Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Aleksandrs Johans Stenders, Baznīca (celtne), Bernhards no Lipes, Frīdrihs Ketlers, Georgs Mancelis, Gothards Frīdrihs Stenders, Jēkabpils novads, Johans Kristiāns Stenders, Kārlis Gotlobs Stenders, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas ordenis, Luterisms, Otrais pasaules karš, Pēteris Rizga, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Sēlija, Sēlijas bīskapi, Sēlijas bīskapija, Sēlpils fogti, Sēlpils pils, Sunākstes luterāņu baznīca, 1905. gada revolūcija Latvijā.
Aleksandrs Johans Stenders
Aleksandrs Johans Stenders, (Alexander Johann Stender) saukts par Jauno Stenderu (dzimis 1744. gada 4. novembrī, miris 1819. gada 20. novembrī), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils pilskunga tiesas prāvests (no 1787), Sēlpils un Sunākstes mācītājs (1796—1819), Gotharda Frīdriha Stendera (Vecā Stendera) dēls.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Aleksandrs Johans Stenders · Redzēt vairāk »
Baznīca (celtne)
Rīgas Svētā Pētera baznīca. Baznīca (no senkrievu: божница — 'dievnīca') ir celtne, kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur sanākt kopā kristiešu draudzei.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Baznīca (celtne) · Redzēt vairāk »
Bernhards no Lipes
Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224).
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Bernhards no Lipes · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Gothards Frīdrihs Stenders
Birzgales, vēlāk Žeimeles luterāņu mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender), saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »
Jēkabpils novads
Jēkabpils novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Jēkabpils novads · Redzēt vairāk »
Johans Kristiāns Stenders
Johans Kristiāns Stenders (Johann Christian Stender, 1787–1862) bija luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, Aleksandra Johana Stendera (Jaunā Stendera) dēls.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Johans Kristiāns Stenders · Redzēt vairāk »
Kārlis Gotlobs Stenders
Kārlis Gotlobs Stenders (Karl Gottlob Stender, 1830–1894) bija luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, Johana Kristiāna Stendera dēls.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Kārlis Gotlobs Stenders · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas Doms, LELB arhibīskapa katedrāle. Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) ir publiski tiesiska rakstura luterāņu draudžu organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Lielais mēris Latvijā · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Luterisms
Luterisms (arī luterānisms, luterticība) ir kristīgās mācības un ekleziālās organizācijas tradīcija, kas radusies 16. gadsimtā Mārtiņa Lutera aizsāktajā reformācijas procesā.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Luterisms · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pēteris Rizga
Pēteris Rizga, arī Pēteris Risga (1883—1955) bija latviešu biškopis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Pēteris Rizga · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapi
a. Sēlijas (pa kreisi) un b. Zemgales (pa labi) bīskapu un c. Zemgales domkapitula (vidū) zīmogi. Sēlijas bīskapi bija viduslaiku valdnieki Sēlijas bīskapijā tagadējās Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Sēlijas bīskapi · Redzēt vairāk »
Sēlijas bīskapija
Sēlijas bīskapija (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija Livonijā ar mērķi pakļaut katoļu ticībai Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Sēlijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Sēlpils fogti
Sēlpils fogteja (pēc 1525). Sēlpils fogti bija Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Sēlpils fogti · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sunākstes luterāņu baznīca
Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un Sunākstes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: Sēlpils luterāņu baznīca un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Sēlpils Evaņģēliski luteriskā baznīca, Sēlpils baznīca.
