Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Alpi, Ariānisms, Austrija, Austrumromas impērija, Ģermāņi, Balkānu pussala, Boēcijs, Donava, Dzeja, Filozofija, Franki, Gotu valoda, Hlodvigs I, Huņņi, Itālija, Katoļticība, Konstantinopole, Monarhs, Odoakrs, Ostgoti, Prokopijs no Cēzarejas, Ravenna, Romas impērija, Romas pāvests, Senāts, Vandaļi, Vestgoti.
Alpi
Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Alpi · Redzēt vairāk »
Ariānisms
Ravennā Ariānisms ir kristoloģisks uzskats, kas nosaukts tā slavenākā veicinātāja Aleksandrijas prezbitera Ārija vārdā.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Ariānisms · Redzēt vairāk »
Austrija
Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Austrija · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Ģermāņi
Lielās tautu staigāšanas" (ap 100. – 400. g. m. ē) IV. gadsimtu (1913. gada rekonstrukcija) Ģermāņi bija radniecīgu tautu grupa senajā un viduslaiku Eiropā, ģermāņu valodas piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Ģermāņi · Redzēt vairāk »
Balkānu pussala
Balkānu pussala ir ģeogrāfisks un kultūras reģions Eiropas dienvidaustrumdaļā.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Balkānu pussala · Redzēt vairāk »
Boēcijs
Anicijs Manlijs Severīns Boēcijs (Anicius Manlius Severinus Boëthius, arī Boethius un Boetius; dzimis apmēram 480. gadā, miris 524. vai 525. gadā) bija romiešu filozofs, valsts darbinieks un katoļu svētais.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Boēcijs · Redzēt vairāk »
Donava
Donava ir otra garākā (aiz Volgas) upe Eiropā, tek caur desmit Eiropas valstīm un caur četru valstu galvaspilsētām.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Donava · Redzēt vairāk »
Dzeja
Dzeja jeb poēzija (poiēsis — 'radīšana') ir daiļliteratūras veids, parasti rakstīta saistītā valodā, un tai raksturīgs dalījums rindās, valodas ritmiskums, subjektīvu pārdzīvojumu paudums, biežs un daudzveidīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu un retorisko figūru izmantojums.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Dzeja · Redzēt vairāk »
Filozofija
"Atēnu skola". Šo fresku 16. gadsimtā uzgleznoja itāliešu mākslinieks Rafaēls. Šeit redzami dažādu laiku domātāji Mūžīgajā Akadēmijā. Freskas centrā redzami Platons un Aristotelis, aizrāvušies diskusijā Filozofija (philosophía) ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Filozofija · Redzēt vairāk »
Franki
Franki (vai gens Francorum) ir rietumģermāņu cilšu apvienība, kas izveidojās 3. gadsimta vidū un kurai bija nozīmīga loma Eiropas vēsturē no 5.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Franki · Redzēt vairāk »
Gotu valoda
Lapa no gotu valodā 6.—7. gadsimtā sarakstīta likumu krājuma Gotu valoda (𐌲𐌿𐍄𐌰𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutarazda, 𐌲𐌿𐍄𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutrazda, 𐌲𐌿𐍄𐌹𐍃𐌺𐌰 𐍂𐌰𐌶𐌳𐌰 — gutiska razda) ir mirusi ģermāņu grupas valoda, kurā līdz apmēram 7.—8.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Gotu valoda · Redzēt vairāk »
Hlodvigs I
Hlodvigs I laikā no 481.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Hlodvigs I · Redzēt vairāk »
Huņņi
Huņņu valdnieks Atila Huņņi bija Āzijas klejotāju tauta, kuras izcelsme nav īsti skaidra.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Huņņi · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Itālija · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Konstantinopole
Konstantinopoles karte Bizantijas laikā Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Konstantinopole · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Monarhs · Redzēt vairāk »
Odoakrs
Odoakra valsts pēc 480. gada Odoakrs (dzimis 433. gadā, miris 493. gadā) bija pirmais Itālijas karalis.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Odoakrs · Redzēt vairāk »
Ostgoti
Romas impērija Ostgoti (— "austrumgoti"), zināmi arī kā greitungi (Greutungen), bija ģermāņu cilts.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Ostgoti · Redzēt vairāk »
Prokopijs no Cēzarejas
Prokopijs no Cēzarejas (500? - 565?) - Bizantijas vēsturnieks, kura darbi ir viens no svarīgākajiem imperatora Justiniāna laika pirmavotiem.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Prokopijs no Cēzarejas · Redzēt vairāk »
Ravenna
Ravenna ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Ravenna · Redzēt vairāk »
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Romas impērija · Redzēt vairāk »
Romas pāvests
Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Romas pāvests · Redzēt vairāk »
Senāts
Senāts bija Senās Romas padome, republikas laikā tas bija padomdevējs orgāns.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Senāts · Redzēt vairāk »
Vandaļi
Henriha Leitemana gravējums. Vandaļi ir viena no senākajām ģermāņu ciltīm, kas, kā uzskata daudzi vēsturnieki, pārcēlušies no Skandināvijas pāri Baltijas jūrai un apmetušies mūsdienu Polijas teritorijā ap 2.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Vandaļi · Redzēt vairāk »
Vestgoti
Vestgotu cilšu pārvietošanās ceļš no 4. līdz 6. gadsimtam Vestgoti (— 'rietumgoti') jeb rietumgoti, saukti arī par tervingiem (Terwingen — 'mežu ļaudis'), bija ģermāņu ciltis, kas 3.—4.
Jaunums!!: Teodoriks Lielais un Vestgoti · Redzēt vairāk »
