Satura rādītājs
45 attiecības: Acs, Aste, Augļi, Augi, Auss, Āfrika, Āzija, Bezastainie abinieki, Cūkas, Centimetrs, Džons Edvards Grejs, Deguns, Diena, Dzimta (bioloģija), Eiropa, Fosilijas, Galva, Gremošanas orgānu sistēma, Kakls, Kāpurs, Kārpcūka, Kārpcūkas, Kārta, Kilograms, Kukaiņi, Lapas, M, Mājas cūka, Meža cūka, Miocēns, Oligocēns, Pārnadži, Peles, Piens, Pirksts, Riests, Sakne, Sala, Sēkla, Suga, Tārpi, Tuksneša kārpcūka, Veģetārisms, Zeme, Zobi.
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Cūku dzimta un Acs
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Cūku dzimta un Aste
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Skatīt Cūku dzimta un Augļi
Augi
Augu evolūcijas galvenie posmi Augi, augu valsts (Plantae) ir viena no dzīvo organismu valstīm.
Skatīt Cūku dzimta un Augi
Auss
Auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas.
Skatīt Cūku dzimta un Auss
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Cūku dzimta un Āfrika
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Cūku dzimta un Āzija
Bezastainie abinieki
Bezastainie abinieki (Anura) ir lielākā un plašākā abinieku klases (Amphibia) kārta, kas apvieno apmēram 88% no visiem abiniekiem, vairāk kā 5000 mūsdienās dzīvojošas varžu un krupju sugas.
Skatīt Cūku dzimta un Bezastainie abinieki
Cūkas
Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm.
Skatīt Cūku dzimta un Cūkas
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Cūku dzimta un Centimetrs
Džons Edvards Grejs
Džons Edvards Grejs (dzimis, miris) bija britu zoologs.
Skatīt Cūku dzimta un Džons Edvards Grejs
Deguns
Deguns ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.
Skatīt Cūku dzimta un Deguns
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Cūku dzimta un Diena
Dzimta (bioloģija)
Dzimta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Cūku dzimta un Dzimta (bioloģija)
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Cūku dzimta un Eiropa
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Skatīt Cūku dzimta un Fosilijas
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Cūku dzimta un Galva
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Skatīt Cūku dzimta un Gremošanas orgānu sistēma
Kakls
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.
Skatīt Cūku dzimta un Kakls
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Skatīt Cūku dzimta un Kāpurs
Kārpcūka
Kārpcūka jeb parastā kārpcūka (Phacochoerus africanus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Skatīt Cūku dzimta un Kārpcūka
Kārpcūkas
Kārpcūkas (Phacochoerus) ir cūku dzimtas (Suidae) ģints, kurā apvienotas 2 savvaļas cūku sugas un kuras sastopamas Subsahāras Āfrikā.
Skatīt Cūku dzimta un Kārpcūkas
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Cūku dzimta un Kārta
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Cūku dzimta un Kilograms
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Cūku dzimta un Kukaiņi
Lapas
Lapa Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana.
Skatīt Cūku dzimta un Lapas
M
Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.
Skatīt Cūku dzimta un M
Mājas cūka
Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.
Skatīt Cūku dzimta un Mājas cūka
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Skatīt Cūku dzimta un Meža cūka
Miocēns
Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.
Skatīt Cūku dzimta un Miocēns
Oligocēns
Oligocēns ( — "neliels" + — "jauns") ir paleogēna perioda pēdējā epoha.
Skatīt Cūku dzimta un Oligocēns
Pārnadži
Pārnadži (Artiodactyla) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām.
Skatīt Cūku dzimta un Pārnadži
Peles
Peles, peļu ģints (Mus) ir mazi grauzēju kārtas (Rodentia) dzīvnieki, kas pieder peļu dzimtas (Muridae) Vecās pasaules peļu apakšdzimtai (Murinae).
Skatīt Cūku dzimta un Peles
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Skatīt Cūku dzimta un Piens
Pirksts
Cilvēka pēdas pirksti Pirksts (dsk.: digiti) ir iegarena, kustīga plaukstas vai pēdas daļa.
Skatīt Cūku dzimta un Pirksts
Riests
Svītrainā zālsžubīte (''Amytornis striatus'') riesta laikā Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos.
Skatīt Cūku dzimta un Riests
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Cūku dzimta un Sakne
Sala
Eilsakreiga (''Ailsa Craig'') - sena vulkāniska klints netālu no Skotijas dienvidrietumu krasta Maza saliņa Fidži arhipelāgā Sala ir sauszemes daļa, ko no visām pusēm pilnībā aptver ūdens un kas nav savienota ar citu sauszemi.
Skatīt Cūku dzimta un Sala
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Cūku dzimta un Sēkla
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Cūku dzimta un Suga
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Skatīt Cūku dzimta un Tārpi
Tuksneša kārpcūka
Tuksneša kārpcūka (Phacochoerus aethiopicus) ir cūku dzimtas (Suidae) pārnadzis.
Skatīt Cūku dzimta un Tuksneša kārpcūka
Veģetārisms
Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa).
Skatīt Cūku dzimta un Veģetārisms
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Cūku dzimta un Zeme
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Skatīt Cūku dzimta un Zobi
Zināms kā Suidae.