Atvērt Google MapsSatura rādītājs
97 attiecības: Abuls, Agrārā reforma Latvijā, Ainārs Mežulis, Ape, Arvīds Krīpens, Atlantijas okeāns, Aumeisteri, Aumeisteru paugurvalnis, Austrumeiropas laiks, Autoceļš P18, Autoceļš P24, Autoceļš P25, Autoceļš P27, Ļviva, Baltijas pārkrievošana, Bernds fon der Borhs, Brandenburgas Vilhelms, Brantu pagasts, Cērtene, Džordžs Brauns, Drohobiča, Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene, FK Smiltene/BJSS, Fromholds fon Fifhūzens, Futbols, Gulbene, Heinrihs fon Gālens, Hoencollernu dinastija, Jānis Menska, Jānis Venners, Jēkabs Dranda, Jēkabs Lange, Kalnamuiža (Smiltenes pagasts), Katrīna II Lielā, Kārlis Kundziņš, Kārlis Zušmanis, Kontrreformācija, Krievijas cariste, Krievijas Impērija, Latviešu strēlnieki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas futbola Nākotnes līga, Latvijas Nacionālais teātris, Launkalnes pagasts, Lāčplēša Kara ordenis, Lielais mēris Latvijā, Lielais Ziemeļu karš, Livonijas bīskapija, Livonijas karš, Livonijas Konfederācija, ... Izvērst indekss (47 vairāk) »
- Smiltenes novads
- Valkas apriņķis
Abuls
Abuls pie Brutuļiem 2021. gada martā Abuls (arī Abula, Abulīte) ir Vidzemes upe, Gaujas kreisā pieteka (ietek 6 km augšpus Valmieras) Latvijā.
Skatīt Smiltene un Abuls
Agrārā reforma Latvijā
Agrārreforma Latvijā 1920.
Skatīt Smiltene un Agrārā reforma Latvijā
Ainārs Mežulis
Ainārs Mežulis (dzimis Smiltenē) ir latviešu filologs, pedagogs, sabiedriskais darbinieks un politiķis.
Skatīt Smiltene un Ainārs Mežulis
Ape
Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai.
Skatīt Smiltene un Ape
Arvīds Krīpens
Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Skatīt Smiltene un Arvīds Krīpens
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Smiltene un Atlantijas okeāns
Aumeisteri
Aumeisteri (agrāk Aumeisters, Serbigale) ir ciems Smiltenes novada Grundzāles pagastā.
Skatīt Smiltene un Aumeisteri
Aumeisteru paugurvalnis
Aumeisteru paugurvalnis ir dabas apgabals Vidzemes augstienes ziemeļos, tās ziemeļu atzars.
Skatīt Smiltene un Aumeisteru paugurvalnis
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Skatīt Smiltene un Austrumeiropas laiks
Autoceļš P18
| | P18 autoceļš Valmiera—Smiltene ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno autoceļu A3 pie Valmieras ar Smilteni.
Skatīt Smiltene un Autoceļš P18
Autoceļš P24
| | P24 autoceļš Smiltene—Valka ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Smilteni ar Valku.
Skatīt Smiltene un Autoceļš P24
Autoceļš P25
| | Autoceļš P25 Pie Brutuļiem 2021. gadā. P25 autoceļš Smiltene—Strenči ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Smilteni ar autoceļu A3 Strenčos.
Skatīt Smiltene un Autoceļš P25
Autoceļš P27
| | P27 autoceļš Smiltene—Gulbene ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas savieno Smilteni, autoceļu A2 un Gulbeni.
Skatīt Smiltene un Autoceļš P27
Ļviva
Ļviva, vēsturiski arī Ļvova un Lemberga, ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas.
Skatīt Smiltene un Ļviva
Baltijas pārkrievošana
19. gadsimta—20. gadsimta sākuma skolēnu soda dēlis ar uzrakstu ''Я сегодня говорилъ по латышски'' ('Es šodien runāju latviski') Baltijas pārkrievošana jeb rusifikācija bija 19.
Skatīt Smiltene un Baltijas pārkrievošana
Bernds fon der Borhs
šiliņa monētas. Bernds fon der Borhs (vācu: Bernd von der Borch, latīņu: Bernhardus von der Borch) jeb Bernhards Borhs bija Livonijas ordeņa mestrs 1472.I-1483.18.XI, līdz Romas pāvests viņu atcēla no amata.
Skatīt Smiltene un Bernds fon der Borhs
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Skatīt Smiltene un Brandenburgas Vilhelms
Brantu pagasts
Brantu pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām.
Skatīt Smiltene un Brantu pagasts
Cērtene
Cērtene (arī Abulstrauts) ir Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā.
Skatīt Smiltene un Cērtene
Džordžs Brauns
Džordžs Brauns Džordžs Brauns, arī Georgs fon Brauns (1698-1792) bija īru izcelsmes virsnieks, kas ķeizarienes Annas valdīšanas periodā pārgāja Krievijas Impērijas dienestā, paaugstināts par ģenerāli anšefu (general en chef) Septiņgadu kara laikā.
Skatīt Smiltene un Džordžs Brauns
Drohobiča
Drohobiča ir pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā, netālu no Dņestras iztekas.
Skatīt Smiltene un Drohobiča
Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene
Dzelzceļa Ainaži-Valmiera-Smiltene shēma (1935) Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene bija 114 km gara 750 mm šaursliežu dzelzceļa līnija, kas savienoja Ainažu ostu ar Valmieras staciju un turpinājās līdz Smiltenei.
Skatīt Smiltene un Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene
FK Smiltene/BJSS
FK Smiltene/BJSS ir Latvijas futbola klubs no Smiltenes, kas pašlaik spēlē Latvijas čempionāta 1. līgā.
Skatīt Smiltene un FK Smiltene/BJSS
Fromholds fon Fifhūzens
Fromholds fon Fifhūzens (latīņu: Vromoldus à Funffhausen, pazīstams arī kā Bromholds, miris 1369. gada 28. decembrī), bija Rīgas arhibīskaps no 1348.
Skatīt Smiltene un Fromholds fon Fifhūzens
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Skatīt Smiltene un Futbols
Gulbene
Gulbene ir pilsēta Vidzemes ziemeļaustrumos, Gulbenes novada centrs, 186 km no Rīgas.
Skatīt Smiltene un Gulbene
Heinrihs fon Gālens
Heinriha fon Gālena attēls (pa kreisi) uz Rīgā kaltas pusmārkas (1556). Heinrihs fon Gālens (latīņu: Henricus von Galen; ap 1480. - 1557. 30. maijs) bija Kandavas fogts (1519—1529), Kuldīgas komturs (1529—1535), ordeņa landmaršals (1535—1551) un Livonijas ordeņa mestrs no 1551.
Skatīt Smiltene un Heinrihs fon Gālens
Hoencollernu dinastija
Hoencollernu ģerbonis Hohencollernu pils Bādenē-Virtembergā Hoencollerni (Hohenzollern) ir vācu aristokrātu dzimta, pie tās pieder vairākas Eiropas valdnieku dinastijas.
Skatīt Smiltene un Hoencollernu dinastija
Jānis Menska
Jānis Menska, 1. Daugavgrīvas Latviešu strēlnieku bataljona 4.
Skatīt Smiltene un Jānis Menska
Jānis Venners
Jānis Venners (vecajā ortogrāfijā: Jahnis Wenners) bija agronoms, pašvaldības darbinieks, trimdas latviešu aktīvists.
Skatīt Smiltene un Jānis Venners
Jēkabs Dranda
Jēkabs Dranda (arī Drande) (dzimis, miris) bija latviešu keramiķis.
Skatīt Smiltene un Jēkabs Dranda
Jēkabs Lange
Kapa vieta Smiltenē Jēkabs Lange jeb Jakobs Lange (1711–1777) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes teologs un valodnieks, Vidzemes ģenerālsuperintendents (1771–1777).
Skatīt Smiltene un Jēkabs Lange
Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)
Kalnamuiža ir ciems Smiltenes novada Smiltenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Smiltene un Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)
Katrīna II Lielā
Katrīna II (dzimusi Štetīnē, mirusi Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene.
Skatīt Smiltene un Katrīna II Lielā
Kārlis Kundziņš
Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks.
Skatīt Smiltene un Kārlis Kundziņš
Kārlis Zušmanis
Kārlis Zušmanis (dzimis Smiltenē, miris Smiltenē) bija latviešu teātra un kino aktieris.
Skatīt Smiltene un Kārlis Zušmanis
Kontrreformācija
Trentas koncils Kontrreformācija bija katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā.
Skatīt Smiltene un Kontrreformācija
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Skatīt Smiltene un Krievijas cariste
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Smiltene un Krievijas Impērija
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Smiltene un Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Smiltene un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas futbola Nākotnes līga
Optibet Nākotnes līga (agrāk Latvijas futbola 1. līga) ir otra augstākā divīzija Latvijas futbolā.
Skatīt Smiltene un Latvijas futbola Nākotnes līga
Latvijas Nacionālais teātris
Latvijas Nacionālais teātris ir teātris Rīgā, Latvijā, kas darbojas kopš 1919.
Skatīt Smiltene un Latvijas Nacionālais teātris
Launkalnes pagasts
Launkalnes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā dienviddaļā.
Skatīt Smiltene un Launkalnes pagasts
Lāčplēša Kara ordenis
Lāčplēša Kara ordenis ar lenti Lāčplēša Kara ordeņa zvaigzne Ordeņa lentes atgriezums Lāčplēša Kara ordenis bija Latvijas augstākais valsts militārais apbalvojums laikā no 1920.
Skatīt Smiltene un Lāčplēša Kara ordenis
Lielais mēris Latvijā
Žanis Karlsons. Lielais mēris Kurzemē (1936). Lielais mēris ir apzīmējums mēra epidēmijai, kas Lielā Ziemeļu kara laikā 1700.
Skatīt Smiltene un Lielais mēris Latvijā
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Smiltene un Lielais Ziemeļu karš
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Smiltene un Livonijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).
Skatīt Smiltene un Livonijas karš
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Skatīt Smiltene un Livonijas Konfederācija
Livonijas krusta kari
Par Livonijas krusta kariem (un eestlaste muistne vabadusvõitlus) tiek dēvēta ar militārām misijām atbalstītā Baltijas kolonizēšanas un kristianizēšanas daļa.
Skatīt Smiltene un Livonijas krusta kari
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Skatīt Smiltene un Livonijas ordenis
Livonijas—Maskavijas kari
Tērbatas mesliem bija kara formālais iemesls (pilsētas skats 1553. gadā). Livonijas—Maskavijas kari (1480—1560) ir kopējs apzīmējums vairāk kā 80 gadus ilgam militāram konfliktam starp Livonijas Konfederāciju un Maskavas lielkņazisti, ko pēc 1547.
Skatīt Smiltene un Livonijas—Maskavijas kari
Mežoles pauguraine
Mežoles pauguraine ir dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā.
Skatīt Smiltene un Mežoles pauguraine
Ojārs Rubenis
Ojārs Rubenis (dzimis Smiltenē) ir latviešu žurnālists, sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Nacionālā teātra direktors.
Skatīt Smiltene un Ojārs Rubenis
Palsmane
Palsmane ir apdzīvota vieta Smiltenes novada Palsmanes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Smiltene un Palsmane
Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)
Parlamentārā demokrātija Latvijā sākās ar Satversmes sapulces ievēlēšanu 1920.
Skatīt Smiltene un Parlamentārā demokrātija Latvijā (1920—1934)
Pauls Līvens
Pauls Līvens (1875—1963) bija Smiltenes muižas īpašnieks, firsts (kņazs).
Skatīt Smiltene un Pauls Līvens
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Smiltene un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pāvilosta
Pāvilosta ir ostas pilsēta Latvijas rietumos, Dienvidkurzemes novadā pie Sakas upes ietekas Baltijas jūrā attālumā no Rīgas (180 km taisnā līnijā), attālumā no novada centra Grobiņas, (40 km) uz ziemeļiem no Liepājas, (60 km) uz dienvidiem no Ventspils un 80 jūras jūdzes (apm. 150 km) uz austrumiem no Gotlandes salas.
Skatīt Smiltene un Pāvilosta
Pēteris Krievs
Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.
Skatīt Smiltene un Pēteris Krievs
Pilsēta
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.
Skatīt Smiltene un Pilsēta
Pilsētu sadraudzība
Monpeljē sadraudzības pilsētas Pilsētu sadraudzība vai pašvaldību sadraudzība ir pilsētu un dažāda līmeņa pašvaldību sadarbības forma dažādu sociālo, kultūras un ekonomisko saišu veicināšanai.
Skatīt Smiltene un Pilsētu sadraudzība
Pirmais pasaules karš Latvijā
Paziņojums par kara stāvokļa ieviešanu Vidzemes guberņā 1914. gada 31. (18.) jūlijā. Kurzemes un Zemgales okupācija, 1915 Rīgas (''Gouv. Riga''), kā arī Vidzemes dienviddaļas (''LIVLAND'') un Latgales (''LETTGALLEN'') provinču robežas un karaspēka vienību numuri.
Skatīt Smiltene un Pirmais pasaules karš Latvijā
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Skatīt Smiltene un Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Smiltene un Polijas—Lietuvas ūnija
Pustomiti
Pustomiti ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Pustomitu rajona centrs.
Skatīt Smiltene un Pustomiti
Rauna
Rauna ir apdzīvota vieta Latvijā, Smiltenes novadā, Raunas upes ielejā Vidzemes augstienes ziemeļu malā, pagasta centrs.
Skatīt Smiltene un Rauna
Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rīgas arhibīskapu ģerbonis (J. Siebmacher, 1605) Rīgas arhibīskapi bija augstākie laicīgie valdnieki Rīgas arhibīskapijas teritorijā, ko viņi pārvaldīja no 1255.
Skatīt Smiltene un Rīgas arhibīskapi (1255—1562)
Rovigo
Rovigo ir pilsēta Veneto reģionā, Itālijas ziemeļos pie Adidžes upes.
Skatīt Smiltene un Rovigo
Sinagoga
Prāgā Sinagoga (no (synago) — 'sapulcēties') ir ebreju sapulcēšanās vieta un dievnams lūgšanām, Toras un svēto rakstu studijām un mācīšanai.
Skatīt Smiltene un Sinagoga
Smiltenes baptistu baznīca
Smiltenes baptistu baznīca ir baptistu dievnams Smiltenes novada Smiltenē.
Skatīt Smiltene un Smiltenes baptistu baznīca
Smiltenes draudzes novads
Smiltenes draudzes novads (1793. gada karte). Smiltenes draudzes novads bija viens no Vidzemes guberņas Valkas apriņķa (līdz 1783. gadam — Cēsu apriņķa) draudzes novadiem.
Skatīt Smiltene un Smiltenes draudzes novads
Smiltenes luterāņu baznīca
Tagadējās Smiltenes baznīcas atklāšana (1859) Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Smiltenē.
Skatīt Smiltene un Smiltenes luterāņu baznīca
Smiltenes muiža
Smiltenes muižas kungu māja (2002). Smiltenes muižas karte (1904). Smiltenes pilsmuižas kungu māja atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā.
Skatīt Smiltene un Smiltenes muiža
Smiltenes novads
Smiltenes novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Smiltene un Smiltenes novads
Smiltenes pagasts
Smiltenes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē.
Skatīt Smiltene un Smiltenes pagasts
Smiltenes pils
Smiltenes pilsdrupas un baznīca 18. gs. (no Broces krājuma). Pils drupas 1788. gadā Smiltenes pilsdrupas (2000). Pilsdrupu iekšpagalms Smiltenes pils bija Livonijas Rīgas arhibīskapijas saimniecības pilsmuiža 14.-17.
Skatīt Smiltene un Smiltenes pils
Smiltenes rajons
Smiltenes rajons bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR sastāvā no 1950.
Skatīt Smiltene un Smiltenes rajons
Smiltenes vidusskola
Smiltenes vidusskola ir pirmā vidējās izglītības posma mācību iestāde Smiltenē, par tās sākumu uzskatāma 1909.
Skatīt Smiltene un Smiltenes vidusskola
Steinhjera
Steinhjera ir pilsēta Norvēģijā, Trendelāgas filkes un Steinhjeras komūnas administratīvais centrs.
Skatīt Smiltene un Steinhjera
Strenči
Strenči ir pilsēta Vidzemē, Valmieras novadā, Gaujas krastā.
Skatīt Smiltene un Strenči
Svante Gustavs Dīcs
Svante Gustavs Dīcs (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, garīgais dzejnieks, latviešu garīgās dzejas autors.
Skatīt Smiltene un Svante Gustavs Dīcs
Tālavas zemiene
Tālavas zemiene, arī Ziemeļvidzemes vai Ziemeļlatvijas zemiene, ir zemiene Latvijas ziemeļos, Latvijas—Igaunijas robežas tuvumā.
Skatīt Smiltene un Tālavas zemiene
Teperis
Teperis (arī Tepera ūdenskrātuve, Ēmura ezers) ir ūdenskrātuve Abula upē Smiltenes novada Smiltenes pilsētā, uz robežas ar Launkalnes pagastu un Smiltenes pagastu.
Skatīt Smiltene un Teperis
Trikāta
Trikāta ir apdzīvota vieta Abula upes krastos Vidzemē, Valmieras novadā, Trikātas pagasta centrs.
Skatīt Smiltene un Trikāta
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Skatīt Smiltene un Valka
Valmiera
Valmiera ir pilsēta Vidzemes centrālajā daļā, Valmieras novada administratīvais centrs, viena no desmit Latvijas valstspilsētām.
Skatīt Smiltene un Valmiera
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Smiltene un Vācbaltieši
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Smiltene un Vidzeme
Vidzemes augstiene
Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.
Skatīt Smiltene un Vidzemes augstiene
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Skatīt Smiltene un Vidzemes guberņa
Vilhelms fon Frimersheims
Vilhelma fon Frimersheima laikā Tallinā kaltais ārtavs Vilhelms fon Frimersheims bija Livonijas ordeņa mestrs 1364.29.IX—1385.
Skatīt Smiltene un Vilhelms fon Frimersheims
Ziemeļlatvija (laikraksts)
Ziemeļlatvija ir reģionālās preses izdevums Latvijā, lielākais Valkas un Smiltenes novada laikraksts.
Skatīt Smiltene un Ziemeļlatvija (laikraksts)
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Smiltene un Zviedru Vidzeme
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). L. Bolšteins, E. Bullis, J. Kleinbergs, V. Amatnieks. Trešajā rindā: praporščiki T. Kalniņš, V. Bekmanis, V. Gailis, K. Šepko, J.
Skatīt Smiltene un 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks
1920. gads
1920.
Skatīt Smiltene un 1920. gads
Skatīt arī
Smiltenes novads
- Ape
- Apes pagasts
- Bilskas pagasts
- Blomes pagasts
- Brantu pagasts
- Drustu pagasts
- Gaujiena
- Gaujienas pagasts
- Gaujienas viduslaiku pils
- Grundzāles pagasts
- Launkalnes pagasts
- Palsmanes pagasts
- Rauna
- Raunas pagasts
- Raunas viduslaiku pils
- Smiltene
- Smiltenes novads
- Smiltenes pagasts
- Trapenes pagasts
- Variņu pagasts
- Virešu pagasts
- Ziemeļgauja
- Zvārtavas muiža
Valkas apriņķis
- Alūksne
- Gaujiena
- Gulbene
- Jaungulbene
- Jaungulbenes muiža
- Lejasciems
- Seda
- Smiltene
- Strenči
- Valga
- Valka
- Ērģeme
Zināms kā Smilten, Smiltenes pilsēta.