Ātrāk nekā pārlūku!
21 attiecības: Šlēsviga-Holšteina, Dāņu valoda, Dānija, Dānija—Norvēģija, Grenlande, Gustavs I, Holšteina, Islande, Monarhs, Neatkarība, Norvēģija, Norvēģu valoda, Personālūnija, Somija, Suverenitāte, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru valoda, 1397. gads, 1523. gads, 1524. gads.
Šlēsviga-Holšteina
Šlēsviga-Holšteina ir federālā zeme Vācijas ziemeļos.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Šlēsviga-Holšteina · Redzēt vairāk »
Dāņu valoda
Dāņu valoda (dansk, izrunā) ir ziemeļģermāņu valoda, ko prot 5,6 miljoni cilvēku, Dānijas un Fēru Salu (līdzās fēru valodai) valsts valoda.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Dāņu valoda · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Dānija · Redzēt vairāk »
Dānija—Norvēģija
Dānijas un Norvēģijas karaļvalsts teritorija 1780. gadā Dānija—Norvēģija bija Dānijas Karalistes un Norvēģijas Karalistes personālūnija no 1380.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Dānija—Norvēģija · Redzēt vairāk »
Grenlande
Grenlande ( — 'Zaļā zeme') ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Grenlande · Redzēt vairāk »
Gustavs I
Gustavs I (dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1523.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Gustavs I · Redzēt vairāk »
Holšteina
Holšteinas ģerbonis. Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes kartē. Holšteina ir vēsturiska zeme mūsdienu Vācijas ziemeļdaļā, daļa no Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes uz dienvidiem no Eideres upes.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Holšteina · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Islande · Redzēt vairāk »
Monarhs
Monarhs (no, monarhos jeb μόνος, monos — 'viens' un αρχος, arhos — 'valdnieks') ir valsts vienpersonisks vadītājs, kas visbiežāk savu amatu manto un ir valsts galva bez termiņa ierobežojuma.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Monarhs · Redzēt vairāk »
Neatkarība
Neatkarība ir stāvoklis, kad valstij, tautai vai organizācijai ir pašnoteikšanās, pašpārvalde, tā nav citas, augstākas varas pakļautībā.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Neatkarība · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Norvēģu valoda
Norvēģu valoda (norsk) ir indoeiropiešu saimes ziemeļģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā norvēģi.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Norvēģu valoda · Redzēt vairāk »
Personālūnija
Personālūnija ir divu vai vairāku monarhisku valstu savienība viena valdnieka virsvadībā.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Personālūnija · Redzēt vairāk »
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Somija · Redzēt vairāk »
Suverenitāte
Suverenitāte ( — 'augstākā vara') ir abstrakts juridiskais jēdziens, kas apzīmē valsts augstāko varu savās iekšējās lietās, neatkarību no citām valstīm starptautiskajās attiecībās un brīvību no jebkuriem ārējiem spēkiem.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Suverenitāte · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
1397. gads
1397.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un 1397. gads · Redzēt vairāk »
1523. gads
1523.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un 1523. gads · Redzēt vairāk »
1524. gads
1524.
Jaunums!!: Kalmāras ūnija un 1524. gads · Redzēt vairāk »
