Ātrāk nekā pārlūku!
27 attiecības: Eduskunta, Februāra revolūcija, Frīdrihs Karls fon Hessens, Helsinki, Helsinku Universitāte, Hollola, Kansallis-Osake-Pankki, Karls Gustavs Mannerheims, Krievijas Impērija, Krievu valoda, Maskavas miera līgums, Pārkrievošana, Pāsikivi senāts, Pērs Ēvinds Svīnhūvuds, Risto Riti, Somija, Somijas lielhercogiste, Somijas pilsoņu karš, Somijas premjerministru uzskaitījums, Somijas prezidents, Somijas senāts, Somu partija (vecā), Tampere, Turpinājuma karš, Urho Kekonens, Vācijas Impērija, Ziemas karš.
Eduskunta
Eduskunta (jeb Suomen eduskunta, jeb Finlands riksdag) ir Somijas parlaments.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Eduskunta · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Karls fon Hessens
Frīdrihs Karls Ludvigs Konstantins fon Hessens (Friedrich Karl Ludwig Konstantin Landgraf von Hessen, dzimis, miris) bija Vācijas firsts, imperatora Vilhelma II brālēns.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Frīdrihs Karls fon Hessens · Redzēt vairāk »
Helsinki
Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Helsinki · Redzēt vairāk »
Helsinku Universitāte
Helsinku Universitāte ir 1640.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Helsinku Universitāte · Redzēt vairāk »
Hollola
Hollola ir pašvaldība Somijas dienvidaustrumos, Peijethemes novadā.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Hollola · Redzēt vairāk »
Kansallis-Osake-Pankki
Kansallis-Osake-Pankki jeb KOP bija Somijas banka.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Kansallis-Osake-Pankki · Redzēt vairāk »
Karls Gustavs Mannerheims
Karls Gustavs Emīls Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim, dzimis, miris) bija Somijas maršals un politiķis, viena no centrālajām personām neatkarīgās Somijas valsts izveidē.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Karls Gustavs Mannerheims · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Maskavas miera līgums
PSRS anektētās Somijas teritorijas (1940). PSRS anektētā Vīpuri lēnes daļa (1940). Maskavas miera līgums ir līgums, kas tika parakstīts 1940.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Maskavas miera līgums · Redzēt vairāk »
Pārkrievošana
eļļas glezna "Uzbrukums" (''Hyökkäys''), kurā Somijas pārkrievošana attēlota kā somu tautasmeitai uzbrūkošs krievu divgalvainais ērglis, kas plēš viņas likumu grāmatu Pārkrievošana, krieviskošana jeb rusifikācija (no — 'krievi' un fico — 'taisu') ir Krievijas Impērijā, Padomju Savienībā un Krievijas Federācijā īstenota valdības politika valsts mazākumtautību iedzīvotāju pārtautošanai, mēģinot panākt to valodu un kultūru aizstāšanu ar krievu valodu un krievu kultūru.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Pārkrievošana · Redzēt vairāk »
Pāsikivi senāts
Pāsikivi senāts bija otrā neatkarīgās Somijas valdība.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Pāsikivi senāts · Redzēt vairāk »
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds
Pērs Ēvinds Svīnhūvuds (dzimis, miris) bija Somijas trešais prezidents.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Pērs Ēvinds Svīnhūvuds · Redzēt vairāk »
Risto Riti
Risto Heiki Riti (dzimis, miris) bija 5.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Risto Riti · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somija · Redzēt vairāk »
Somijas lielhercogiste
Somijas lielhercogiste jeb Somijas lielkņaziste bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa tagadējās Somijas republikas teritorija un daļas no tagadējās Krievijas Federācijas sasatāvā esošās Karēlijas Republikas un Ļeņingradas apgabala.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somijas lielhercogiste · Redzēt vairāk »
Somijas pilsoņu karš
Somijas pilsoņu karš bija pilsoņu karš Somijā 1918.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Somijas premjerministru uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Somijas premjerministri jeb valdības vadītāji kopš 1917.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somijas premjerministru uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Somijas prezidents
Somijas Republikas prezidents ir Somijas valsts vadītājs.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somijas prezidents · Redzēt vairāk »
Somijas senāts
Somijas senāts (bija Somijas lielhercogistes (no 1816. līdz 1917. gadam) un neatkarīgās Somijas (no 1917. līdz 1918. gadam) varas institūcija, kas pildīja valdības un augstākās tiesas funkcijas. Helsinkos 1809. gadā Somijas teritorija no Zviedrijas nonāca Krievijas pakļautībā. 1809. gadā uz dažiem mēnešiem tika sasaukts kārtu parlaments Borgo landtāgs, kas apstiprināja Somijas lielhercogistes autonomiju Krievijas sastāvā. 1811. gada 6. augustā izveidota Imperatoriskā pārvaldības padome. Tā 1816. gada 9. februārī pārveidota par Imperatorisko (Ķeizarisko) Somijas senātu. Senāta priekšsēdētājs bija imperatora ieceltais Somijas ģenerālgubernators. Senāta locekļi bija pakļauti tikai imperatoram. Senāts bija sadalīts ekonomiskajā departamentā un tiesas departamentā. 1822. gadā katram departamentam izveidots vicepriekšsēdētāja amats, kuru ieņēma Somijas pavalstnieks. Ekonomiskajā departamentā bija deviņas ekspedīcijas (ministrijas): tieslietu, civilā (iekšlietu), finanšu, kameras (valsts īpašums un kontrole), milicijas (militārā), garīgā (reliģiskās lietas un izglītība), lauksaimniecības, satiksmes, tirdzniecības un rūpniecības. Ekspedīcijas priekšnieku iecēla imperators no ekonomiskā departamenta locekļiem. Tiesas departaments bija augstākā tiesu institūcija un uzraudzīja taisnīgumu lielkņazistē. Kopš 1858. gada Senāta locekļus sāka saukt par senatoriem. Līdz 1863. gadam, kad ne reizi netika sasaukts Somijas ladtāgs, Senāts aktīvi piedalījās Somijas likumdošanas veidošanā, kaut arī formāli tam bija tiesības tikai ierosināt likumprojektus. Senāta ierosināto likumprojektu pēc imperatora apstiprināšanas vajadzētu nodot apspriešanai ladtāgam. Tā kā ladtāgs netika sasaukts, tad pēc tam, kad likumprojektu apstiprināja imperators, tas uzreiz ieguva likuma statusu. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas, kad Krievijā tika gāzts cars, 20. martā Pagaidu valdība izdeva manifestu, kas Somijai atgrieza visas agrākās autonomijas tiesības. Tika apsolīts sasaukt jaunu parlamentu un veikt plašas likumdošanas izmaiņas. 1916. gadā ievēlētais parlaments, kurā vairākumu bija ieguvusi Sociāldemokrātiskā partija, 1917. gada 26. martā izveidoja jaunu Senātu. Vietas tajā uz pusēm dalīja sociāldemokrāti un buržuāziskās partijas. Valdības nosaukumā tika izņemts vārds "Imperatoriskais". Ekonomiskā departamenta vicepriekšsēdētājs kļuva par Somijas Senāta priekšsēdētāju. Tokoi senāts nespēja atrisināt pieaugušā bezdarba, inflācija un pārtikas trūkuma problēmas. Pēc iedzīvotāju uzbrukumiem pārtikas noliktavām augustā atkāpās sociāldemokrāti, Senātā atstājot tikai buržuāziskās partijas. 8. septembrī Krievijas Pagaidu valdība no atlikušajiem Senāta locekļiem apstiprināja jaunu Senāta sastāvu Ēmila Nestora Seteles vadībā. 1917. gada 27. novembrī izveidots Senāts ar konservatīvi noskaņoto Pēru Ēvindu Svīnhūvudu vadībā. Šī valdība 1917. gada 4. decembrī pieņēma Somijas neatkarības deklarāciju, kuru parlaments apstiprināja 6. decembrī. Pilsoņu kara laikā Helsinkus ieņēma Sarkanā gvarde, bet Senāta locekļiem izdevās izbēgt no pilsētas. Valdība no 1918. gada 29. janvāra līdz 3. maijam darbojās Vāsā, kad tika saukta arī par Vāsas senātu. 1918. gada 27. maijā Pērs Ēvinds Svīnhūvuds nolika Senāta priekšsēdētāja pilnvaras, jo 18. maijā viņš bija ievēlēts par Somijas reģentu. Lielākā daļa Svīnhūvuda senāta locekļu turpināja darboties Pāsikivi senātā. 1918. gada novembrī, pēc Vācijas sakāves Pirmajā pasaules karā, parlaments pieņēma republikas valsts pārvaldes formu. 1918. gada 27. novembrī Senāts tika izformēts; tā ekonomiskais departaments pārveidots par Somijas Valsts Padomi (ministru kabinetu), bet tiesas departaments kļuva par Augstāko tiesu un Augstāko administratīvo tiesu.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somijas senāts · Redzēt vairāk »
Somu partija (vecā)
Somu partija, saukta arī par veco somu partiju (vanhasuomalaiset), bija konservatīva politiskā partija Somijā.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Somu partija (vecā) · Redzēt vairāk »
Tampere
Tampere ir pilsēta Somijas dienvidu centrālajā daļā.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Tampere · Redzēt vairāk »
Turpinājuma karš
Somijas karte ar Turpinājuma karā iekaroto Karēlijas austrumu daļu (1942—1944). Turpinājuma karš bija Ziemas kara turpinājums Otrā pasaules kara laikā, kurā Somijai līdz 1941.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Turpinājuma karš · Redzēt vairāk »
Urho Kekonens
Urho Kaleva Kekonens (Urho Kaleva Kekkonen, dzimis Pielavesi Austrumsomijas lēnē, miris Helsinkos) bija somu politiķis, Somijas premjerministrs (1950—1953, 1954—1956), Somijas prezidents (1956—1982) no partijas ''Somijas centrs''.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Urho Kekonens · Redzēt vairāk »
Vācijas Impērija
Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »
Ziemas karš
Ziemas karš (arī Советско-финляндская война) (1939. gada 30. novembris — 1940. gada 13. marts) bija karš starp uzbrūkošo PSRS karaspēku un aizstāvošos Somijas armiju galvenokārt Karēlijas zemes šaurumā.
Jaunums!!: Juho Kusti Pāsikivi un Ziemas karš · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Juho Kusti Paasikivi, Juho Pāsikivi, Paasikivi, Pāsikivi.
