Satura rādītājs
27 attiecības: Austrumgalindi, Ņidzica, Balti, Barčevo, Hipatija hronika, Jurijs Dolgorukijs, Krievu valoda, Latgaļi, Laurentija hronika, Lietuvieši, Lotigola, Maskava, Mazovija, Nareva, Pēteris no Duisburgas, Polijas Karaliste (1025—1385), Prūši, Prūsija (zeme), Ptolemajs, Senprūšu valoda, Visla, Vjatiči, Zemgaļi, Zemgale, 1038. gads, 1147. gads, 1248. gads.
Austrumgalindi
Baltu zemes un slāvu ienākšana, 5.—6.gs. vjatiču apdzīvotajā teritorijā Austrumgalindi jeb goļadi ir Hipatija hronikā (1038 un 1147) un Laurentija hronikā (1248) minēta austrumbaltu cilts.
Skatīt Galindi un Austrumgalindi
Ņidzica
Ņidzica ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Ostrudas pie Linas upes.
Skatīt Galindi un Ņidzica
Balti
Balti ir indoeiropiešu cilšu un tautu grupa, kas senāk apdzīvoja plašu reģionu no Polijas līdz Viduskrievijai.
Skatīt Galindi un Balti
Barčevo
Barčevo — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Olštinas.
Skatīt Galindi un Barčevo
Hipatija hronika
Hipatija hronika jeb arī Ipatija hronika ir baznīcslāvu valodā pārrakstīts vairāku senāku Kijivas Krievzemes hroniku apkopojums.
Skatīt Galindi un Hipatija hronika
Jurijs Dolgorukijs
Jurijs Dolgorukijs (dzimis ap 1099. gadu, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1149.
Skatīt Galindi un Jurijs Dolgorukijs
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Skatīt Galindi un Krievu valoda
Latgaļi
Kokneses, Tālavas valstis R. Vitrams, 1939, 1954). Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši...", 1797) Latgaļi, arī letgaļi vai leti (latīniski rakstītajos avotos: Lethi, Letthigalli; vāciski rakstītajos avotos: Letti, Lethi, baltkrievu: łatyhoły) bija austrumbaltu cilts, vēlāk pārveidojās par tautību, kas pēc Vidzemes līvu asimilēšanas izveidoja latviešu nācijas pamatu.
Skatīt Galindi un Latgaļi
Laurentija hronika
baznīcslāvu valodā. Laurentija hronika jeb t.s. Suzdaļas hronika ir ap 1377.
Skatīt Galindi un Laurentija hronika
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Galindi un Lietuvieši
Lotigola
Lotigola bija seno latgaļu valsts vai novads 12.—13.
Skatīt Galindi un Lotigola
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Galindi un Maskava
Mazovija
Mazovijas vēsturiskās zemes Vislas, Bugas un Narevas upju baseinā. Mazovija ir vēsturisks Eiropas reģions Polijas centrālajā daļā, Vislas vidustecē.
Skatīt Galindi un Mazovija
Nareva
Nareva (prūšu: Naura) — upe Baltkrievijā un Polijā.
Skatīt Galindi un Nareva
Pēteris no Duisburgas
1679. gadā izdotās "Prūsijas zemes hronikas" titulllapa Pēteris no Duisburgas, arī Pēteris no Dusburgas vai Pēteris fon Dusburgs (dzimis 13.gs. otrā pusē, miris 14. gs. pirmajā pusē), bija Vācu ordeņa priesteris un hronists.
Skatīt Galindi un Pēteris no Duisburgas
Polijas Karaliste (1025—1385)
Pjastu karogs Karalistes teritoriālās izmaiņas pēc 1000. gada Polijas Karaliste (1025—1385) izveidojās līdz ar pirmā karaļa Boļeslava I Drosmīgā kronēšanu 1025.
Skatīt Galindi un Polijas Karaliste (1025—1385)
Prūši
Ziemeļu krusta karu sākšanas Parkūns, Potrimps un Pikols Prūši (senprūšu: prūsai; vai Prußen) bija rietumbaltu tauta, kas dzīvoja senajā Prūsijā.
Skatīt Galindi un Prūši
Prūsija (zeme)
Ziemeļu krusta karu sākšanas Prūšu un citu rietumbaltu ciltis un to apdzīvotās zemes 13. gadsimtā Prūsija mūsdienu valstu robežās Prūsija bija rietumbaltu cilšu grupas prūšu apdzīvota teritorija.
Skatīt Galindi un Prūsija (zeme)
Ptolemajs
Klaudijs Ptolemajs (dzimis ap 90. gadu, miris ap 168. gadu) bija sengrieķu valodā rakstošs 2. gadsimta astronoms, matemātiķis, ģeogrāfs, mūzikas teorētiķis, optiķis un astrologs no Ēģiptes, kas tolaik atradās Romas impērijas sastāvā.
Skatīt Galindi un Ptolemajs
Senprūšu valoda
Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara.
Skatīt Galindi un Senprūšu valoda
Visla
Visla ir upe Eiropā, Polijas lielākā upe.
Skatīt Galindi un Visla
Vjatiči
Svjatoslavam Igorevičam (966) Vjatiči (senkrievu: вѧти́чи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.–13.
Skatīt Galindi un Vjatiči
Zemgaļi
Baltu cilšu aptuvenā apdzīvotā teritorija ap 12.—13. gadsimta miju Zemgaļi (vai žiemgaliai) bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Skatīt Galindi un Zemgaļi
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt Galindi un Zemgale
1038. gads
1038.
Skatīt Galindi un 1038. gads
1147. gads
1147.
Skatīt Galindi un 1147. gads
1248. gads
1248.
Skatīt Galindi un 1248. gads
Zināms kā Austrumu galindi, Rietumgalindi, Rietumu galindi.