Ātrāk nekā pārlūku!
109 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Alberts Holanders, Aleksejs Bestuževs-Rjumins, Ape, Žilbērs de Lanuā, Bērzaines ģimnāzija, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Cēsu Bertolds, Cēsu kaujas, Cēsu komturi un fogti, Cēsu pils, Cēsu pilsmuiža, Cēsu pulka skolnieku rota, Cēsu rota, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Cēsu vaivadija, Cēsu Valsts ģimnāzija, Dziesmotā revolūcija, Eduards Jaunzems, Eduards Kalniņš (ministrs), Edvards Treimanis-Zvārgulis, Elizabete Petrovna, Eriks Zeiberlihs, Folkvins, Gauja, Georgs Trampedahs, Gustavs II Ādolfs, Hanzas savienība, Hugo Drava-Blumbergs, Idumeja, Igauņi, Indriķa hronika, Iskolats, Ivans IV, Jānis Čakste, Jānis Bičevskis, Jānis Endele, Jānis Rozenbergs, Kažokāda, Kārlis Eberhards fon Zīverss, Kārlis Līkums, Kārlis Vanadziņš, Krievijas cariste, Latgaļi, Latvieši, Latviešu strēlnieki, Latvijas ebreji, Latvijas karogs, Latvijas krievi, ..., Latvijas Tautas fronte, Latvijas vācieši, Lielais Ziemeļu karš, Lietuvas lielkņaziste, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas ordeņa mestri, Livonijas ordenis, Livonijas pilsoņu karš, Livonijas—Maskavijas kari, Longīns Ausējs, Magnuss (Livonijas karalis), Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262), Nāvessods, Otrais Ziemeļu karš, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris Radziņš, Pirmais pasaules karš, Pleskava, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polijas—Lietuvas ūnija, Rauna, Rūdolfs Kauce, Rūsiņš, Riekstu kalns, Rietumeiropa, Saksijas kūrfirstiste, Sarkanā armija, Saules kauja, Sāls, Siļķes, Smiltene, Strazdumuižas pamiers, Tartu, Tālava, Tālivaldis, Tranaitis, Valka, Valters fon Pletenbergs, Varidotis, Vaski, Veļikijnovgoroda, Vecākā atskaņu hronika, Vendi (Livonija), Venno, Vidzeme, Vilhelms no Modenas, Voldemārs Bērsons, Voldemārs Zāmuēls, Zemgaļi, Zobenbrāļu ordenis, Zviedrija, 15. gadsimts, 19. gadsimts, 1935. gads, 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā, 1949. gada marta deportācijas, 20. gadsimts, 8. Daugavpils kājnieku pulks. Izvērst indekss (59 vairāk) »
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Alberts fon Bukshēvdens · Redzēt vairāk »
Alberts Holanders
Kopā ar sievu Šarloti. Alberts Voldemārs Holanders (Albert Woldemar Hollander, 1796—1868) bija vācbaltiešu pedagogs.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Alberts Holanders · Redzēt vairāk »
Aleksejs Bestuževs-Rjumins
Aleksejs Bestuževs-Rjumins (1693-1766) bija Krievijas caristes, vēlāk Krievijas Impērijas diplomāts un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Aleksejs Bestuževs-Rjumins · Redzēt vairāk »
Ape
Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Ape · Redzēt vairāk »
Žilbērs de Lanuā
Žilbēra de Lanuā portrets "Zelta aunādas ordeņa" bruņinieka tērpā ar dzimtas ģerboni no ordeņa statūtu grāmatas (1473). Uzņemšana "Zelta aunādas ordenī" (19. gs. ilustrācija). Žilbērs de Lanuā jeb Gilberts no Lanuā (Ghillebert, Guillebert; 1386—1462) bija ceļojošs viduslaiku bruņinieks un diplomāts, kas vēlāk kļuva par Burgundijas hercoga Žana Bezbailīgā (Jean sans Peur) galminieku un sūtni.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Žilbērs de Lanuā · Redzēt vairāk »
Bērzaines ģimnāzija
A. Holanderam pie Bērzaines ģimnāzijas Bērzaines ģimnāzija jeb Ķeizara Aleksandra II ģimnāzija Bērzainē pie Cēsīm bija privāta Vidzemes bruņniecības uzturēta ģimnāzija (livländische Landesgymnasium), kas ar pārtraukumu darbojās no 1826.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Bērzaines ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu Bertolds
Cēsu Bertolds (latīņu tekstā: Bertholdus de Wenden) bija viens no pirmajiem Zobenbrāļu ordeņa brāļiem un pēc Vikberta sodīšanas Cēsu pils pārvaldnieks (1208-1217).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu Bertolds · Redzēt vairāk »
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »
Cēsu komturi un fogti
Cēsu ordeņa pils mūsdienās. Livonijas ordeņa mestru, Cēsu komturu un fogtu rezidence 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva). Cēsu komturi un Cēsu fogti bija ordeņa Cēsu pils un tai pakļauto teritoriju pārvaldnieki un karavadoņi (komturs - "komandieris") no 1207.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu komturi un fogti · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Cēsu pilsmuiža
Jaunā Cēsu pils 2016. gadā. Cēsu pilsmuižas kungu māja jeb Cēsu Jaunā pils ir ēka Cēsu pilsētas centrā pie Cēsu viduslaiku pils.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu pilsmuiža · Redzēt vairāk »
Cēsu pulka skolnieku rota
Piemineklis rotas kareivjiem Cēsīs Cēsu pulka skolnieku rota (oficiāli — Cēsu pulka 8. rota) bija Latvijas armijas vienība Brīvības cīņu laikā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu pulka skolnieku rota · Redzēt vairāk »
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu rota · Redzēt vairāk »
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Cēsu Valsts ģimnāzija
Cēsu Valsts ģimnāzija ir valsts ģimnāzija, kas piedāvā divas pamatizglītības programmas (Humanitārā un sociālā (valodu) virziena; Matemātikas, dabaszinību un tehnikas (matemātika) virziena), un divas vidējās izglītības programmas — Matemātikas, dabaszinību un vispārizglītojošo mācību programmu.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Cēsu Valsts ģimnāzija · Redzēt vairāk »
Dziesmotā revolūcija
Dziesmotā revolūcija jeb Trešā Atmoda (Latvijā) bija laika posms Baltijas valstu (Latvija, Lietuva, Igaunija) vēsturē starp 1986.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Dziesmotā revolūcija · Redzēt vairāk »
Eduards Jaunzems
Eduards Jaunzems ( —) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Eduards Jaunzems · Redzēt vairāk »
Eduards Kalniņš (ministrs)
Eduards Kalniņš (—) bija latviešu artilērijas ģenerālis.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Eduards Kalniņš (ministrs) · Redzēt vairāk »
Edvards Treimanis-Zvārgulis
Edvards Treimanis–Zvārgulis (īstajā vārdā Edvards Treimanis; 1866—1950) bija latviešu dzejnieks, ierēdnis, politiķis un grāmatizdevējs.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Edvards Treimanis-Zvārgulis · Redzēt vairāk »
Elizabete Petrovna
Elizabete Petrovna Romanova (arī Elizabete I; dzimusi, mirusi), Krievijas Impērijas ķeizariene no 1741.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Elizabete Petrovna · Redzēt vairāk »
Eriks Zeiberlihs
Eriks Zeiberlihs Eriks Zeiberlihs (vācu: Georg Robert Erich Seuberlich, 1882—1946) bija vācbaltiešu vēsturnieks un uzņēmējs, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Eriks Zeiberlihs · Redzēt vairāk »
Folkvins
Mestra Folkvīna zīmogs (kreisā pusē apakšā) Livonijas mestru saraksta lapā Romas pāvestam dāvātajā albumā ''Terra Mariana''. Folkvins jeb Folkvīns (vidusaugšvācu: Volkewîn, Volkwîn;, Volquinus, miris 1236. gada 22. septembrī) bija sakšu augstmanis, otrais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1209—1236).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Folkvins · Redzēt vairāk »
Gauja
Gaujas sateces baseins (oranžs) Gauja ir Latvijas garākā upe, kas tek tikai pa Latvijas teritoriju.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Gauja · Redzēt vairāk »
Georgs Trampedahs
Georgs Trampedahs Georgs Trampedahs (1831—1918) bija vācbaltiešu aptiekārs un pašvaldību darbinieks, Cēsu birģermeistars (1866—1878) un miertiesnesis, pilsētas galva (1878—1906).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Georgs Trampedahs · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hanzas savienība
Hanzas dibināšana Hamburgā (1241). Hanzas savienība, arī Hanza (vai dudesche Hanse) bija viduslaiku vācu zemju tirgotāju un pilsētu tīkls, kas pakāpeniski pārvērtās par starptautisku Baltijas jūras un Ziemeļjūras baseina zemju pilsētu politisku savienību ar aptuveni 300 pilsētām, kuras mērķis bija nodrošināt savstarpējo interešu aizsardzību un veicināt pārjūras tirdzniecību Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Hanzas savienība · Redzēt vairāk »
Hugo Drava-Blumbergs
Herberts Hugo Drava-Blumbergs (1903—1991) bija latviešu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas galva (1939–1940) un pilsētas vecākais (1941–1944).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Hugo Drava-Blumbergs · Redzēt vairāk »
Idumeja
Idumeja, arī Idums bija zeme ar jauktu iedzīvotāju (līvu un latgaļu) sastāvu (1207—1218).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Idumeja · Redzēt vairāk »
Igauņi
Igauņi ir Ziemeļaustrumeiropā mītoša tauta, kas runā igauņu valodā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Igauņi · Redzēt vairāk »
Indriķa hronika
Indriķa Livonijas hronikas manuskripta lapa. Indriķa Livonijas hronika (latīniski: Heinrici Cronicon Lyvoniae) ir Latvijas un Igaunijas vēstures pirmavots.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Indriķa hronika · Redzēt vairāk »
Iskolats
Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no) bija pārvaldes orgāns latviešu strēlnieku ieņemtajā Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Iskolats · Redzēt vairāk »
Ivans IV
Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Ivans IV · Redzēt vairāk »
Jānis Čakste
Jānis Kristaps Čakste (dzimis, miris) bija pirmais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Jānis Čakste · Redzēt vairāk »
Jānis Bičevskis
Jānis Bičevskis. Jānis Bičevskis (1886—1928) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Jānis Bičevskis · Redzēt vairāk »
Jānis Endele
Jānis Endele (dzimis Vecpiebalgas pagastā) ir latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Jānis Endele · Redzēt vairāk »
Jānis Rozenbergs
Jānis Rozenbergs (dzimis 1977. gada 3. novembrī Cēsīs) ir Latvijas politiķis, pārstāv politisko partiju "Vienotība".
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Jānis Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Kažokāda
Lapsu kažoki Kažokāda ir nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka (parasti zīdītāja) āda, kurai ir biezs apmatojums un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto apģērba, piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Kažokāda · Redzēt vairāk »
Kārlis Eberhards fon Zīverss
Kārlis Eberhards fon Zīverss (1745—1821) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas armijas virsnieks, Vidzemes guberņas muižnieks.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Kārlis Eberhards fon Zīverss · Redzēt vairāk »
Kārlis Līkums
Kārlis Līkums (1882—?) bija latviešu ierēdnis, Tautas padomes loceklis.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Kārlis Līkums · Redzēt vairāk »
Kārlis Vanadziņš
Kārlis Vanadziņš Cēsu pilsētas galvas amatā (1924). Cēsu pilsētas domes locekļi (1928–1931). Kārlis Gerhards Vanadziņš (1865—1956) bija latviešu strēlnieku ārsts un sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas galva (1922–1933), Rīgas pilsētas 1. slimnīcas direktors (1939-1940).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Kārlis Vanadziņš · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Latgaļi · Redzēt vairāk »
Latvieši
Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Latvieši · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Latvijas ebreji
jidiša valodas izplatības robeža. Latvijas ebreji, līdz Otrajam pasaules karam līdztekus lietoja arī vārdu žīdi, vēsturnieka Iļjas Ļenska argumenti diskusijā žurnālā "Satori" 21.07.2020 ir viena no Latvijas mazākumtautībām.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Latvijas ebreji · Redzēt vairāk »
Latvijas karogs
Latvijas karogs ir karmīnsarkans ar horizontālu baltu svītru vidusdaļā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Latvijas karogs · Redzēt vairāk »
Latvijas krievi
Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Latvijas krievi · Redzēt vairāk »
Latvijas Tautas fronte
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija Latvijas Atmodas laika sabiedriski politiska kustība un organizācija (1988—1999), kurai bija izšķirīga nozīme Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Latvijas Tautas fronte · Redzēt vairāk »
Latvijas vācieši
Vācietība Latvijā. Latvijas karte ar vāciskajiem vietvārdiem un vācbaltiešu skaitu apdzīvotajās vietās. No: Kurts Štafenhāgens. ''Das Deutschtum in Lettland'' (1927) Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Latvijas vācieši · Redzēt vairāk »
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Livonijas karš · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa mestri
Vācu ordeņa virsmestrs un ordeņa brālis (Michala Elviro Andrioli idealizēts zīmējums, 1895) Teitoņu ordeņa valsts, 1410. gads Livonijas landmestru tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar dzeltenu kontūru Livonijas ordeņa mestri, precīzāk Teitoņu ordeņa Livonijas landmestri (vācu: Landmeister des Deutschen Ordens in Livland) bija iekarotajā Prūsijā bāzētā Teitoņu ordeņa Livonijas atzara komandieri.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Livonijas ordeņa mestri · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Livonijas—Maskavijas kari · Redzēt vairāk »
Longīns Ausējs
Longīns Ausējs arī Longins Ausējs (1885—1942) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, skolotājs un tautsaimnieks.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Longīns Ausējs · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Lietuvas karaspēks pāri Daugavai iebruka Rīgas arhibīskapam un Livonijas ordenim pakļautajās letu zemēs Mindauga karagājiens uz Cēsīm notika Lietuvas-Livonijas kara (1262-1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Novgorodas kņaza karagājienu uz Tērbatu.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262) · Redzēt vairāk »
Nāvessods
Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma. Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu — pamatā par slepkavību vai valsts nodevību.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Nāvessods · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Pēteris Radziņš
Pēteris Valdemārs Radziņš (—) bija latviešu virsnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis un komandieris no 1924.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Pēteris Radziņš · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Pleskava · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Rauna · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Kauce
Rūdolfs Kauce (1939). Rūdolfs Fricis Kauce (1887—1942) bija latviešu ierēdnis un sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas galva (1934–1939).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Rūdolfs Kauce · Redzēt vairāk »
Rūsiņš
Rūsiņš no Satekles (kritis Satezeles aizstāvēšanā 1212. gada vasarā) bija Tālavas latgaļu zemes Satekles vecākais 13.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Rūsiņš · Redzēt vairāk »
Riekstu kalns
Riekstu kalns (arī Naudas kalns) ir pilskalns Cēsīs, Cēsu novadā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Riekstu kalns · Redzēt vairāk »
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Rietumeiropa · Redzēt vairāk »
Saksijas kūrfirstiste
Saksijas teritorija impērijas sastāvā, 1648 Kūrfirsta ģerbonis Frīdriha Augusta III ģerbonis Saksijas kūrfirstiste bija vācu valsts, kas Svētās Romas impērijas sastāvā pastāvēja no 1356.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Saksijas kūrfirstiste · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Saules kauja
Saules kauja (jeb Šiaulių mūšis) bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Saules kauja · Redzēt vairāk »
Sāls
Sarkanais akmeņsāls, kas iegūts Pakistānā Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Sāls · Redzēt vairāk »
Siļķes
Siļķes (Clupea) ir viena no siļķu dzimtas (Clupeidae) ģintīm, kas apvieno 3 siļķveidīgo zivju sugas.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Siļķes · Redzēt vairāk »
Smiltene
Smiltene ir pilsēta Vidzemē, Smiltenes novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Smiltene · Redzēt vairāk »
Strazdumuižas pamiers
Strazdumuižas pamatskola, kurā noslēdza karadarbības pārtraukšanas līgumu (nav saglabājusies). Cēsu un Juglas kauju shēma. Strazdumuižas pamiers bija 1919.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Strazdumuižas pamiers · Redzēt vairāk »
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Tartu · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Tālava · Redzēt vairāk »
Tālivaldis
Trikātā Tālivaldis jeb Talibalds no Tālavas (latīņu: Thalibaldus de Tolowa; ? - 1215.) bija Tālavas latgaļu valdnieks ar rezidenci Beverīnas pilskalnā (Talibaldus de Beverin), vēlāk Trikātas novada vecākais (senior Tricatuae).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Tālivaldis · Redzēt vairāk »
Tranaitis
Tranaitis (žemaišu: Triniuots,,,,, dzimis ap 1210. gadu, nogalināts 1264. gadā) bija Žemaitijas kunigaitis, kura vadībā žemaiši un sabiedrotie kurši 1260.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Tranaitis · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Valka · Redzēt vairāk »
Valters fon Pletenbergs
Valters fon Pletenbergs (latīņu: Gualterus Plettenbergius; dzimis ap 1450. gadu, miris) bija Vācu ordeņa Livonijas atzara (t.s. Livonijas ordeņa) mestrs (1494—1535).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Valters fon Pletenbergs · Redzēt vairāk »
Varidotis
Varidotis jeb Varidots no Autines bija kristīts Jersikai padotās latgaļu Autīnes zemes vecākais 13.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Varidotis · Redzēt vairāk »
Vaski
cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Vaski · Redzēt vairāk »
Veļikijnovgoroda
Veļikijnovgoroda (— ‘Dižā Novgoroda’), līdz 1999.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Veļikijnovgoroda · Redzēt vairāk »
Vecākā atskaņu hronika
Livonijas (vecākās) atskaņu hronikas titullapa (Leo Meijera izdevums, 1876). Vecākā atskaņu hronika, saukta arī par Rīmju hroniku ir otra senākā Livonijas hronika (sacerēta 1290—1296, vissenākā ir Indriķa hronika) par Krusta kariem Latvijā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Vecākā atskaņu hronika · Redzēt vairāk »
Vendi (Livonija)
Vendi bija Ziemeļkursas somugri un viena no sešām maztautām, kas piedalījās latviešu veidošanā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Vendi (Livonija) · Redzēt vairāk »
Venno
Venno jeb Vinno (latīņu: Vinnenus, Wenno, Wynno; vidusaugšvācu: Winne, miris 1209) bija pirmais Zobenbrāļu ordeņa mestrs (1202 - 1209).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Venno · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vilhelms no Modenas
Vilhelms no Modenas (pazīstams arī kā Guglielmo de Chartreaux, Guglielmo de Savoy, Guillelmus) (dzimis ap 1184. gadu, miris Lionā), pazīstams arī kā Viļums, Guljelmo, Gviljems, bija pāvesta pilnvarnieks (legāts) Baltijas jūras zemēs, arī Livonijā, pāvestu Honorija III, Gregorija IX un Inocenta IV laikā (1224-1251).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Vilhelms no Modenas · Redzēt vairāk »
Voldemārs Bērsons
Voldemārs Bērsons Cēsu pilsētas galvas amatā. Voldemārs Bērsons (1865—1956) bija latviešu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, Cēsu pilsētas galva (1906–1917).
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Voldemārs Bērsons · Redzēt vairāk »
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Zemgaļi · Redzēt vairāk »
Zobenbrāļu ordenis
Zobenbrāļu ordenis (1202—1237) jeb Kristus Bruņinieku brālība bija vācu bruņinieku-mūku ordenis Livonijā 13.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Zobenbrāļu ordenis · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un Zviedrija · Redzēt vairāk »
15. gadsimts
15.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un 15. gadsimts · Redzēt vairāk »
19. gadsimts
19.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un 19. gadsimts · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1941. gada jūnija deportācijas Latvijā
"Melnais slieksnis" — Okupācijas muzeja izveidota piemiņas zīme padomju okupācijas upuriem Rīgā, Brīvības ielā 61 (t.s. Stūra māja) 1941.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un 1941. gada jūnija deportācijas Latvijā · Redzēt vairāk »
1949. gada marta deportācijas
1949.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un 1949. gada marta deportācijas · Redzēt vairāk »
20. gadsimts
20.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un 20. gadsimts · Redzēt vairāk »
8. Daugavpils kājnieku pulks
8. Daugavpils kājnieku pulka karogs ar simboliem (stūros). 8. Daugavpils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 8. Daugavpils kājnieku pulka kazarmu ēka Cēsīs. 8.
Jaunums!!: Cēsu vēsture un 8. Daugavpils kājnieku pulks · Redzēt vairāk »
