Satura rādītājs
57 attiecības: Agronomija, Amarantu dzimta, Amariļļu dzimta, Artišoks, Augi, Augkopība, Šūna, Īstās laputis, Āfrika, Āzija, Baltā balanda, Cukurbietes, Dārza sīpoli, Dienvidamerika, Divpunktu mārīte, Divspārņi, Dzīvnieku migrācija, Eiropa, Fotosintēze, Gundegu dzimta, Koks, Krūms, Kurvjziežu dzimta, Lauka pupa, Lielā dzelzene, Magoņu dzimta, Magones, Malvu dzimta, Mārīšu dzimta, Melnā naktene, Nakteņu dzimta, Ola, Parastā biete, Parastā irbene, Parastās pupiņas, Plēvspārņu kārta, Podagras gārsa, Populācija, Puravi, Rietumeiropa, Rožainā balodene, Rožu dzimta, Rudens, Saulgrieze, Sūreņu dzimta, Selerija, Skudru dzimta, Tauriņziežu dzimta, Tīklspārņu kārta, Tīruma usne, ... Izvērst indekss (7 vairāk) »
Agronomija
Agronomija (cēlies no, agros — ‘lauks, tīrums’,, nomos — ‘likums’) ir zinātne par zemkopību un augu audzēšanu.
Skatīt Pupu laputs un Agronomija
Amarantu dzimta
Amarantu dzimta ir neļķu rindas dzimta.
Skatīt Pupu laputs un Amarantu dzimta
Amariļļu dzimta
Amariļļu dzimta (Amaryllidaceae) ir asparāgu rindas dzimta, kas apvieno krāšņākos un neparastākā izskata tropu un subtropu apgabalu lilijveidīgos.
Skatīt Pupu laputs un Amariļļu dzimta
Artišoks
Lapu artišoks (Cynara cardunculus) jeb dzeloņainais artišoks (Cynara scolymus) ir daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Pupu laputs un Artišoks
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Pupu laputs un Augi
Augkopība
tomāti, kas tiek audzēti ar hidroponikas metodi presētos salmu blāķos Augkopība ir lauksaimniecības pamatnozare, kurā nodarbojas ar dažādu gan pārtikā, gan arī lopkopībā, rūpniecībā un citās saimniecības nozarēs izmantojamu kultūraugu audzēšanu.
Skatīt Pupu laputs un Augkopība
Šūna
Ķiploka šūnas dažādās dzīves cikla fāzēs Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, kas funkcionē patstāvīgi un iekļaujas organisma kopējā darbībā.
Skatīt Pupu laputs un Šūna
Īstās laputis
Īstās laputis (Aphididae) ir laputu dzimta.
Skatīt Pupu laputs un Īstās laputis
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Pupu laputs un Āfrika
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Pupu laputs un Āzija
Baltā balanda
Baltā balanda ir amarantu dzimtas suga ar kosmopolītisku izplatību — tā ir sastopama visur, neiekļaujot Arktiku un Antarktīdu.
Skatīt Pupu laputs un Baltā balanda
Cukurbietes
Cukurbietes (Beta vulgaris subsp. vulgaris var. altissima) ir lapu bietes varietāte, kuru kultivē to lielo sakņu dēļ un tālāk izmanto cukura ražošanā.
Skatīt Pupu laputs un Cukurbietes
Dārza sīpoli
Dārza sīpoli (Allium cepa) ir dārzeņi un visvairāk kultivētā suga no sīpolu ģints.
Skatīt Pupu laputs un Dārza sīpoli
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Skatīt Pupu laputs un Dienvidamerika
Divpunktu mārīte
Divpunktu mārīte (Adalia bipunctata) ir mārīšu dzimtas kukainis (vabole).
Skatīt Pupu laputs un Divpunktu mārīte
Divspārņi
Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).
Skatīt Pupu laputs un Divspārņi
Dzīvnieku migrācija
Migrācija ir dzīvu organismu pārvietošanās no viena bioma uz citu.
Skatīt Pupu laputs un Dzīvnieku migrācija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Pupu laputs un Eiropa
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Skatīt Pupu laputs un Fotosintēze
Gundegu dzimta
Gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augi sastopami Ziemeļu puslodē, lakstaugi, reti puskrūmi, nelieli krūmi, liānas.
Skatīt Pupu laputs un Gundegu dzimta
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Pupu laputs un Koks
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Pupu laputs un Krūms
Kurvjziežu dzimta
Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Skatīt Pupu laputs un Kurvjziežu dzimta
Lauka pupa
Lauka pupa (Vicia faba) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.
Skatīt Pupu laputs un Lauka pupa
Lielā dzelzene
Lielā dzelzene (Centaurea scabiosa) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī.
Skatīt Pupu laputs un Lielā dzelzene
Magoņu dzimta
Magoņu dzimta ir augu dzimta gundegu rindā, kurā ir klasificētas vairāk nekā 40 ģintis un aptuveni 825 sugas.
Skatīt Pupu laputs un Magoņu dzimta
Magones
Magones ir magoņu dzimtas (Papaveraceae) apakšģints (Papaveroideae) lakstaugi, kas sadalīti 70—100 sugās.
Skatīt Pupu laputs un Magones
Malvu dzimta
Malvu dzimta (Malvaceae) ir malvu rindas (Malvales) dzimta.
Skatīt Pupu laputs un Malvu dzimta
Mārīšu dzimta
Mārīšu dzimta ir viena no lielākajām vaboļu dzimtām.
Skatīt Pupu laputs un Mārīšu dzimta
Melnā naktene
Melnā naktene (Solanum nigrum) ir indīga nakteņu dzimtas viengadīga lakstaugu suga.
Skatīt Pupu laputs un Melnā naktene
Nakteņu dzimta
Nakteņu dzimta (Solanaceae) ir ziedaugu dzimta, kurā ietvertas vairākas pārtikā lietotas un arī indīgas augu sugas.
Skatīt Pupu laputs un Nakteņu dzimta
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Pupu laputs un Ola
Parastā biete
Parastā biete (Beta vulgaris) ir biešu ģints suga.
Skatīt Pupu laputs un Parastā biete
Parastā irbene
Parastā irbene (Viburnum opulus) ir bezslavīšu dzimtas krūmu suga.
Skatīt Pupu laputs un Parastā irbene
Parastās pupiņas
Parastās pupiņas (Phaseolus vulgaris), krūmu pupiņas jeb dārza pupiņas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, kas tiek plaši kultivēts tā ēdamo sēklu, pupiņu, dēļ.
Skatīt Pupu laputs un Parastās pupiņas
Plēvspārņu kārta
Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta.
Skatīt Pupu laputs un Plēvspārņu kārta
Podagras gārsa
Podagras gārsa — daudzgadīgs 50—100 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Pupu laputs un Podagras gārsa
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Skatīt Pupu laputs un Populācija
Puravi
Puravi (Allium ampeloprasum var. porrum) ir savvaļas puravu pasuga, amariļļu dzimtas lakstaugi.
Skatīt Pupu laputs un Puravi
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Pupu laputs un Rietumeiropa
Rožainā balodene
Rožainā balodene ir amarantu dzimtas suga, kura ir sastopama Viduseiropā, kā arī centrālajā un austrumu Āzijā.
Skatīt Pupu laputs un Rožainā balodene
Rožu dzimta
Rožu dzimta (Rosaceae) ir vidēji liela divdīgļlapju klases augu dzimta.
Skatīt Pupu laputs un Rožu dzimta
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Skatīt Pupu laputs un Rudens
Saulgrieze
Vasaras saulgrieze jeb saulespuķe (Helianthus annuus) ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Pupu laputs un Saulgrieze
Sūreņu dzimta
Sūreņu dzimta ir neļķu rindas augu dzimta, kurā ietilpst galvenokārt lakstaugi.
Skatīt Pupu laputs un Sūreņu dzimta
Selerija
Smaržīgā selerija (Apium graveolens) ir čemurziežu dzimtas garšaugs un dārzenis.
Skatīt Pupu laputs un Selerija
Skudru dzimta
Skudras, skudru dzimta (Formicidae) ir viena no visvieglāk atpazīstamākajām un izplatītākajām kukaiņu dzimtām.
Skatīt Pupu laputs un Skudru dzimta
Tauriņziežu dzimta
Tauriņziežu jeb pupu dzimta (Fabaceae) ir pākšaugu rindas dzimta.
Skatīt Pupu laputs un Tauriņziežu dzimta
Tīklspārņu kārta
Tīklspārņi (Neuroptera) parasti ir vidēji lieli kukaiņi.
Skatīt Pupu laputs un Tīklspārņu kārta
Tīruma usne
Tīruma usne ir mainīga izskata kurvjziežu dzimtas augu suga, kura ir plaši sastopama Eiropā, tostarp bieži visā Latvijas teritorijā, rietumu un centrālajā Āzijā.
Skatīt Pupu laputs un Tīruma usne
Toksiskums
Galvaskauss un krustoti kauli ir simbols, kas nozīmē toksiskumu. Toksiskums, toksicitāte jeb indīgums ir vielas kaitīgās iedarbības uz organismu rādītājs.
Skatīt Pupu laputs un Toksiskums
Vaboles
Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu.
Skatīt Pupu laputs un Vaboles
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Skatīt Pupu laputs un Vairošanās
Vīruss
Rotavīrusa modelis Vīruss (— ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs patogēns, kas vairojas tikai organismu dzīvo šūnu iekšpusē.
Skatīt Pupu laputs un Vīruss
Vidējie Austrumi
Vidējo Austrumu reģions vācu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējo Austrumu reģions angļu historiogrāfiskajā tradīcijā. Vidējie Austrumi ir vēsturisks apzīmējums Āzijas dienvidrietumu daļai.
Skatīt Pupu laputs un Vidējie Austrumi
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Pupu laputs un Ziemeļamerika
2002. gads
2002.
Skatīt Pupu laputs un 2002. gads
Zināms kā Aphis fabae.