19 attiecības: Aprīļa pučs, Augusts Vinnigs, Baltijas Celulozes fabrika, Bāžciems, Berlīne, Diplomātija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas valsts pasludināšana, Oskars Voits, Oto Nonācs, Prāga, Rīgas Politehniskā augstskola, Sloka (Jūrmala), Tautas padome, Triju Zvaigžņu ordenis, Vācbaltieši, 1919. gads, 1920. gads.
Aprīļa pučs
Pirmā Latvijas Pagaidu valdība uz "Saratova" klāja 1919. gada jūnijā. Aprīļa pučs bija Baltijas landesvēra vācu kareivju veidotās Trieciengrupas un no Vācijas atbraukušā Pfefera brīvkorpusa kareivju īstenots apvērsums Liepājā Latvijas brīvības cīņu laikā, 1919.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Aprīļa pučs · Redzēt vairāk »
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »
Baltijas Celulozes fabrika
Baltijas Celulozes fabrikas aploksne, kas nosūtīta ar Latvijas un PSRS pastmarkām pēc Latvijas okupācijas 1941. gada augustā. Baltijas Celulozes fabrika, vēlāk Slokas celulozes un papīra kombināts, tad Slokas Celulozes un papīra fabrika, bija papīrrūpniecības uzņēmums Slokā, Latvijā.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Baltijas Celulozes fabrika · Redzēt vairāk »
Bāžciems
Bāžciems ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumu daļā Lielupes kreisajā krastā starp Sloku un Brankciemu.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Bāžciems · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Berlīne · Redzēt vairāk »
Diplomātija
Ņujorkā, ir lielākā starptautiskā diplomātiskā organizācija Diplomātija ir sarunu māksla paplašinātā nozīmē saprotama un cieši saistīta ar ārpolitiku.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Diplomātija · Redzēt vairāk »
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »
Oskars Voits
Oskars Augusts Voits (1866—1959) bija latviešu ārsts un diplomāts.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Oskars Voits · Redzēt vairāk »
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »
Prāga
Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Prāga · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskā augstskola
Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Rīgas Politehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Tautas padome
Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Tautas padome · Redzēt vairāk »
Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
1919. gads
1919.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un 1919. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: Vilhelms Šreiners un 1920. gads · Redzēt vairāk »