Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Aļaska, Acs, Švarca ķauķītis, Čuņčiņš, Āfrika, Dezoksiribonukleīnskābe, Dienvidaustrumāzija, Dzeltensvītru ķauķītis, Dziedātājputni, Eirāzija, Hjūma ķauķītis, Indija, Kukaiņi, Latviešu valoda, Latvija, Mērenā josla, Sengrieķu valoda, Sibīrijas ķauķītis, Svirlītis, Tumšais ķauķītis, Vītītis, Zaļais ķauķītis, Ziemeļamerika, Ziemeļu ķauķītis, Zunda salas.
Aļaska
Aļaska (izrunā) ir pēc platības lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats.
Jaunums!!: Ķauķīši un Aļaska · Redzēt vairāk »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Jaunums!!: Ķauķīši un Acs · Redzēt vairāk »
Švarca ķauķītis
Švarca ķauķītis jeb lielais ķauķītis (Phylloscopus schwarzi) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo galvenokārt Sibīrijā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Ķauķīši un Švarca ķauķītis · Redzēt vairāk »
Čuņčiņš
Čuņčiņš (Phylloscopus collybita) ir Latvijā ļoti bieži sastopams ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kurš izplatīts teju vai visā Eiropā, kā arī Āzijas taigas zonā.
Jaunums!!: Ķauķīši un Čuņčiņš · Redzēt vairāk »
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Ķauķīši un Āfrika · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Ķauķīši un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dienvidaustrumāzija
Dienvidaustrumāzijas politiskā karte. Dienvidaustrumāzija ir Āzijas daļa uz dienvidiem no Ķīnas un uz austrumiem no Indijas.
Jaunums!!: Ķauķīši un Dienvidaustrumāzija · Redzēt vairāk »
Dzeltensvītru ķauķītis
Dzeltensvītru ķauķītis (Phylloscopus inornatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas mērenās joslas mežos.
Jaunums!!: Ķauķīši un Dzeltensvītru ķauķītis · Redzēt vairāk »
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Jaunums!!: Ķauķīši un Dziedātājputni · Redzēt vairāk »
Eirāzija
Eirāzija Eirāzija ir uz Zemes lielākā sauszemes teritorija, kas apvieno Eiropu un Āziju.
Jaunums!!: Ķauķīši un Eirāzija · Redzēt vairāk »
Hjūma ķauķītis
Hjūma ķauķītis (Phylloscopus humei) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae)dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas iekšzemes kalnu reģionā, ziemo galvenokārt Indijā.
Jaunums!!: Ķauķīši un Hjūma ķauķītis · Redzēt vairāk »
Indija
Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.
Jaunums!!: Ķauķīši un Indija · Redzēt vairāk »
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Jaunums!!: Ķauķīši un Kukaiņi · Redzēt vairāk »
Latviešu valoda
Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda.
Jaunums!!: Ķauķīši un Latviešu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Ķauķīši un Latvija · Redzēt vairāk »
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Jaunums!!: Ķauķīši un Mērenā josla · Redzēt vairāk »
Sengrieķu valoda
Sengrieķu valoda (Hellēnikḗ) ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sens grieķu valodas attīstības līmenis.
Jaunums!!: Ķauķīši un Sengrieķu valoda · Redzēt vairāk »
Sibīrijas ķauķītis
Sibīrijas ķauķītis (Phylloscopus proregulus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo kalnu mežos no Sibīrijas dienvidaustrumiem līdz Mongolijas ziemeļiem un Ķīnas ziemeļaustrumiem.
Jaunums!!: Ķauķīši un Sibīrijas ķauķītis · Redzēt vairāk »
Svirlītis
Svirlītis (Phylloscopus sibilatrix) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijas pašos rietumos Urālu dienvidos, ziemo Āfrikā.
Jaunums!!: Ķauķīši un Svirlītis · Redzēt vairāk »
Tumšais ķauķītis
Tumšais ķauķītis (Phylloscopus fuscatus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, ziemo Āzijas dienvidos un dienvidaustrumos.
Jaunums!!: Ķauķīši un Tumšais ķauķītis · Redzēt vairāk »
Vītītis
Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.
Jaunums!!: Ķauķīši un Vītītis · Redzēt vairāk »
Zaļais ķauķītis
Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā.
Jaunums!!: Ķauķīši un Zaļais ķauķītis · Redzēt vairāk »
Ziemeļamerika
Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Ķauķīši un Ziemeļamerika · Redzēt vairāk »
Ziemeļu ķauķītis
Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Ķauķīši un Ziemeļu ķauķītis · Redzēt vairāk »
Zunda salas
Zunda salas ir arhipelāgs Dienvidaustrumāzijā, Malajas arhipelāga galvenā daļa.
Jaunums!!: Ķauķīši un Zunda salas · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Lapu ķauķīši, Lapuķauķi, Phylloscopus, Ķauķīšu ģints.
