Satura rādītājs
56 attiecības: Altajs, Amūras apgabals, Amerikas Savienotās Valstis, Anadira, Augsne, Ķīna, Āzija, Bērzi, Bezmugurkaulnieki, Centimetrs, Dziedātājputni, Dzimumdimorfisms, Egles, Eiropa, Galva, Gājputni, Grams, Jeņiseja, Kanāda, Knābis, Koks, Korejas pussala, Krūms, Krievija, Kukaiņi, Lakstaugs, Lapas, Lapu koki, Lapu sūnas, Latvija, Ligzda, Mati, Mātīte, Mežs, Metrs, Oba, Oga, Ohotskas jūra, Ola, Peļkājītes, Rietumeiropa, Rietumsibīrijas līdzenums, Sēkla, Sibīrija, Skujkoku klase, Somija, Spārnu plētums, Taiga, Tēviņš, Tundra, ... Izvērst indekss (6 vairāk) »
Altajs
Altajs (— no tjurku "Zelta (svētie) kalni"), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Altajs
Amūras apgabals
Amūras apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Amūras apgabals
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Amerikas Savienotās Valstis
Anadira
Anadira ir Čukotkas autonomā apvidus lielākā pilsēta un administratīvais centrs Beringa jūras krastā Krievijas Tālajos Austrumos.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Anadira
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Augsne
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Ķīna
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Āzija
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Bērzi
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Bezmugurkaulnieki
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Centimetrs
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Dziedātājputni
Dzimumdimorfisms
Fazānu tēviņš un mātīte Dzimumdimorfisms (dimorfisms no — 'divi', 'divreiz', un morphe — 'forma') ir pazīmju atšķirība starp vienas sugas mātītēm un tēviņiem.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Dzimumdimorfisms
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Egles
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Eiropa
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Galva
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Gājputni
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Grams
Jeņiseja
Jeņiseja ir liela Sibīrijas upe Krievijas Federācijas vidienē.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Jeņiseja
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Kanāda
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Knābis
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Koks
Korejas pussala
Korejas pussala (Chosŏn Pando (Ziemeļkorejā), 한반도, Han Bando (Dienvidkorejā)) ir pussala Austrumāzijā.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Korejas pussala
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Krūms
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Krievija
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Kukaiņi
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Lakstaugs
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Lapas
Lapu koki
Cukura kļava (''Acer saccharum'') Lapu koki ir koki ar plakanām lapām, kam sēklas attīstās augļos.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Lapu koki
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Lapu sūnas
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Latvija
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Ligzda
Mati
Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Mati
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Mātīte
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Mežs
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Metrs
Oba
Oba ir upe Krievijā, viena no lielākajām pasaules upēm.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Oba
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Oga
Ohotskas jūra
Ohotskas jūra (Ohōtsuku-kai) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Ohotskas jūra
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Ola
Peļkājītes
Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Peļkājītes
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Rietumeiropa
Rietumsibīrijas līdzenums
250pxRietumsibīrijas līdzenuma ainava Rietumsibīrijas līdzenums ir liels līdzenums Krievijas Federācijas vidienē.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Rietumsibīrijas līdzenums
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Sēkla
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Sibīrija
Skujkoku klase
Skujkoki, skuju koki (Pinopsida) ir kailsēkļu nodalījuma vienīgā klase.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Skujkoku klase
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Somija
Spārnu plētums
Nogriežņa AB garums ir lidmašīnas ''Boeing 777-200ER'' spārnu plētums Spārnu plētums ir attālums no lidmašīnas vai putna viena spārna gala līdz otram.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Spārnu plētums
Taiga
Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Taiga
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Tēviņš
Tundra
Vrangeļa salā Tundra (no — ‘bezmeža kalns’) ir biomas veids, kurā ir kavēta koku augšana zemās temperatūras un īsās veģetācijas sezonas dēļ.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Tundra
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Upe
Urāli
Urāli jeb Urālu kalni (Ура́льские го́ры) ir kalnu grēda, kas atrodas galvenokārt Krievijas rietumu centrālajā daļā starp Volgas upes reģionu rietumos un Rietumsibīrijas līdzenumu austrumos.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Urāli
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Vītoli
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Ziemeļamerika
Zirnekļi
Lēcējzirneklis Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Zirnekļi
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Sibīrijas peļkājīte un Zviedrija
Zināms kā Prunella montanella.