Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Alkilnitrīti, Amīni, Amilnitrīts, Disproporcionēšanās, Hlors, Izomērija, Jodūdeņražskābe, Kālija nitrāts, Kālija permanganāts, Molekula, Mutagēns, Oksidētājs, Organiskā sintēze, Reducētājs, Sālsskābe, Slāpekļa dioksīds, Slāpekļa(II) oksīds, Slāpekļa(III) oksīds, Slāpekļskābe, Smiltis, Spirti, Stikls, Vārglāze.
Alkilnitrīti
Dažādi alkilnitrīti Alkilnitrīti ir ķīmisko savienojumu grupa, kuru kopējā formula ir R−O−NO.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Alkilnitrīti · Redzēt vairāk »
Amīni
Trīsaizvietotu amīnu vispārīgā struktūrformula Amīni ir ogļūdeņražu atvasinājumi, kuru molekulās viens vai vairāki ogļūdeņraža atlikumi ir saistīti ar aminogrupu.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Amīni · Redzēt vairāk »
Amilnitrīts
Amilnitrīts ir ķīmiska viela ar formulu C5H11ONO.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Amilnitrīts · Redzēt vairāk »
Disproporcionēšanās
Disproporcionēšanās ir ķīmiska reakcija, kuras laikā vienas vielas molekulas reaģē savā starpā, rodoties divu citu vielu molekulām.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Disproporcionēšanās · Redzēt vairāk »
Hlors
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl un atomskaitli 17.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Hlors · Redzēt vairāk »
Izomērija
Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Izomērija · Redzēt vairāk »
Jodūdeņražskābe
Jodūdeņražskābe ir jodūdeņraža (HI) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Jodūdeņražskābe · Redzēt vairāk »
Kālija nitrāts
Kālija nitrāts (KNO3, kālija salpetris) ir balta, kristāliska viela, kas labi šķīst karstā ūdenī.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Kālija nitrāts · Redzēt vairāk »
Kālija permanganāts
Kālija permanganāts (KMnO4) ir permangānskābes kālija sāls.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Kālija permanganāts · Redzēt vairāk »
Molekula
3D attēli (pa kreisi un vidū) un 2D attēls (pa labi) parāda molekulu uzbūvi no dažādiem atomiem. Molekula ir mazākā vielas daļiņa, kas nosaka vielas ķīmisko sastāvu un visas fizikālās īpašības.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Molekula · Redzēt vairāk »
Mutagēns
Mutagēni (no — 'izmaiņa' un (gennáō) — 'radu') ir eksogēni un endogēni fizikāli, ķīmiski un bioloģiski faktori, kas izraisa mutācijas.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Mutagēns · Redzēt vairāk »
Oksidētājs
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors).
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Oksidētājs · Redzēt vairāk »
Organiskā sintēze
amonija cianātam Organiskā sintēze ir organiskās ķīmijas un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar dažādu organisko savienojumu iegūšanu.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Organiskā sintēze · Redzēt vairāk »
Reducētājs
Reducētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā atdod savus elektronus (darbojas kā elektronu donori).
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Reducētājs · Redzēt vairāk »
Sālsskābe
Sālsskābe jeb hlorūdeņražskābe ir hlorūdeņraža (HCl) šķīdums ūdenī.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Sālsskābe · Redzēt vairāk »
Slāpekļa dioksīds
Slāpekļa dioksīds jeb slāpekļa(IV) oksīds (NO2) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Slāpekļa dioksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(II) oksīds
Slāpekļa(II) oksīds (NO) ir viens no slāpekļa oksīdiem, kas pieder pie reti sastopamajiem sāļus neradošajiem oksīdiem.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Slāpekļa(II) oksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļa(III) oksīds
Slāpekļa(III) oksīds (N2O3) ir slāpekļa un skābekļa binārais savienojums — viens no slāpekļa oksīdiem.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Slāpekļa(III) oksīds · Redzēt vairāk »
Slāpekļskābe
Slāpekļskābe (HNO3) ir korozīvs šķidrums, kas sasalstot pārvēršas par caurspīdīgu kristālisku masu.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Slāpekļskābe · Redzēt vairāk »
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Smiltis · Redzēt vairāk »
Spirti
Vispārīga spirtu struktūrformula Spirta molekulas modelis. R var būt alkilgrupas vai ūdeņraža atomi. Ja visi trīs R ir ūdeņraža atomi, tad tas ir metanols — visvienkāršākais spirts Spirti ir ogļūdeņražu hidroksilatvasinājumi, kam viens vai vairāki (vairākvērtīgajiem spirtiem) ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar hidroksilgrupām (−OH).
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Spirti · Redzēt vairāk »
Stikls
meteorīta trieciena rezultātā Stikls ir vienveidīgs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagūstot izveidot kristāla struktūru.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Stikls · Redzēt vairāk »
Vārglāze
Vārglāze ar ūdeni Dažāda izmēra vārglāzes Vārglāze ir cilindriskas formas laboratorijas trauks no plāna stikla, ar plakanu dibenu un "snīpīti" šķidruma noliešanai.
Jaunums!!: Slāpekļpaskābe un Vārglāze · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
HNO2, Ūdeņraža dioksonitrāts (III), Ūdeņraža nitrīts.
