Ātrāk nekā pārlūku!
70 attiecības: Aleksandrs Klinklāvs, Apvienotā Karaliste, Arturs Alberings, Arvīds Strauja, Austrumeiropas laiks, Ķekavas novads, Ādams Alksnis, Baltkrievi, Burtnieki, Dairis Bertāns, Dāvis Bertāns, Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi), Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava, Dzimtbūšana, Edvīns Bietags, Gruzija, Harijs Liepiņš, Igauņu valoda, Igaunija, Imants Resnis, Intars Rešetins, Ivans III, Ivans IV, Ivars Zviedris, Japāna, Jānis Zariņš (tēlnieks), Johans Kristofs Broce, Kārlis Zariņš (diplomāts), Klintaines pagasts, Kocēnu pagasts, Krievi, Krievijas valdnieku uzskaitījums, Latvieši, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums, Latvijas Republikas Ministru prezidents, Lietuvieši, Livonijas ordenis, Maskavija, Miervaldis Birze, Pēteris I, Poļi, Rīga, Rūja, Rūjienas luterāņu baznīca, Rūjienas novads, Rūjienas pienotava, Rūjienas pils, Rūjienas rajons, ..., Rūjienas vidusskola, Saldējums, Spricis Paegle, Tālavas zemiene, Terdžola, Ternejas pagasts, Ukraiņi, Ungārija, Uzbekistāna, Valmiera, Valmieras novads, Vācija, Vidzeme, Vidzemes partija, Viljandi, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1920. gads, 1988. gads, 1993. gads, 1999. gads. Izvērst indekss (20 vairāk) »
Aleksandrs Klinklāvs
Aleksandrs Klinklāvs (dzimis, miris) bija latviešu arhitekts.
Jaunums!!: Rūjiena un Aleksandrs Klinklāvs · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: Rūjiena un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Arturs Alberings
Arturs Alberings (—) bija Latvijas agronoms, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Rūjiena un Arturs Alberings · Redzēt vairāk »
Arvīds Strauja
Arvīds Strauja (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs - autodidakts, klasisko tradīciju turpinātājs, kura māksla plašākai sabiedrībai atklājās tikai 70 gadu vecumā.
Jaunums!!: Rūjiena un Arvīds Strauja · Redzēt vairāk »
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Jaunums!!: Rūjiena un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »
Ķekavas novads
Ķekavas novads ir pašvaldība Pierīgā.
Jaunums!!: Rūjiena un Ķekavas novads · Redzēt vairāk »
Ādams Alksnis
Ādams Alksnis (1864—1897) bija latviešu mākslinieks, kurš viens no pirmajiem pievērsās zemnieku dzīves atspoguļojumam, kā arī aizsāka latviešu mitoloģijas tēlu vizuālo attēlošanu („Skriešanās”).
Jaunums!!: Rūjiena un Ādams Alksnis · Redzēt vairāk »
Baltkrievi
Baltkrievi ir viena no Austrumeiropas nācijām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Rūjiena un Baltkrievi · Redzēt vairāk »
Burtnieki
Burtnieki ir apdzīvota vieta Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā.
Jaunums!!: Rūjiena un Burtnieki · Redzēt vairāk »
Dairis Bertāns
Dairis Bertāns (dzimis Valmierā) ir latviešu basketbolists, spēlē uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, Latvijas basketbola valstsvienības spēlētājs.
Jaunums!!: Rūjiena un Dairis Bertāns · Redzēt vairāk »
Dāvis Bertāns
Dāvis Bertāns (dzimis Valmierā) ir latviešu basketbolists, spēlē vieglā uzbrucēja un spēka uzbrucēja pozīcijās, Latvijas basketbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: Rūjiena un Dāvis Bertāns · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)
Dzelzceļa līnijas atlikušās sliedes aiz Skultes stacijas (2021. gads.) Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena bija dzelzceļa līnija Latvijā, kas savienoja Rīgas un Rūjienas pilsētas (148 km), kas turpinājās līdz Ipiķiem (Valsts robeža) — 167 km.
Jaunums!!: Rūjiena un Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi) · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava
Valkas - Pērnavas dzelzceļa Latvijas daļa (ap 1930). Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava bija līdz 1944.
Jaunums!!: Rūjiena un Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava · Redzēt vairāk »
Dzimtbūšana
Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.
Jaunums!!: Rūjiena un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »
Edvīns Bietags
Edvīns Bietags (dzimis Rūjienā, miris Jūrmalā) bija Latvijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, 1936. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, Eiropas un seškārtējs Latvijas meistars (1930, 1931, 1934, 1935, 1938, 1940).
Jaunums!!: Rūjiena un Edvīns Bietags · Redzēt vairāk »
Gruzija
Gruzija (Sakartvelo), no 1991.
Jaunums!!: Rūjiena un Gruzija · Redzēt vairāk »
Harijs Liepiņš
Harijs Liepiņš (dzimis, miris) bija latviešu teātra un kino aktieris.
Jaunums!!: Rūjiena un Harijs Liepiņš · Redzēt vairāk »
Igauņu valoda
Igauņu valoda (eesti keel) ir urāliešu valodu saimes somugru atzara valoda.
Jaunums!!: Rūjiena un Igauņu valoda · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Rūjiena un Igaunija · Redzēt vairāk »
Imants Resnis
Imants Resnis (dzimis Rīgā) ir latviešu diriģents.
Jaunums!!: Rūjiena un Imants Resnis · Redzēt vairāk »
Intars Rešetins
Intars Rešetins (dzimis Valmierā) ir latviešu aktieris, teātra, televīzijas raidījumu un pasākumu režisors un vadītājs.
Jaunums!!: Rūjiena un Intars Rešetins · Redzēt vairāk »
Ivans III
Joans III Vasiļjevičs, tradicionāli latviski saukts par Jāni III, Ivans III (dzimis, miris), pazīstams arī kā Ivans Lielais (Иван Великий), bija Maskavas lielkņazs no 1462.
Jaunums!!: Rūjiena un Ivans III · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Rūjiena un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Ivars Zviedris
Ivars Zviedris (dzimis 1967. gada 1. decembrī Rūjienā) ir latviešu dokumentālā kino režisors un operators.
Jaunums!!: Rūjiena un Ivars Zviedris · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Rūjiena un Japāna · Redzēt vairāk »
Jānis Zariņš (tēlnieks)
Jānis Zariņš (dzimis Rūjienā, miris) bija latviešu tēlnieks.
Jaunums!!: Rūjiena un Jānis Zariņš (tēlnieks) · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Rūjiena un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kārlis Zariņš (diplomāts)
Zviedrijas karalis Gustavs V, Valsts prezidents Gustavs Zemgals un sūtnis Zariņš (1927). Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963). LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras. Kārlis Reinholds Zariņš (—) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933.
Jaunums!!: Rūjiena un Kārlis Zariņš (diplomāts) · Redzēt vairāk »
Klintaines pagasts
Klintaines pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā rietumos, Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: Rūjiena un Klintaines pagasts · Redzēt vairāk »
Kocēnu pagasts
Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā.
Jaunums!!: Rūjiena un Kocēnu pagasts · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Rūjiena un Krievi · Redzēt vairāk »
Krievijas valdnieku uzskaitījums
Krievijas valdnieku attēlojums no Garderīkes kēniņa Rjurika līdz ķeizaram Aleksandram III (1886. gada gleznojums). Krievijas valdnieku uzskaitījums apkopo Krievijas vēsturnieku izveidoto teiksmaino un vēsturiski pierādāmo Novgorodas kņazu, Kijivas lielkņazu, Vladimiras-Suzdaļas kņazu, Maskavas kņazu, Krievijas caru un imperatoru uzskaitījumu.
Jaunums!!: Rūjiena un Krievijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Rūjiena un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Rūjiena un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Rūjiena un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas ārlietu ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi.
Jaunums!!: Rūjiena un Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Latvijas Republikas Ministru prezidents
Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.
Jaunums!!: Rūjiena un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: Rūjiena un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Rūjiena un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Jaunums!!: Rūjiena un Maskavija · Redzēt vairāk »
Miervaldis Birze
Miervaldis Birze (īstajā vārdā Augusts Miervaldis Bērziņš; dzimis, miris) bija latviešu ārsts.
Jaunums!!: Rūjiena un Miervaldis Birze · Redzēt vairāk »
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Jaunums!!: Rūjiena un Pēteris I · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Rūjiena un Poļi · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Rūjiena un Rīga · Redzēt vairāk »
Rūja
Rūja ir upe Ziemeļvidzemē.
Jaunums!!: Rūjiena un Rūja · Redzēt vairāk »
Rūjienas luterāņu baznīca
Rūjienas Sv.
Jaunums!!: Rūjiena un Rūjienas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Rūjienas novads
Rūjienas novads bija pašvaldība Vidzemes ziemeļu daļā, kurā tika apvienota bijušā Valmieras rajona Rūjienas pilsēta (novada centrs) un četri pagasti: Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts.
Jaunums!!: Rūjiena un Rūjienas novads · Redzēt vairāk »
Rūjienas pienotava
Rūjienas pienotava ir uzcelta 1912.
Jaunums!!: Rūjiena un Rūjienas pienotava · Redzēt vairāk »
Rūjienas pils
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J.K.Broces zīmējums) Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs. Rūjienas pilsdrupas 2017. gadā Rūjienas pils bija viduslaiku pils Metsepoles vai Sakalas, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.
Jaunums!!: Rūjiena un Rūjienas pils · Redzēt vairāk »
Rūjienas rajons
Rūjienas rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.
Jaunums!!: Rūjiena un Rūjienas rajons · Redzēt vairāk »
Rūjienas vidusskola
Rūjienas vidusskola ir viena no Valmieras novada izglītības iestādēm Ziemeļvidzemē.
Jaunums!!: Rūjiena un Rūjienas vidusskola · Redzēt vairāk »
Saldējums
Saldējuma deserts Saldējums ir uzputots un saldēts pārtikas produkts, ko pamatā gatavo no piena, saldā krējuma, kā arī augļu un ogu sulas vai biezeņa.
Jaunums!!: Rūjiena un Saldējums · Redzēt vairāk »
Spricis Paegle
Spricis Paegle (—) bija latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Rūjiena un Spricis Paegle · Redzēt vairāk »
Tālavas zemiene
Tālavas zemiene, arī Ziemeļvidzemes vai Ziemeļlatvijas zemiene, ir zemiene Latvijas ziemeļos, Latvijas—Igaunijas robežas tuvumā.
Jaunums!!: Rūjiena un Tālavas zemiene · Redzēt vairāk »
Terdžola
Terdžola ir pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, Terdžolas municipalitātes centrs.
Jaunums!!: Rūjiena un Terdžola · Redzēt vairāk »
Ternejas pagasts
Ternejas pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā.
Jaunums!!: Rūjiena un Ternejas pagasts · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Rūjiena un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Rūjiena un Ungārija · Redzēt vairāk »
Uzbekistāna
Uzbekistāna, oficiāli Uzbekistānas Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Jaunums!!: Rūjiena un Uzbekistāna · Redzēt vairāk »
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Jaunums!!: Rūjiena un Valmiera · Redzēt vairāk »
Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Rūjiena un Valmieras novads · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Rūjiena un Vācija · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Rūjiena un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes partija
"Vidzemes partija" (VP) ir izveidota politiskā partija Latvijā.
Jaunums!!: Rūjiena un Vidzemes partija · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: Rūjiena un Viljandi · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Rūjiena un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Rūjiena un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1988. gads
1988.
Jaunums!!: Rūjiena un 1988. gads · Redzēt vairāk »
1993. gads
1993.
Jaunums!!: Rūjiena un 1993. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: Rūjiena un 1999. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Rujen, Rūjene, Rūjienas pilsēta.
