Ātrāk nekā pārlūku!
64 attiecības: Aisbergs, Aste, Atlantijas okeāns, Baltā krāsa, Centimetrs, Decibels, Dezoksiribonukleīnskābe, Dzīvnieki, Dzimta (bioloģija), Elpošana, Gads, Greihaunds, Grieķu valoda, Hercs, Hibrīds (bioloģija), Islande, Japāna, Joslvaļi, Joslvaļu dzimta, Kalmāri, Kārlis Linnejs, Kilograms, Klusais okeāns, Kuģis, Kubikmetrs, Kuprvalis, M, Mēnesis, Melnā krāsa, Metrs, Minūte, Miocēns, Mute, Naba, Okeāns, Pasaule, Pelēkā krāsa, Piens, Populācija, Rīgas līcis, Rīkle, Riests, Seivalis, Sekunde, Skaņa, Spuras, Tonna, Tropi, Vaļi, Vēžveidīgie, ..., Zīdītāji, Ziema, Zilais valis, Zinātnieks, Zivis, 1675. gads, 1725. gads, 1758. gads, 19. gadsimts, 1908. gads, 1976. gads, 1979. gads, 20. gadsimts, 2008. gads. Izvērst indekss (14 vairāk) »
Aisbergs
Aisbergs pie Grenlandes Aisbergs (— 'ledus kalns') jeb leduskalns ir Pasaules okeānā dreifējošs, no ledājiem (parasti šelfa ledājiem) atdalījies ledus gabals ar ļoti lielu masu, no segledāja (ledusvairoga) atšķēlies un okeānā iekritis milzīgs ledus blāķis.
Jaunums!!: Finvalis un Aisbergs · Redzēt vairāk »
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Jaunums!!: Finvalis un Aste · Redzēt vairāk »
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Jaunums!!: Finvalis un Atlantijas okeāns · Redzēt vairāk »
Baltā krāsa
Baltā krāsa jeb vienkārši balts ir ahromatiskā krāsa līdzās melnajai un pelēkajai.
Jaunums!!: Finvalis un Baltā krāsa · Redzēt vairāk »
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Jaunums!!: Finvalis un Centimetrs · Redzēt vairāk »
Decibels
Decibels (dB) ir relatīva logaritmiska vienība.
Jaunums!!: Finvalis un Decibels · Redzēt vairāk »
Dezoksiribonukleīnskābe
DNS fragments. DNS sastāv no divām savītām spirālēm Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir viena no nukleīnskābēm.
Jaunums!!: Finvalis un Dezoksiribonukleīnskābe · Redzēt vairāk »
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Jaunums!!: Finvalis un Dzīvnieki · Redzēt vairāk »
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Finvalis un Dzimta (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Jaunums!!: Finvalis un Elpošana · Redzēt vairāk »
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Jaunums!!: Finvalis un Gads · Redzēt vairāk »
Greihaunds
Greihaunds ir angļu izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 10.
Jaunums!!: Finvalis un Greihaunds · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: Finvalis un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Jaunums!!: Finvalis un Hercs · Redzēt vairāk »
Hibrīds (bioloģija)
ķēves) pēcnācējs. Mūļi ir mazāki par zirgiem, bet stiprāki par ēzeļiem, tāpēc tie ir noderīgi nastu nešanai. Bioloģijā hibrīds ir divu dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu pēcnācējs.
Jaunums!!: Finvalis un Hibrīds (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Islande
Islande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.
Jaunums!!: Finvalis un Islande · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: Finvalis un Japāna · Redzēt vairāk »
Joslvaļi
Joslvaļi, joslvaļu ģints (Balaenoptera) ir viena no joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) ģintīm, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas.
Jaunums!!: Finvalis un Joslvaļi · Redzēt vairāk »
Joslvaļu dzimta
Joslvaļu dzimta (Balaenopteridae) ir lielākā no plātņvaļu (Mysticeti) dzimtām, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas vaļu sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.
Jaunums!!: Finvalis un Joslvaļu dzimta · Redzēt vairāk »
Kalmāri
Kalmāri (Teuthida) ir desmitkājveidīgo virskārtai (Decapodiformes) piederoša galvkāju (Cephalopoda) kārta, kurā ietilpst apmēram 350 sugas.
Jaunums!!: Finvalis un Kalmāri · Redzēt vairāk »
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Jaunums!!: Finvalis un Kārlis Linnejs · Redzēt vairāk »
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Jaunums!!: Finvalis un Kilograms · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: Finvalis un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Kuģis
ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.
Jaunums!!: Finvalis un Kuģis · Redzēt vairāk »
Kubikmetrs
Kubikmetrs ir viena no SI tilpuma mērvienībām.
Jaunums!!: Finvalis un Kubikmetrs · Redzēt vairāk »
Kuprvalis
Kuprvalis (Megaptera novaeangliae) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis, kas ir vienīgā suga kuprvaļu ģintī.
Jaunums!!: Finvalis un Kuprvalis · Redzēt vairāk »
M
Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.
Jaunums!!: Finvalis un M · Redzēt vairāk »
Mēnesis
Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas).
Jaunums!!: Finvalis un Mēnesis · Redzēt vairāk »
Melnā krāsa
Melnā krāsa. Melnā krāsa jeb vienkārši melns ir ķermeņu krāsa, kura neatstaro gaismu.
Jaunums!!: Finvalis un Melnā krāsa · Redzēt vairāk »
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Jaunums!!: Finvalis un Metrs · Redzēt vairāk »
Minūte
Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.
Jaunums!!: Finvalis un Minūte · Redzēt vairāk »
Miocēns
Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.
Jaunums!!: Finvalis un Miocēns · Redzēt vairāk »
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Jaunums!!: Finvalis un Mute · Redzēt vairāk »
Naba
Cilvēka naba Naba ir vēdera vidusdaļā esošs rētveida padziļinājums, kas ir izveidojies pēc nabas saites pārgriešanas, kad jaundzimušais tiek atdalīts no mātes organisma.
Jaunums!!: Finvalis un Naba · Redzēt vairāk »
Okeāns
Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.
Jaunums!!: Finvalis un Okeāns · Redzēt vairāk »
Pasaule
Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta.
Jaunums!!: Finvalis un Pasaule · Redzēt vairāk »
Pelēkā krāsa
Pelēkā krāsa jeb vienkārši pelēks ir krāsa, kuras toņi ietilpst diapazonā no baltās līdz melnajai krāsai.
Jaunums!!: Finvalis un Pelēkā krāsa · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Finvalis un Piens · Redzēt vairāk »
Populācija
Populācija ir vienas sugas īpatņu kopa, kam piemīt kopējas to raksturojošas pazīmes un kas ilgstoši apdzīvo noteiktu teritoriju.
Jaunums!!: Finvalis un Populācija · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Finvalis un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Jaunums!!: Finvalis un Rīkle · Redzēt vairāk »
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Jaunums!!: Finvalis un Riests · Redzēt vairāk »
Seivalis
Seivalis (Balaenoptera borealis) ir vaļveidīgais zīdītājs un ceturtais lielākais dzīvnieks joslvaļu dzimtā (Balaenopteridae).
Jaunums!!: Finvalis un Seivalis · Redzēt vairāk »
Sekunde
Punkts iedegas vienu reizi sekundē Sekunde (simbols: s, dažreiz sek.) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) laika pamatmērvienība.
Jaunums!!: Finvalis un Sekunde · Redzēt vairāk »
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Jaunums!!: Finvalis un Skaņa · Redzēt vairāk »
Spuras
Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.
Jaunums!!: Finvalis un Spuras · Redzēt vairāk »
Tonna
Tonna ir standarta masas mērvienība un tā ir vienāda ar 1000 kilogramiem.
Jaunums!!: Finvalis un Tonna · Redzēt vairāk »
Tropi
Tropu atrašanās vieta. To ierobežo ziemeļu tropu loks un dienvidu tropu loks Tropi jeb tropiskie reģioni ir reģions ap ekvatoru, teritorija uz dienvidiem no ziemeļu tropu loka un uz ziemeļiem no dienvidu tropu loka.
Jaunums!!: Finvalis un Tropi · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Finvalis un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Jaunums!!: Finvalis un Vēžveidīgie · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Finvalis un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Jaunums!!: Finvalis un Ziema · Redzēt vairāk »
Zilais valis
Zilais valis (Balaenoptera musculus) ir joslvaļu dzimtas (Balaenopteridae) plātņvalis.
Jaunums!!: Finvalis un Zilais valis · Redzēt vairāk »
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Jaunums!!: Finvalis un Zinātnieks · Redzēt vairāk »
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Jaunums!!: Finvalis un Zivis · Redzēt vairāk »
1675. gads
1675.
Jaunums!!: Finvalis un 1675. gads · Redzēt vairāk »
1725. gads
1725.
Jaunums!!: Finvalis un 1725. gads · Redzēt vairāk »
1758. gads
1758.
Jaunums!!: Finvalis un 1758. gads · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Finvalis un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1908. gads
1908.
Jaunums!!: Finvalis un 1908. gads · Redzēt vairāk »
1976. gads
1976.
Jaunums!!: Finvalis un 1976. gads · Redzēt vairāk »
1979. gads
1979.
Jaunums!!: Finvalis un 1979. gads · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Finvalis un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
2008. gads
2008.
Jaunums!!: Finvalis un 2008. gads · Redzēt vairāk »
