Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Fomalhauts

Indekss Fomalhauts

Fomalhauts (no arābu: فمالحوت fam al-hut – 'Zivs mute'), pazīstams arī kā Dienvidu Zivs Alfa jeb Dienvidu Zivs α (α PsA, Alpha PsA, Alpha Piscis Austrini), ir spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā, kā arī astoņpadsmitā spožākā zvaigzne nakts debesīs.

19 attiecības: Arābu valoda, Asteroīds, Ūdensvīrs, Centaura Alfa, Citplanēta, Dienvidu Zivs, Gaismas gads, Kelvins, Mēness, Pundurplanēta, Saule, Spektra klase, Spožāko zvaigžņu saraksts, Vega, Zeme, Zvaigžņlielums, Zvaigznājs, Zvaigzne, 2008. gads.

Arābu valoda

Arābu valoda ( — al ʿarabiyyah vai vienkārši  — ʿarabī) runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda.

Jaunums!!: Fomalhauts un Arābu valoda · Redzēt vairāk »

Asteroīds

Asteroīds 243 Ida Asteroīds (astēr — "zvaigzne"; εἶδος, eides — "veids") jeb mazā planēta ir planētveidīgs Saules sistēmas objekts, kura izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu un pundurplanētu izmēriem, ir mazi.

Jaunums!!: Fomalhauts un Asteroīds · Redzēt vairāk »

Ūdensvīrs

Ūdensvīrs ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem.

Jaunums!!: Fomalhauts un Ūdensvīrs · Redzēt vairāk »

Centaura Alfa

Centaura Alfa jeb Centaura α (α Cen) (Alpha Centauri vai Rigel Kentaurus; no, Rijl al Qanatūr — ‘Kentaura pēda’), pazīstama arī kā Rīgils Kentaurs (grieķu: Rigil Kentaurus)Schaaf, F. The Brightest Stars: Discovering the Universe through the Sky's Most Brilliant Stars.

Jaunums!!: Fomalhauts un Centaura Alfa · Redzēt vairāk »

Citplanēta

Mākslinieka ilustrācija, kurā ir attēlota vairāku citplanētu orbītas ap savām zvaigznēm. Citplanēta jeb eksoplanēta (saīsinājumā no extrasolar planet — 'planēta ārpus Saules sistēmas') ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas un riņķo orbītā ap citu zvaigzni.

Jaunums!!: Fomalhauts un Citplanēta · Redzēt vairāk »

Dienvidu Zivs

Dienvidu Zivs zvaigznājs bija pazīstams jau sengrieķu astronomiem.

Jaunums!!: Fomalhauts un Dienvidu Zivs · Redzēt vairāk »

Gaismas gads

Gaismas gads ir garuma mērvienība astronomijā.

Jaunums!!: Fomalhauts un Gaismas gads · Redzēt vairāk »

Kelvins

Kelvins (simbols: K) ir temperatūras mērvienība, tā ir viena no septiņām SI pamatmērvienībām.

Jaunums!!: Fomalhauts un Kelvins · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Kā sugas vārds mēness apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness astronomiskais simbols ir ☾. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas kontrastu, atmosfēras kontrastu un ēnas kontrastu. Mēness virsma no Zemes ir labi saskatāma, bet, nokļūstot uz Mēness, Zemes virsma ir saskatāma sliktāk, jo traucē atmosfēra un mākoņi. Tiesa, no Zemes var saskatīt tikai vienu Mēness pusi (librāciju dēļ ilgstošākā laika periodā var redzēt vairāk kā 50% Mēness virsmas), otra puse ir vienmēr vērsta projām no Zemes, un to var apskatīt tikai ar kosmisko aparātu starpniecību. Dažreiz Mēness neredzamo pusi dēvē par Mēness tumšo pusi — tas ir pilnīgi nepareizi, jo Saule, Mēnesim rotējot, apspīd visu tā virsmu. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: Fomalhauts un Mēness · Redzēt vairāk »

Pundurplanēta

Pundurplanētas un to pavadoņi Pundurplanēta ir liels lodveida debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (Saules sistēmā ap Sauli), bet nav pietiekoši liels, lai ar savu gravitācijas lauku attīrītu savu orbītu no mazākiem ķermeņiem.

Jaunums!!: Fomalhauts un Pundurplanēta · Redzēt vairāk »

Saule

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.

Jaunums!!: Fomalhauts un Saule · Redzēt vairāk »

Spektra klase

Dažādu klašu zvaigžņu izskats Spektra klase - zvaigžņu klasifikācija pēc starojuma spektra, pirmajām kārtām pēc fotosfēras temperatūras.

Jaunums!!: Fomalhauts un Spektra klase · Redzēt vairāk »

Spožāko zvaigžņu saraksts

Šis ir spožāko zvaigžņu uzskaitījums.

Jaunums!!: Fomalhauts un Spožāko zvaigžņu saraksts · Redzēt vairāk »

Vega

Vega, pazīstama arī kā Liras Alfa jeb Liras α (α Lyr), ir spožākā zvaigzne Liras zvaigznājā, kā arī piektā spožākā zvaigzne nakts debesīs un ceturtā spožākā Ziemeļu puslodē.

Jaunums!!: Fomalhauts un Vega · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: Fomalhauts un Zeme · Redzēt vairāk »

Zvaigžņlielums

Zvaigžņlielums ir bezdimensijas lielums, kuru izmanto astronomijā, lai raksturotu debess ķermeņu spožumu.

Jaunums!!: Fomalhauts un Zvaigžņlielums · Redzēt vairāk »

Zvaigznājs

Orions zvaigžņu kartē Sens Oriona zvaigznāja attēlojums (''United States Naval Observatory Library'' attēls) Zvaigznājs ir zvaigžņu grupa, kuras zvaigznes ir saskatāmas ar neapbruņotu aci un šķiet savstarpēji saistītas.

Jaunums!!: Fomalhauts un Zvaigznājs · Redzēt vairāk »

Zvaigzne

angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.

Jaunums!!: Fomalhauts un Zvaigzne · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: Fomalhauts un 2008. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »