Ātrāk nekā pārlūku!
59 attiecības: Aleksandrs Vanags, Alfrēds Ģīmis, Andrejs Krastkalns, Apvienotā Baltijas hercogiste, Arveds fon Hāns, Autonomā Igaunijas guberņa, Ādolfs Šilde, Ādolfs Pilars fon Pilhavs, Baltijas provinces, Baltijas Reģentu padome, Berlīnes papildvienošanās (1918), Brestļitovskas miera līgums, Demokrātiskais bloks, Eduards fon Delingshauzens, Eižens Laube, Frīdrihs Brēdermanis, Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna, Frīdrihs Veinbergs, Gustavs Ķempelis, Heinrihs fon Štriks, Igauņi, Igaunijas bruņniecība, Igaunijas Zemes padome, Jānis Aleksandrs Freijs, Jānis Bisenieks, Jānis Brigaders, Jānis Muške, Jānis Neilands, Jānis Purgalis, Jānis Stradiņš, Jēkabs Plūme, Karls fon Breverns, Kārlis Morics Lejiņš, Konstantīns Pēkšēns, Krievijas SFPR, Kuresāre, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Kurzemes Zemes padome, Latgale, Latgales Zemes padome, Latvieši, Latviešu Tautas partija, Livonijas bruņniecība, Operācija "Dūres sitiens", Paulis Lejiņš, Prūsijas Karaliste, Rīgas pils, Sāmsala, Tartu Universitāte, Vācbaltieši, ..., Vācijas Impērija, Vidzemes guberņa, Vidzemes landtāgs, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vilhelms Roberts fon Bulmerinks, Vitebskas guberņa, 1918. gads, 22. septembris, 5. novembris. Izvērst indekss (9 vairāk) »
Aleksandrs Vanags
Aleksandrs Vanags var būt.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Aleksandrs Vanags · Redzēt vairāk »
Alfrēds Ģīmis
Alfrēds Ģīmis (dzimis Braslavas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu luterāņu mācītājs Lielvārdē un Rīgā.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Alfrēds Ģīmis · Redzēt vairāk »
Andrejs Krastkalns
Andrejs Krastkalns (—) bija latviešu sabiedriskais darbinieks un zvērināts advokāts.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Andrejs Krastkalns · Redzēt vairāk »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Arveds fon Hāns
Arveds fon Hāns (Arved Baron von Hahn, 1872-1948) bija vācbaltiešu muižnieks, Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Arveds fon Hāns · Redzēt vairāk »
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Ādolfs Šilde
Ādolfs Šilde (1907—1990) bija latviešu publicists, vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Ādolfs Šilde · Redzēt vairāk »
Ādolfs Pilars fon Pilhavs
Ādolfs Pilars fon Pilhavs (Adolf Konstantin Jakob Baron Pilar von Pilchau, 1851–1925) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1908-1918), Apvienotās Baltijas hercogistes reģents (1918).
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Ādolfs Pilars fon Pilhavs · Redzēt vairāk »
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »
Baltijas Reģentu padome
Reģentu padomes 1918. gada 18. novembra sēdes protokols: ņemot vērā Igaunijas un Latvijas Republiku proklamēšanu, padome uzskata, ka to atzīšanai jānotiek miera konferencē ar nosacījumu, ja tiek ņemtas vērā visu iedzīvotāju grupu un tautību intereses. Baltijas Reģentu padome jeb Baltijas zemju pavaldonība bija Baltijas hercogistes augstākais pārstāvniecības orgāns, ko 1918.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Baltijas Reģentu padome · Redzēt vairāk »
Berlīnes papildvienošanās (1918)
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)''. 1918.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Berlīnes papildvienošanās (1918) · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Demokrātiskais bloks
Demokrātiskais bloks vai Rīgas Demokrātiskais bloks bija Vācijas Impērijas karaspēka okupētajā Rīgā dibināta nelegāla latviešu partiju politiska apvienība.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Demokrātiskais bloks · Redzēt vairāk »
Eduards fon Delingshauzens
Eduards Jūliuss Aleksandrs fon Delingshauzens (1863—1939) bija vācbaltiešu politiķis, Baltijas Apvienotās Zemes padomes priekšsēdētājs (1918).
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Eduards fon Delingshauzens · Redzēt vairāk »
Eižens Laube
Eižens Laube (dzimis Rīgā, miris Portlendā) bija vācbaltu cilmes latviešu arhitekts un arhitektūras profesors, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma stilā.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Eižens Laube · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Brēdermanis
Frīdrihs Brēdermanis (1875—1956) bija latviešu ierēdnis, sabiedriskais darbinieks, vēlāk luterāņu mācītājs.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Frīdrihs Brēdermanis · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna
Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna studiju gados Frīdrihs Oto Eduards Samsons fon Himmelšerna (1872—1958) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Veinbergs
Frīdrihs Veinbergs (1844—1924) bija latviešu advokāts, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Frīdrihs Veinbergs · Redzēt vairāk »
Gustavs Ķempelis
Gustavs Ķempelis (1874—1940) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Gustavs Ķempelis · Redzēt vairāk »
Heinrihs fon Štriks
Heinrihs Eduards Kārlis fon Strīks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873—1938) bija vācbaltiešu politiķis, Vidzemes bruņniecības landmaršals (1918—1919), Baltenlandes valsts izveides projekta autors.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Heinrihs fon Štriks · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Igauņi · Redzēt vairāk »
Igaunijas bruņniecība
Igaunijas bruņniecības ģerbonis, ko pārņēma Igaunijas Republika. Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848). Igaunijas bruņniecība bija Igaunijas dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Igaunijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Igaunijas Zemes padome
Igaunijas Zemes padome vai Igaunijas guberņas Pagaidu zemes padome, dēvēta par Maapäev, bija pēc Februāra revolūcijas no 1917.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Igaunijas Zemes padome · Redzēt vairāk »
Jānis Aleksandrs Freijs
Jānis Aleksandrs Freijs (1863—1950) bija latviešu baptistu draudžu sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Jānis Aleksandrs Freijs · Redzēt vairāk »
Jānis Bisenieks
Jāņa Bisenieka kapa piemineklis Jānis Bisenieks (dzimis, miris) bija latviešu agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, grāmatu izdevējs, kā arī iespiedējs.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Jānis Bisenieks · Redzēt vairāk »
Jānis Brigaders
Jānis Brigaders (dzimis, miris) bija latviešu izdevējs un aktieris.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Jānis Brigaders · Redzēt vairāk »
Jānis Muške
Jānis Muške (1868—1939) bija latviešu tirgotājs un fabrikas īpašnieks.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Jānis Muške · Redzēt vairāk »
Jānis Neilands
Jānis Neilands (1840—1915) bija latviešu luterāņu mācītājs, literāts un grāmatniecības apskatnieks.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Jānis Neilands · Redzēt vairāk »
Jānis Purgalis
Jānis Purgalis (—) bija Latvijas notārs un politiķis.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Jānis Purgalis · Redzēt vairāk »
Jānis Stradiņš
Jānis Stradiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Jānis Stradiņš · Redzēt vairāk »
Jēkabs Plūme
Jēkabs Plūme (—) bija viens no pirmajiem latviešu ģenerāļiem (no 26.06.1910) Krievijas Impērijas armijā.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Jēkabs Plūme · Redzēt vairāk »
Karls fon Breverns
Karls fon Breverns (1880—1943) bija vācbaltiešu politiķis, Jēgalas muižas īpašnieks.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Karls fon Breverns · Redzēt vairāk »
Kārlis Morics Lejiņš
Kārlis Morics Lejiņš (1858-1920) bija latviešu ārsts, pirmais Latviešu ārstu biedrības priekšsēdētājs (1902-1903).
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Kārlis Morics Lejiņš · Redzēt vairāk »
Konstantīns Pēkšēns
Konstantīns Pēkšēns (dzimis Mazsalacas pagastā, miris Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, Rīgas domes loceklis (1909), Baltijas hercogistes Reģentu padomes loceklis (1918).
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Konstantīns Pēkšēns · Redzēt vairāk »
Krievijas SFPR
Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »
Kuresāre
Kuresāre ir pilsēta Sāmsalā, Igaunijā.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Kuresāre · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »
Kurzemes Zemes padome
Avīzes ''Mitausche Zeitung'' vēstījums par Kurzemes Zemes padomes sēdi 1918. gada 8. martā. Atjaunotās Kurzemes hercogistes ģerbonis (1918. gada pastkarte). Kurzemes Zemes padome bija Vācijas impērijas okupētajā Kurzemes guberņas daļā 1917.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Kurzemes Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu Tautas partija
Latviešu Tautas partijas dibinātājs Frīdrihs Veinbergs. Latviešu Tautas partija bija labēji konservatīva politiskā partija, kas ar pārtraukumu pastāvēja laikā no 1905.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Latviešu Tautas partija · Redzēt vairāk »
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Livonijas bruņniecība · Redzēt vairāk »
Operācija "Dūres sitiens"
Vācijas karaspēka uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas armija ieņemtajā Daugavpilī 1918. Operācija "Dūres sitiens" bija Vācijas Impērijas un Austroungārijas karaspēku militāra operācija Pirmā pasaules kara laikā no 1918.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Operācija "Dūres sitiens" · Redzēt vairāk »
Paulis Lejiņš
Paulis Lejiņš, arī Pauls Lejiņš, (dzimis Vecates pagastā, miris Rīgā) bija latviešu agronoms, lopkopības speciālists un politiķis.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Paulis Lejiņš · Redzēt vairāk »
Prūsijas Karaliste
Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »
Rīgas pils
Rīgas pils Rīgas pils (Rīgas ordeņpils) ir viduslaiku pils, Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidence Rīgā, Daugavas krastā.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Rīgas pils · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks
Vilhelms Roberts fon Bulmerinks (1862-1953) bija Rīgas vācbaltiešu namnieks, Rīgas pilsētas galva laikā no 1913.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vilhelms Roberts fon Bulmerinks · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un 1918. gads · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un 22. septembris · Redzēt vairāk »
5. novembris
5.
Jaunums!!: Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome un 5. novembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Apvienotā Zemes padome, Baltijas Apvienotā Zemes padome.
