Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Auce, Auce (stacija), Auces novads, Auces rajons, Dobeles komturi, Dobeles novads, Dobeles rajons, Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi, Fītinghofi, Gothards Ketlers, Jelgavas apriņķis, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Landtāgs, Latvijas Universitāte, Lielauces ezers, Mēdemi, Rīgas arhibīskapija, Rekes, Spārnene, Vecauces muiža, Viduslaiki, Zemgale (valsts).
Auce
Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Auces vēsture un Auce · Redzēt vairāk »
Auce (stacija)
Auce ir neizmantots pieturas punkts dzelzceļa līnijā Glūda—Reņģe. Tas atrodas Auces pilsētā. Saglabājusies senā stacijas ēka, kas Latvijas PSR laikā apmūrēta ar ķieģeļiem, mūsdienās tiek izmantota kā dzīvojamā ēka.
Jaunums!!: Auces vēsture un Auce (stacija) · Redzēt vairāk »
Auces novads
Auces novads bija pašvaldība Zemgalē.
Jaunums!!: Auces vēsture un Auces novads · Redzēt vairāk »
Auces rajons
Auces rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.
Jaunums!!: Auces vēsture un Auces rajons · Redzēt vairāk »
Dobeles komturi
Bauskas fogteja, Dobeles (Kth:Doblehn) un Jelgavas komturejas. Dobeles komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376.
Jaunums!!: Auces vēsture un Dobeles komturi · Redzēt vairāk »
Dobeles novads
Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Auces vēsture un Dobeles novads · Redzēt vairāk »
Dobeles rajons
Dobeles rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (1949-1990) un Latvijas Republikas (1990-2009) sastāvā.
Jaunums!!: Auces vēsture un Dobeles rajons · Redzēt vairāk »
Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi
Torņakalna ielas (bijušās Kapsētas ielas) pārvads (1908-1910) pāri Jelgavas (pa kresi) un Tukuma (pa labi) dzelzceļiem Jelgavas dzelzceļa stacija Auces dzelzceļa stacija Reņģes dzelzceļa stacija Mažeiķu (Muravjovo) dzelzceļa stacija Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi bija 1872.–1873.
Jaunums!!: Auces vēsture un Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava—Mažeiķi · Redzēt vairāk »
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: Auces vēsture un Fītinghofi · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Auces vēsture un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Jelgavas apriņķis
Jelgavas apriņķis bija administratīva vienība Latvijas Republikas (1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Auces vēsture un Jelgavas apriņķis · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: Auces vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Auces vēsture un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Jaunums!!: Auces vēsture un Landtāgs · Redzēt vairāk »
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919.
Jaunums!!: Auces vēsture un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »
Lielauces ezers
Lielauces ezers ir ezers Dobeles novada Lielauces pagastā.
Jaunums!!: Auces vēsture un Lielauces ezers · Redzēt vairāk »
Mēdemi
Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Grāfu Mēdemu dzimtas ģerbonis (no Baltijas ģerboņu grāmatas) Mēdemi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Livonijā 15. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Prūsijā, Polijā un Krievijā.
Jaunums!!: Auces vēsture un Mēdemi · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Auces vēsture un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Rekes
Fon der Rekes dzimtas ģerbonis. Dobeles komturs Matīss fon der Reke. Rekes ir sena vācu dzimta, kas 15.
Jaunums!!: Auces vēsture un Rekes · Redzēt vairāk »
Spārnene
Spārnene (latīņu: castrum Sparnene) bija zemgaļu pilsnovads starp Dobeni, Dobeli, Tērveti un Žagari tagadējā Dobeles novada centrālajā daļā (Bēnes pagasts, Īles pagasts, Lielauces pagasts), kuru pēc Zemgales sadalīšanas līguma 1254.
Jaunums!!: Auces vēsture un Spārnene · Redzēt vairāk »
Vecauces muiža
Vecauces muižas kungu māja jeb Vecauces pils atrodas Dobeles novada Vecauces pagasta Vecaucē.
Jaunums!!: Auces vēsture un Vecauces muiža · Redzēt vairāk »
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Jaunums!!: Auces vēsture un Viduslaiki · Redzēt vairāk »
Zemgale (valsts)
Zemgales valsts jeb Zemgaļu zeme bija zemgaļu apdzīvoto pilsnovadu apvienība, kas aptuveni aizņēma tagadējo Zemgales kultūrvēsturisko novadu Latvijā, kā arī tagadējo Šauļu un Panevēžas apriņķa ziemeļdaļu Lietuvā.
Jaunums!!: Auces vēsture un Zemgale (valsts) · Redzēt vairāk »
