Ātrāk nekā pārlūku!
55 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Šrāga, Štuma, Baltijas jūra, Bauska, Fogts, Frīdrihs Ketlers, Georgs Mancelis, Halo, Ilūkstes baznīcas, Inflantijas vaivadija, Izvalta, Izvaltas baznīca, Jēkabs Ketlers, Jelgava, Jelgavas katoļu katedrāle, Jezuīti, Jumts, Karalis, Katoļticība, Kņazs, Kristīne I Vāsa, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Liepāja, Liepājas ģerbonis, Lietuva, Lietuvieši, Mūrmuiža, Melngalvji, Pašvaldības vadītājs, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru kari, Polija, Prūsija, Rīga, Rīgas Doma skola, Rīgas Doms, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rēzekne, Reiterna nams, Sēlija, Tartu Universitāte, Varš, Vidzeme, Vladislavs IV Vāsa, Zemgale, Zviedru Vidzeme, ..., 10. aprīlis, 12. septembris, 14. maijs, 1635. gads, 1698. gads. Izvērst indekss (5 vairāk) »
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Šrāga
Šrāga (no) jeb amata rullis (no) bija ģilžu un cunfšu statūti.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Šrāga · Redzēt vairāk »
Štuma
Štuma (vēsturiskais vācu nosaukums - Štūma (Stuhm)) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, uz dienvidiem no Malborkas.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Štuma · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Bauska · Redzēt vairāk »
Fogts
Kanuta Rusecka 1823. gada zīmējums, kurā attēlots poļu voits Fogts jeb voits ir apzīmējums valdnieka ieceltam ierēdnim kādas teritorijas pārvaldei.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Fogts · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Halo
Indonēzijā Halo ir spīdošs gredzens ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni, optiskais efekts.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Halo · Redzēt vairāk »
Ilūkstes baznīcas
Ilūkstē ir šādas baznīcas.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Ilūkstes baznīcas · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Izvalta
Izvalta (arī Izvolts) ir ciems Krāslavas novada Izvaltas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Izvalta · Redzēt vairāk »
Izvaltas baznīca
Izvaltas Svētās Annas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Izvaltas baznīca · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas katoļu katedrāle
Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes katedrāle, kā arī Jelgavas diecēzes bīskapa un Jelgavas dekanāta rezidence.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Jelgavas katoļu katedrāle · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Jumts
baznīcu jumti Jumts ir celtnes visaugstākā daļa, kas to pasargā no laikapstākļu iedarbes.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Jumts · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Katoļticība
Svētā Pētera bazilika jeb Vatikāna bazilika Katoļticība jeb katolicisms ((katholikos) — 'visaptverošs', 'vispasaules') ir vispārīgs termins, ar kuru apzīmē vienu no kristietības virzieniem, kas izveidojās, kad Kristīgā baznīca sašķēlās katoļticīgajos un pareizticīgajos.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Katoļticība · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Liepāja · Redzēt vairāk »
Liepājas ģerbonis
Liepājas ģerbonis ir viens no Liepājas pilsētas oficiāliem simboliem.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Liepājas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Lietuvieši · Redzēt vairāk »
Mūrmuiža
Mūrmuiža, padomju laikā arī Kaugurieši, ir apdzīvota vieta Valmieras novada Kauguru pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Mūrmuiža · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Pašvaldības vadītājs
Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Pašvaldības vadītājs · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru kari
Poļu—zviedru kari ir kopējs apzīmējums bruņotu konfliktu sērijai starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karaspēkiem no 1563.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Poļu—zviedru kari · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Prūsija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Reiterna nams
Reiterna nams ir ēka Mārstaļu ielā 2/4, Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Reiterna nams · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Tartu Universitāte
Tartu Universitāte 2021 Tartu Universitāte (agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Tartu Universitāte · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Varš · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
10. aprīlis
10.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un 10. aprīlis · Redzēt vairāk »
12. septembris
12.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un 12. septembris · Redzēt vairāk »
14. maijs
14.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un 14. maijs · Redzēt vairāk »
1635. gads
1635.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un 1635. gads · Redzēt vairāk »
1698. gads
1698.
Jaunums!!: 1635. gads Latvijā un 1698. gads · Redzēt vairāk »
