Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Apsīda, Ariane 5 ECA, Atmosfēra, Dabiskais pavadonis, Eiropas Kosmosa aģentūra, Galaktika, Gviānas Kosmosa centrs, Infrasarkanais starojums, Itālija, Karolīna Heršela, Komēta, Orbitālā observatorija, Piena Ceļš, Planēta, Planck (orbitālā observatorija), Saule, Saules baterija, Saules sistēma, Starpzvaigžņu vide, Thales Alenia Space, Universālais koordinētais laiks, Urāns (planēta), Viljams Heršels, Visums, Zeme, Zvaigzne.
Apsīda
Astronomijā apsīda ir astronomiskā objekta orbītas vistālākais vai vistuvākais punkts, attiecībā pret centrālo ķermeni.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Apsīda · Redzēt vairāk »
Ariane 5 ECA
Ariane 5 ECA ir Arianespace nesējraķetes Ariane 5 modifikācija, kas paredzēta sevišķi smagu kravu nogādāšanai ģeostacionārā orbītā (līdz 9,6 t pārejas orbītā).
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Ariane 5 ECA · Redzēt vairāk »
Atmosfēra
Jupitera aktīvo atmosfēru. Atmosfēra (atmós — 'tvaiks' un, sphaîra — 'lode') ir gāzveida apvalks, ko debess ķermeņi savas gravitācijas dēļ notur ap sevi.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Atmosfēra · Redzēt vairāk »
Dabiskais pavadonis
Zeme un tās dabiskais pavadonis Mēness Dabiskais pavadonis ir dabīgi veidojies astronomisks objekts, kas riņko pa orbītu ap kādu konkrētu planētu, lai gan arī pašas planētas var uzskatīt par centrālā ķermeņa (zvaigznes) pavadoņiem.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Dabiskais pavadonis · Redzēt vairāk »
Eiropas Kosmosa aģentūra
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA; — ESA, — ASE) ir 1975.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Eiropas Kosmosa aģentūra · Redzēt vairāk »
Galaktika
'''NGC 4414''' ir tipiska spirālveida galaktika. Tai ir apmēram 56 000 gaismas gadu liels diametrs, tā atrodas apmēram 60 miljonu gaismas gadu attālumā Galaktika (no — "piena josla") ir masīva, ar gravitāciju sasaistīta sistēma, kas sastāv no zvaigznēm, zvaigžņu atliekām, starpzvaigžņu mākoņiem, starpzvaigžņu vides un tumšās matērijas.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Galaktika · Redzēt vairāk »
Gviānas Kosmosa centrs
Gviānas Kosmosa centrs ir Francijas kosmodroms Kuru apkaimē, Franču Gviānā.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Gviānas Kosmosa centrs · Redzēt vairāk »
Infrasarkanais starojums
Divu cilvēku foto, daļējā infrasarkanajā (siltuma) starojumā Infrasarkanais jeb siltuma starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 1 000 000 nm līdz 760 mm (pēc citiem datiem 800 nm līdz 0,35 mm).
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Infrasarkanais starojums · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Itālija · Redzēt vairāk »
Karolīna Heršela
Karolīna Lukrēcija Heršela (dzimusi, mirusi) bija vācu astronome.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Karolīna Heršela · Redzēt vairāk »
Komēta
Heila—Bopa komēta. Fotogrāfija uzņemta 1997. gada 11. martā Komēta (komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Komēta · Redzēt vairāk »
Orbitālā observatorija
Orbitālās observatorijas attēlojums. Orbitālā observatorija (no "sliede", "ceļš" + observare "novērot"), pazīstama arī kā kosmiskā observatorija jeb vienkārši kā kosmiskais teleskops, ir Zemes mākslīgais pavadonis, kas galvenokārt paredzēts dažādu astronomisko objektu novērojumiem no kosmosa — Zemes orbītā.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Orbitālā observatorija · Redzēt vairāk »
Piena Ceļš
Piena Ceļa struktūra ar neredzamo aizkodola "ēnas zonu" mākslinieka skatījumā. Parādīta Saules orbīta ap galaktikas centru Piena Ceļa galaktika, reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (Galaxías;, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Lokālajā grupā.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Piena Ceļš · Redzēt vairāk »
Planēta
Planēta (planētes asteres — "klejojošā zvaigzne", arī πλανῆται, "klejotāji") pēc Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) definīcijas ir debess ķermenis, kurš atrodas orbītā ap zvaigzni vai zvaigžņu miglāju, tajā nenotiek kodolreakcijas, kā arī planētas masas izraisītās gravitācijas dēļ tā ir ieguvusi lodveida (gandrīz apaļu) hidrostatiski līdzsvarotu formu un tās orbītas tuvumā nav citu planētām līdzīgu debess ķermeņu.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Planēta · Redzēt vairāk »
Planck (orbitālā observatorija)
Planck bija Eiropas Kosmosa aģentūras orbitālā observatorija, kas paredzēta reliktstarojuma anizotropijas novērošanai.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Planck (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »
Saule
Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Saule · Redzēt vairāk »
Saules baterija
Saules baterija uz Mangaļsalas mola automātiskās bākas silīcija plāksnes Saules baterija ir pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Saules baterija · Redzēt vairāk »
Saules sistēma
Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Saules sistēma · Redzēt vairāk »
Starpzvaigžņu vide
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Starpzvaigžņu vide · Redzēt vairāk »
Thales Alenia Space
Thales Alenia Space jeb TAS ir Francijas un Itālijas kopuzņēmums, kas dibināts.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Thales Alenia Space · Redzēt vairāk »
Universālais koordinētais laiks
Universālais koordinētais laiks, biežāk pazīstams kā UTC ir starptautisks, ļoti precīzs un stabils laika noteikšanas standarts, ko izstrādājusi ASV jūras observatorija.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Universālais koordinētais laiks · Redzēt vairāk »
Urāns (planēta)
Urāns (— 'debess') ir viena no Saules sistēmas milzu planētām, kā arī septītā planēta no Saules, kuru 1781.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Urāns (planēta) · Redzēt vairāk »
Viljams Heršels
Viljams Heršels (dzimis, miris) bija Vācijā dzimis britu astronoms un komponists, kurš kļuva slavens ar to, ka 1781.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Viljams Heršels · Redzēt vairāk »
Visums
Universum — C. Flammarion, Woodcut, Paris 1888, Coloration: Heikenwaelder Hugo, Wien 1998. Visums jeb Universs ir viss laiktelpas kontinuums, kurā mēs pastāvam, ieskaitot visu tajā atrodošos matēriju un enerģiju.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Visums · Redzēt vairāk »
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Zeme · Redzēt vairāk »
Zvaigzne
angstrēmu izstarojumā Lielajā Magelāna mākonī Morgana-Kīnena zvaigžņu spektru un krāsu klasifikācija Zvaigzne ir masīva jonizētas gāzes — plazmas lode, kas izstaro gaismu un citu elektromagnētisko starojumu, kā arī elementārdaļiņas, un uztur sevi līdzsvarā starp pašas masas radīto gravitāciju un iekšējo spiedienu, kuras dziļumā notiek termiskās kodolsintēzes reakcijas.
Jaunums!!: Herschel Space Observatory un Zvaigzne · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Heršela kosmiskā observatorija.
