Ātrāk nekā pārlūku!
60 attiecības: Apvienotā Baltijas hercogiste, Arkonia, Arminia Dorpatensis, Augusts Vinnigs, Baltica (korporācija), Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja, Baltijas Tautu komeršs, Baltijas Tehniskā augstskola, Baltonia, Berlīnes Humboltu universitāte, Bonna, Brīvmūrniecība, Concordia Rigensis, Curonia, Estonia (korporācija), Fraternitas Academica (Tērbatas Universitātes korporācija), Fraternitas Academica Dorpatensis, Fraternitas Arctica, Fraternitas Baltica, Fraternitas Rigensis, Gdaņska, Getingene, Gotonia, Halle, Hamburga, Heidelberga, Igaunijas guberņa, Jānis Zālītis, Jēna, Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem", Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas Universitāte, Leipciga, Lettonia, Livonia, Marburga, Maskavas Valsts universitāte, Neobaltia, Prezidiju Konvents, Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918), Rubonia, Ruthenia, Selonija, Studentu korporācijas, Talavija, Tarbatonia, ..., Tartu Universitāte, Teutonia, Vācbaltieši, Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm, Vācija, Veletia, Vidzemes guberņa, Vironia, 1918. gads, 22. septembris. Izvērst indekss (10 vairāk) »
Apvienotā Baltijas hercogiste
Apvienotā Baltijas hercogiste bija 1918.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Apvienotā Baltijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Arkonia
Arkonia ir 1879.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Arkonia · Redzēt vairāk »
Arminia Dorpatensis
Studentu korporācijas ''Arminia'' karogs. Arminia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1843.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Arminia Dorpatensis · Redzēt vairāk »
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Augusts Vinnigs · Redzēt vairāk »
Baltica (korporācija)
Studentu korporācijas ''Baltica'' karogs. Baltica bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1850.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Baltica (korporācija) · Redzēt vairāk »
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja
Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja (vācu: Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) bija politiska organizācija 1918.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja · Redzēt vairāk »
Baltijas Tautu komeršs
Baltijas Tautu komeršs (B!T!K!) ir svinīgs ikgadējs pasākumus, kurā piedalās studentu un studenšu korporācijas no Latvijas, Igaunijas, Polijas un Vācijas.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Baltijas Tautu komeršs · Redzēt vairāk »
Baltijas Tehniskā augstskola
Baltijas Tehniskās augstskolas avīzes ''Rigaer Akademische Blätter'' 2. burtnīca 1918. gada 2. oktobrī. Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Baltijas Tehniskā augstskola · Redzēt vairāk »
Baltonia
Korporācijas vapenis. Baltonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, ko dibināja farmācijas studenti 1872.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Baltonia · Redzēt vairāk »
Berlīnes Humboltu universitāte
Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Berlīnes Humboltu universitāte · Redzēt vairāk »
Bonna
Bonna ir pilsēta Vācijas rietumos, Ziemeļreinas-Vestfālenes dienvidos, Reinas upes krastos ap 20 kilometru augšup no Ķelnes.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Bonna · Redzēt vairāk »
Brīvmūrniecība
Viens no galvenajiem brīvmūrnieku simboliem — taisnstūris un cirkulis. Uzskata, ka burts '''G''' simbolizē ģeometrijas zinātni. Ikona "Dievs kā Ģeometrs (arhitekts)" no ''Bible moralisée'' (13. gs.). Brīvmūrniecība, arī Brīvmūrnieku ordenis, masonu jeb frankmasonu (no — 'brīvs', maçon — 'mūrnieks') kustība, ir saskaņā ar brālības principiem veidota organizācija, lielā mērā arī vairāk vai mazāk integrēta vispasaules savienība, kuras dalībniekus — brīvmūrniekus — vieno kopīgi morāles, ētikas, filosofijas, metafizikas principi un ideāli.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Brīvmūrniecība · Redzēt vairāk »
Concordia Rigensis
Concordia Rigensis ir Rīgā dibināta un šobrīd Hamburgā pastāvoša vācbaltiešu studentu korporācija.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Concordia Rigensis · Redzēt vairāk »
Curonia
Curonia ir vecākā Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Curonia · Redzēt vairāk »
Estonia (korporācija)
Studentu korporācijas ''Estonia'' ģerbonis. Estonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1821.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Estonia (korporācija) · Redzēt vairāk »
Fraternitas Academica (Tērbatas Universitātes korporācija)
Korporācijas vapenis. Fraternitas Academica bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1881.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Fraternitas Academica (Tērbatas Universitātes korporācija) · Redzēt vairāk »
Fraternitas Academica Dorpatensis
Studentu korporācijas ''Fraternitas Academica Dorpatensis'' karogs. Fraternitas Academica Dorpatensis bija Tērbatas Universitātes studentu korporācija, kas dibināta 1857.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Fraternitas Academica Dorpatensis · Redzēt vairāk »
Fraternitas Arctica
Studentu korporācijas "Fraternitas Arctica" krāsu vairodziņš un cirķelis. Fraternitas Arctica ir pašlaik vienīgā krievu studentu korporācija pasaulē.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Fraternitas Arctica · Redzēt vairāk »
Fraternitas Baltica
Fraternitas Baltica bija pirmā Rīgā dibinātā vācbaltiešu studentu korporācija.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Fraternitas Baltica · Redzēt vairāk »
Fraternitas Rigensis
Fraternitas Rigensis bija Tērbatā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija, kas ir darbojusies arī Rīgā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Fraternitas Rigensis · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Getingene
Getingene ir pilsēta Lejassaksijas federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Getingene · Redzēt vairāk »
Gotonia
Gotonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Gotonia · Redzēt vairāk »
Halle
Halle ir pilsēta Saksijā-Anhaltē, Vācijā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Halle · Redzēt vairāk »
Hamburga
Hamburga ir ostas pilsēta un federālā zeme Vācijas ziemeļos, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Hamburga · Redzēt vairāk »
Heidelberga
Heidelberga ir pilsēta Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Heidelberga · Redzēt vairāk »
Igaunijas guberņa
Igaunijas guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa mūsdienu Igaunijas Republikas ziemeļu daļa.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Jēna
Jēna ir universitātes pilsēta Tīringenes federālajā zemē, Vācijā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Jēna · Redzēt vairāk »
Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"
Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" · Redzēt vairāk »
Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge
Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege, 1725-1802) bija Kurzemes muižnieks no Manteifeļu dzimtas, Platones, Blankenfeldes un Biles muižu īpašnieks.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Leipciga · Redzēt vairāk »
Lettonia
Lettonia ir studentu korporācija, kas vieno dažādu akadēmisko kursu studentus un vecāka gadagājuma studijas beigušos — filistrus, sekojot nacionāliem un patriotiskiem ideāliem, un veidotu kopējos principos sakņotu savstarpēju draudzību.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Lettonia · Redzēt vairāk »
Livonia
Studentu korporācijas ''Livonia'' ģerbonis. Livonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1822.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Livonia · Redzēt vairāk »
Marburga
Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Marburga · Redzēt vairāk »
Maskavas Valsts universitāte
M.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Maskavas Valsts universitāte · Redzēt vairāk »
Neobaltia
Studentu korporācijas ''Neobaltia'' vapenis. Neobaltia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1879.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Neobaltia · Redzēt vairāk »
Prezidiju Konvents
Prezidiju Konvents (P!K!) ir visu Latvijas studentu korporāciju jumta organizācija un augstākais pārvaldes orgāns, kas nosaka to iekšējo sadzīvi un regulē savstarpējās attiecības.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Prezidiju Konvents · Redzēt vairāk »
Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)
Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekšējo autonomiju.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918) · Redzēt vairāk »
Rubonia
Rubonia bija Rīgā dibināta vācbaltiešu studentu korporācija.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Rubonia · Redzēt vairāk »
Ruthenia
Studentu korporācijas ''Ruthenia'' locekļi pēc 1929. gada. Ruthenia bija 1929.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Ruthenia · Redzēt vairāk »
Selonija
"Selonija" krāsu vairodziņš un cirķelis Selonija ir vecākā no Rīgā dibinātajām latviešu studentu korporācijām.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Selonija · Redzēt vairāk »
Studentu korporācijas
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Studentu korporācijas · Redzēt vairāk »
Talavija
Talavija ir viena no vecākajām un lielākajām Latvijas studentu korporācijām.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Talavija · Redzēt vairāk »
Tarbatonia
Studentu korporācijas ''Tarbatonia'' karogs. Tarbatonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1884.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Tarbatonia · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Teutonia
Studentu korporācijas ''Teutonia'' karogs. Teutonia bija Tērbatas Universitātes vācbaltiešu studentu korporācija, kas dibināta 1908.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Teutonia · Redzēt vairāk »
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »
Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm
Vācbaltiešu pārvietošanas shēma 1939. gadā "Rigasche Post" 1939. gada 26. novembra virsraksts "No 1939. gada 15. decembra vairs nav vācu tautības Latvijas pilsoņu. Ir tikai vācieši un latvieši. Latvieši paliek. Vācieši seko fīrera saucienam" ''Rigasche Rundschau'' pēdējais numurs 1939. gada 13. decembrī ar virsrakstu "Mēs sekojam fīrera pavēlei" Sakravātās mantas, Rīga, 1939. Vācbaltiešu nometne Poznaņas apkaimē 1940. gadā Pārceļotājiem celtais ciems Vartas reģionā 1940. gadā Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm bija no 1914.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Vācija · Redzēt vairāk »
Veletia
Veletia ir Rīgā dibināta poļu studentu korporācija.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Veletia · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vironia
Vironia ir Rīgā dibināta igauņu studentu korporācija.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un Vironia · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un 1918. gads · Redzēt vairāk »
22. septembris
22.
Jaunums!!: Vācbaltiešu studentu korporācijas un 22. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Vācbaltiešu studentu korporācija.
