46 attiecības: Alvejas, Asklēpiju dzimta, Auglis, Augsne, Baltastes tropu jūrasputns, Batakoplūmes, Bazalts, Biotops, Bodžera scinks, Boutona scinks, Dabas rezervāts, Dracēnas, Ekosistēma, Endēms, Erozija, Ganerskveinas alveja, Graudzāļu dzimta, Heliotropi, Ieleja, Indijas okeāns, Invazīva suga, Jūras portulaki, Klints, Krastlobēlijas, Maskarēnu milzu bruņurupuči, Maurīcija, Maurīcijas dienas gekons, Mazais nakts gekons, Metrs, Oranžastes scinks, Palmu dzimta, Pandanus vandermeeschii, Pandānu dzimta, Raundas alu boa, Raundas boa, Raundas scinks, Rāpuļi, Sala, Sarkanastes tropu jūrasputns, Sārtais balodis, Sēkla, Vējmietiņu dzimta, Vulkāns, Zālēdāji, Zemesrags, Zilā latānija.
Alvejas
Alvejas (Aloe, arī Aloë) ir rozešliliju dzimtas ģints, kurā ietilpst aptuveni 500 dažādu sukulenti augu sugu.
Jaunums!!: Ganerskveina un Alvejas · Redzēt vairāk »
Asklēpiju dzimta
Asklēpiju dzimta (Asclepiadaceae) ir augu dzimta genciānu rindā, kurā ir galvenokārt tropu un subtropu joslā sastopami krūmi, puskrūmi un lakstaugi.
Jaunums!!: Ganerskveina un Asklēpiju dzimta · Redzēt vairāk »
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Auglis · Redzēt vairāk »
Augsne
Dzeltenzemes lauks Vācijā. pages.
Jaunums!!: Ganerskveina un Augsne · Redzēt vairāk »
Baltastes tropu jūrasputns
Baltastes tropu jūrasputns, arī baltastes faetonputns (Phaethon lepturus) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas dzīvo okeānu tropu un subtropu joslā gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Ganerskveina un Baltastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »
Batakoplūmes
augļi. Batakoplūmes (Flacourtia) ir vītolu dzimtas ģints, kurai pieder 15 tropos un subtropos sastopamas krūmu un nelielu koku sugas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Batakoplūmes · Redzēt vairāk »
Bazalts
Bazalts Bazalts ir vulkānisks iezis, kas satur vairāk nekā 65% laukšpatu, mazāk par 20% kvarcu un salīdzinoši daudz dzelzi un magniju.
Jaunums!!: Ganerskveina un Bazalts · Redzēt vairāk »
Biotops
lietus mežu biotops Biotops ((bios) — 'dzīve' un (topos) — 'vieta') jeb dzīvotne ir samērā viendabīga sauszemes vai ūdens teritorija, kuras pazīmes nosaka dabīgi vai daļēji dabīgi ģeogrāfiskie, biotiskie un abiotiskie faktori un kas piemērota konkrētas sugas eksistencei.
Jaunums!!: Ganerskveina un Biotops · Redzēt vairāk »
Bodžera scinks
Bodžera scinks, arī Bodžerija scinks (Gongylomorphus bojerii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Ganerskveina un Bodžera scinks · Redzēt vairāk »
Boutona scinks
Boutona scinks (Cryptoblepharus boutonii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas sastopama Maurīcijā.
Jaunums!!: Ganerskveina un Boutona scinks · Redzēt vairāk »
Dabas rezervāts
Teiču dabas rezervātā Dabas rezervāts ir cilvēka darbības neskarta vai maz pārveidota teritorija, kurā nodrošināta dabisko norišu netraucēta attīstība, lai aizsargātu un izpētītu retas vai tipiskas ekosistēmas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Dabas rezervāts · Redzēt vairāk »
Dracēnas
Dracēnas jeb pūķkoki (Dracaena) ir asparāgu dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 120 kokveida un sukulentu krūmu sugas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Dracēnas · Redzēt vairāk »
Ekosistēma
Koraļļu rifi — zemūdens ekosistēma Ekosistēma (— ‘māja’ + sistēma) ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi (biocenoze) un nedzīvā apkārtējā vide (biotops), kurā tie dzīvo.
Jaunums!!: Ganerskveina un Ekosistēma · Redzēt vairāk »
Endēms
Komoru salu un Madagaskaras tuvumā Endēms (endēmos — 'vietējais') ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes.
Jaunums!!: Ganerskveina un Endēms · Redzēt vairāk »
Erozija
Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā Erozija (— ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.
Jaunums!!: Ganerskveina un Erozija · Redzēt vairāk »
Ganerskveinas alveja
Ganerskveinas alveja (Aloe tormentorii) ir alveju ģints suga, kas endēma Maurīcijai Sugu taksonomiski izdala atsevišķā Aloe ģints taksonā Lomatophyllum, kurai pieder aptuveni 18 tuvi radnieciskas Madagaskarā un citās Indijas okeāna rietumu daļas salās sastopamas alvejas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Ganerskveinas alveja · Redzēt vairāk »
Graudzāļu dzimta
Graudzāļu dzimta (Poaceae vai Gramineae) ir liela viendīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Ganerskveina un Graudzāļu dzimta · Redzēt vairāk »
Heliotropi
Heliotropi (Heliotropium) ir skarblapju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 300 sugas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Heliotropi · Redzēt vairāk »
Ieleja
Josemitu ieleja Kalifornijas štatā, Amerikas Savienotajās Valstīs Ieleja ir negatīva, lineāri stiepta reljefa forma, kam ir slīpums vienā virzienā un kas radusies erozijas darbības rezultātā.
Jaunums!!: Ganerskveina un Ieleja · Redzēt vairāk »
Indijas okeāns
Indijas okeāna karte Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no planētas ūdens virsmas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Indijas okeāns · Redzēt vairāk »
Invazīva suga
Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska latvānis (''Heracleum sosnowskyi'') Invazīva suga ir tāda sveša suga, kas, nonākusi svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.
Jaunums!!: Ganerskveina un Invazīva suga · Redzēt vairāk »
Jūras portulaki
Jūras portulaki (Sesuvium) ir pusdienziežu dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni astoņas sugas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Jūras portulaki · Redzēt vairāk »
Klints
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā Klintis ir masīva akmens krauja, atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām, kā arī vertikāla akmens siena.
Jaunums!!: Ganerskveina un Klints · Redzēt vairāk »
Krastlobēlijas
Krastlobēlijas (Scaevola) ir mēllobēliju dzimtas ģints, kurai pieder aptuveni 130 tropu joslā, īpaši Austrālijā sastopamas sugas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Krastlobēlijas · Redzēt vairāk »
Maskarēnu milzu bruņurupuči
Maskarēnu milzu bruņurupuči, Maskarēnu bruņurupuči (Cylindraspis) ir nesen izmirusi sauszemes bruņurupuču ģints, kuras pārstāvji apdzīvoja Maskarēnu salas (Maurīciju, Reinjonu, Rodrigesu) Indijas okeāna rietumu daļā.
Jaunums!!: Ganerskveina un Maskarēnu milzu bruņurupuči · Redzēt vairāk »
Maurīcija
Maurīcija, oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras.
Jaunums!!: Ganerskveina un Maurīcija · Redzēt vairāk »
Maurīcijas dienas gekons
Maurīcijas dienas gekons, arī Vinsona gekons (Phelsuma ornata) ir gekonu dzimtas felsuma, kas sastopama Maurīcijā un dažās tai pieguļošās salās, ieskaitot Raundu.
Jaunums!!: Ganerskveina un Maurīcijas dienas gekons · Redzēt vairāk »
Mazais nakts gekons
Mazais nakts gekons (Nactus coindemirensis) ir gekonu dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Ganerskveina un Mazais nakts gekons · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Ganerskveina un Metrs · Redzēt vairāk »
Oranžastes scinks
Oranžastes scinks (Gongylomorphus spp.) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Ganerskveina un Oranžastes scinks · Redzēt vairāk »
Palmu dzimta
Palmu dzimta (Arecaceae) ir palmu rindas dzimta, kas pieder viendīgļlapju klasei.
Jaunums!!: Ganerskveina un Palmu dzimta · Redzēt vairāk »
Pandanus vandermeeschii
Pandanus vandermeeschii ir pandānu dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Ganerskveina un Pandanus vandermeeschii · Redzēt vairāk »
Pandānu dzimta
Pandānu dzimta (Pandaceae) ir pandānu rindas dzimta, kura savukārt ir viena no viendīgļlapju klases rindām.
Jaunums!!: Ganerskveina un Pandānu dzimta · Redzēt vairāk »
Raundas alu boa
Raundas alu boa, arī alu boa (Bolyeria multocarinata) ir, iespējams, izmirusi Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Vienīgā ģints Bolyeria pārstāve. Pēdējo reizi redzēta Raundas salā 1975. gadā.
Jaunums!!: Ganerskveina un Raundas alu boa · Redzēt vairāk »
Raundas boa
Raundas boa (Casarea dussumieri) ir Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimtas (Bolyeriidae) suga un viena no retākajām čūskām pasaulē.
Jaunums!!: Ganerskveina un Raundas boa · Redzēt vairāk »
Raundas scinks
Raundas scinks jeb Telfēra scinks (Leiolopisma telfairii) ir scinku dzimtas ķirzaka, kas endēma Maurīcijai.
Jaunums!!: Ganerskveina un Raundas scinks · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Ganerskveina un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Jaunums!!: Ganerskveina un Sala · Redzēt vairāk »
Sarkanastes tropu jūrasputns
Sarkanastes tropu jūrasputns, arī sarkanastes faetonputns (Phaethon rubricauda) ir tropu jūrasputnu dzimtas (Phaethontidae) suga, kas apdzīvo Indijas un Klusā okeāna tropu apgabalus.
Jaunums!!: Ganerskveina un Sarkanastes tropu jūrasputns · Redzēt vairāk »
Sārtais balodis
Sārtais balodis (Nesoenas mayeri) ir baložveidīgo kārtas putns, kas endēms Maurīcijai.
Jaunums!!: Ganerskveina un Sārtais balodis · Redzēt vairāk »
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Jaunums!!: Ganerskveina un Sēkla · Redzēt vairāk »
Vējmietiņu dzimta
Vējmietiņu dzimta (Lythraceae) ir miršu rindas dzimta, kurā ir klasificētas aptuveni 30 ģintis un 620 lakstaugu, krūmu un koku sugas.
Jaunums!!: Ganerskveina un Vējmietiņu dzimta · Redzēt vairāk »
Vulkāns
Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.
Jaunums!!: Ganerskveina un Vulkāns · Redzēt vairāk »
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Jaunums!!: Ganerskveina un Zālēdāji · Redzēt vairāk »
Zemesrags
Kolkasrags Zemesrags vai vienkārši rags ir krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
Jaunums!!: Ganerskveina un Zemesrags · Redzēt vairāk »
Zilā latānija
Zilā latānija (Latania loddigesi), arī Raundas latānija, Maurīcijas latānija ir palmu dzimtas suga.
Jaunums!!: Ganerskveina un Zilā latānija · Redzēt vairāk »