Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1607. gads Latvijā

Indekss 1607. gads Latvijā

1607. gada Livonijas karte. Šajā lapā ir apkopoti 1607.

31 attiecības: Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Frīdrihs Ketlers, Georgs Elgers, Grobiņas fogti, Jelgava, Jezuīti, Karalis, Kņazs, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lielzalves muiža, Lietuva, Livonija, Nereta, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Sēlija, Sigismunds III Vāsa, Trikāta, Trikātas luterāņu baznīca, Ugunsgrēks, Viļņa, Vilhelms Ketlers, Zemgale, Zviedru Vidzeme, 16. augusts, 1607. gads, 17. augusts.

Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca

Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Georgs Elgers

Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »

Grobiņas fogti

Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Jelgava · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »

Lielzalves muiža

Lielzalves muiža bija muiža Zalvē, tagadējā Aizkraukles novada, Zalves pagastā.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Lielzalves muiža · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »

Nereta

Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Nereta · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Poļu—zviedru karš (1600—1629)

Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Trikāta

Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Trikāta · Redzēt vairāk »

Trikātas luterāņu baznīca

Trikātas Svētā Jāņa baznīca mūsdienās (2000). Trikātas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Valmieras novada Trikātā, viena no vecākajām baznīcām Latvijā.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Trikātas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Ugunsgrēks

Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Ugunsgrēks · Redzēt vairāk »

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Viļņa · Redzēt vairāk »

Vilhelms Ketlers

Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

16. augusts

16.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un 16. augusts · Redzēt vairāk »

1607. gads

1607.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un 1607. gads · Redzēt vairāk »

17. augusts

17.

Jaunums!!: 1607. gads Latvijā un 17. augusts · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »