Satura rādītājs
33 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Cēsis, Dēnhofi, Engelharti, Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads), Gustavs II Ādolfs, Igaunija, Jēkabs Zvaigznīte, Juris Alunāns, Kārlis XI, Latvija, Livonijas bruņniecība, Livonijas ordenis, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pērnava, Pēterburgas Avīzes, Polija, Rīga, Rūjiena, Rūjienas luterāņu baznīca, Sēta, Daba, Pasaule, Sigismunds III Vāsa, Tallina, Tērbatas vaivadija, Valmiera, Valmieras muzejs, Valmieras novads, Valters fon Pletenbergs, Vilpulkas pagasts, Virķēni, Zviedru Vidzeme, 1890. gadi, 1920. gadi.
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Skatīt Virķēnu muiža un Agrārā reforma Latvijā
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Virķēnu muiža un Cēsis
Dēnhofi
Grāfu Dēnhofu dzimtas ģerbonis. Dēnhofi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Skatīt Virķēnu muiža un Dēnhofi
Engelharti
Engelhartu dzimtas ģerbonis. Engelhartu ģerboņepitāfija Rūjienas baznīcā. Engelharti vai fon Enhelharti ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 15.
Skatīt Virķēnu muiža un Engelharti
Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)
Gerhards Dēnhofs (ap 1554—1602) bija Polijas—Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis, Durbes stārasts.
Skatīt Virķēnu muiža un Gerhards Dēnhofs (Tērbatas vaivads)
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Skatīt Virķēnu muiža un Gustavs II Ādolfs
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Virķēnu muiža un Igaunija
Jēkabs Zvaigznīte
Jēkabs Zvaigznīte, īstajā vārdā Jēkabs Šterns (1833—1867), bija latviešu skolotājs, folklorists, "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.
Skatīt Virķēnu muiža un Jēkabs Zvaigznīte
Juris Alunāns
Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija latviešu dzejnieks, publicists, valodnieks.
Skatīt Virķēnu muiža un Juris Alunāns
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Skatīt Virķēnu muiža un Kārlis XI
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Virķēnu muiža un Latvija
Livonijas bruņniecība
Vidzemes bruņniecības ģerbonis, ko lietoja arī Vidzemes Landrātu kolēģija. Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā. Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība (vācu: Livländische Ritterschaft) bija Vidzemes (jeb Līvzemes) dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561.
Skatīt Virķēnu muiža un Livonijas bruņniecība
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Virķēnu muiža un Livonijas ordenis
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Virķēnu muiža un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pērnava
Pērnavas dronu video 2022 Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pernu upes grīvā.
Skatīt Virķēnu muiža un Pērnava
Pēterburgas Avīzes
"Pēterburgas Avīzes" (vecajā ortogrāfijā: Peterburgas awises) bija galvenais jaunlatviešu preses izdevums, kas iznāca Pēterburgā no līdz 1865.
Skatīt Virķēnu muiža un Pēterburgas Avīzes
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Virķēnu muiža un Polija
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Virķēnu muiža un Rīga
Rūjiena
Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valmieras novadā.
Skatīt Virķēnu muiža un Rūjiena
Rūjienas luterāņu baznīca
Rūjienas Sv.
Skatīt Virķēnu muiža un Rūjienas luterāņu baznīca
Sēta, Daba, Pasaule
"Sēta, daba un pasaule" otrā grāmata "Statistika no Krievu zemes" (1860). Sēta, Daba, Pasaule (Sehta, dabba un pasaule) bija literārs izdevums, ko sākotnēji izdeva Tērbatas Universitātes latviešu studenti, kas pulcējās ap Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakaru apmeklētāju kopu.
Skatīt Virķēnu muiža un Sēta, Daba, Pasaule
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Skatīt Virķēnu muiža un Sigismunds III Vāsa
Tallina
Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.
Skatīt Virķēnu muiža un Tallina
Tērbatas vaivadija
Tērbatas vaivadija (Województwo dorpackie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Skatīt Virķēnu muiža un Tērbatas vaivadija
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Virķēnu muiža un Valmiera
Valmieras muzejs
Valmieras muzejs atrodas Valmieras senpilsētas teritorijā.
Skatīt Virķēnu muiža un Valmieras muzejs
Valmieras novads
Valmieras novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Virķēnu muiža un Valmieras novads
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Skatīt Virķēnu muiža un Valters fon Pletenbergs
Vilpulkas pagasts
Vilpulkas pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Virķēnu muiža un Vilpulkas pagasts
Virķēni
Virķēni ir ciems Valmieras novada Vilpulkas pagastā netālu no Igaunijas robežas (tuvākā lielā Igaunijas pilsēta — Pērnava — atrodas 75 km attālumā, savukārt galvaspilsēta — Tallina — atrodas 200 km attālumā).
Skatīt Virķēnu muiža un Virķēni
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Virķēnu muiža un Zviedru Vidzeme
1890. gadi
Pirmās telefona sakaru līnijas atklāšana ASV (1892). 1890.
Skatīt Virķēnu muiža un 1890. gadi
1920. gadi
Fotokolāža, kurā attēloti dažādi notikumi no 1920. gadiem 1920.
Skatīt Virķēnu muiža un 1920. gadi