Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Pēterburgas Avīzes

Indekss Pēterburgas Avīzes

"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.

Satura rādītājs

  1. 28 attiecības: Agrārā reforma, Andrievs Niedra, Baltijas ģenerālgubernatori, Baltijas provinces, Baltijas valstis, Bernhards Dīriķis, Cenzūra, Ernests Dinsbergs, Indriķis Alunāns, Jaunlatvieši, Jānis Ansbergs, Jānis Ruģēns, Jēkabs Zvaigznīte, Juris Alunāns, Kaspars Biezbārdis, Kaspars Daugulis, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Krievijas Impērija, Latviešu literārā biedrība, Līveni, Mājas Viesis, Rūdolfs Blaumanis, Rīga, Sanktpēterburga, Tuberkuloze, Vācbaltieši, Vilis Olavs.

Agrārā reforma

Agrārā reforma ir zemes īpašuma sistēmas pārveidošana, kas visbiežāk tiek veikta plašā mērogā izsniedzot valsts zemi vai zemi, ko pirms tam ir atsavinājusi valsts, tās iedzīvotāju privātīpašumā.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Agrārā reforma

Andrievs Niedra

Andrievs Niedra (dzimis 1871. gada 8. februārī Tirzas pagastā, miris 1942. gada 25. septembrī Rīgā) bija latviešu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Andrievs Niedra

Baltijas ģenerālgubernatori

Ģenerālgubernators Džordžs Brauns. Baltijas ģenerālgubernatori bija augstākie militārie pavēlnieki Krievijas Impērijas Rīgas kara apgabalā un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes guberņu augstākie pārvaldnieki 18.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Baltijas ģenerālgubernatori

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Baltijas provinces

Baltijas valstis

Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Baltijas valstis

Bernhards Dīriķis

Bernhards Dīriķis (dzimis, miris) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Bernhards Dīriķis

Cenzūra

Cenzūra (no  — 'stingrs spriedums, kritika') ir varas izmantošana, lai kontrolētu vai ierobežotu vārda brīvību.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Cenzūra

Ernests Dinsbergs

Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Ernests Dinsbergs

Indriķis Alunāns

Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Indriķis Alunāns

Jaunlatvieši

Kustības galvenais ierosinātājs — Krišjānis Valdemārs (ap 1880) Rīgas Latviešu biedrības karogs Jaunlatvieši ir jēdziens, ko attiecina uz pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļiem, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jaunlatvieši

Jānis Ansbergs

Jānis Ansbergs (1866—1936) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jānis Ansbergs

Jānis Ruģēns

Jānis Ruģēns (dzimis Valmieras pagastā, miris Valmieras pagastā) bija latviešu dzejnieks.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jānis Ruģēns

Jēkabs Zvaigznīte

Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Jēkabs Zvaigznīte

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Juris Alunāns

Kaspars Biezbārdis

Kaspars Ernests Biezbārdis (vecajā ortogrāfijā: Kaspars Beesbardis, 1806—1886) bija latviešu skolotājs Vīlandē (1833—1853) un Rīgā (1866—1881) un viens no pirmajiem jaunlatviešu kustības darbiniekiem, kas dedzīgi iestājās pret vācbaltiešu centieniem pārvācot latviešus.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Kaspars Biezbārdis

Kaspars Daugulis

Kaspars Daugulis (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un dzejnieks.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Kaspars Daugulis

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Krišjānis Barons

Krišjānis Valdemārs

Krišjānis Valdemārs (dzimis Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris Maskavā) bija latviešu ekonomists, publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs, kā arī pirmās latviešu bibliotēkas dibinātājs.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Krišjānis Valdemārs

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Krievijas Impērija

Latviešu literārā biedrība

Latviešu literārās biedrības "Magazīna" (''Magazin, herausgegeben von der Lettisch-Literärischen Gesellschaft'', ap 1836). Latviešu literārā biedrība, arī Latviešu draugu biedrība, sākotnēji bija vācbaltiešu mācītāju 1824.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Latviešu literārā biedrība

Līveni

Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Līveni

Mājas Viesis

„Mājas Viesis” (1856—1910, vecajā ortogrāfijā: Mahjas Weesis) bija populārs latviešu laikraksts, kas iepretī jau agrāk izdotajām "Latviešu Avīzēm" pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši, nevis vācbaltiešu mācītāji, spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Mājas Viesis

Rūdolfs Blaumanis

Kārlis Rūdolfs Leonīds Blaumanis (dzimis, miris) bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Rūdolfs Blaumanis

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Rīga

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Sanktpēterburga

Tuberkuloze

Tuberkulozes slimības rezultātā plaušās rodas caurumi, kā šajā rentgenstaru fotogrāfijā redzamais dobums pacienta augšējā labajā daivā Tuberkuloze (— ‘pauguriņš’) jeb dilonis ir plaši izplatīta un bieži nāvējoša infekcijas slimība, kuru izraisa mikobaktērijas, īpaši Mycobacterium tuberculosis.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Tuberkuloze

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Vācbaltieši

Vilis Olavs

Vilis Olavs, līdz 1890.

Skatīt Pēterburgas Avīzes un Vilis Olavs