Satura rādītājs
40 attiecības: Antante, Atsevišķā studentu rota, Augusts Vinnigs, Baltijas landesvērs, Brestļitovskas miera līgums, Cēsis, Cēsu rota, Daugavpils, Dzelzsdivīzija, Garkalne (stacija), Ieriķi (stacija), Inčukalns, Inčukalns (stacija), Jānis Fabriciuss, Jānis Zālītis, Jelgava, Jukums Vācietis, Kliments Didorovs, Krievijas PFSR, Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Pagaidu valdība, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika, Latvijas valsts pasludināšana, Līgatne, Līgums par Landesvēra izveidošanu, Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem, Mārtiņš Peniķis, Oskars Kalpaks, Pirmais pasaules karš, Pleskava, Rīga, Roberts Apinis, Sarkanā armija, 1. janvāris, 1918. gads, 1919. gads, 31. decembris, 8. armija (Vācijas Impērija).
Antante
1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.
Skatīt Inčukalna kauja un Antante
Atsevišķā studentu rota
Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.
Skatīt Inčukalna kauja un Atsevišķā studentu rota
Augusts Vinnigs
Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.
Skatīt Inčukalna kauja un Augusts Vinnigs
Baltijas landesvērs
Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.
Skatīt Inčukalna kauja un Baltijas landesvērs
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko).
Skatīt Inčukalna kauja un Brestļitovskas miera līgums
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Skatīt Inčukalna kauja un Cēsis
Cēsu rota
Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.
Skatīt Inčukalna kauja un Cēsu rota
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt Inčukalna kauja un Daugavpils
Dzelzsdivīzija
Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Inčukalna kauja un Dzelzsdivīzija
Garkalne (stacija)
Garkalne (līdz 2011. gadam Ropaži) ir dzelzceļa stacija Ropažu novada Garkalnes pagasta, Garkalnē.
Skatīt Inčukalna kauja un Garkalne (stacija)
Ieriķi (stacija)
Ieriķi ir dzelzceļa stacija Ieriķos, Cēsu novada Drabešu pagastā.
Skatīt Inčukalna kauja un Ieriķi (stacija)
Inčukalns
Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Inčukalna kauja un Inčukalns
Inčukalns (stacija)
Inčukalns ir dzelzceļa stacija Siguldas novada Inčukala pagasta Inčukalnā.
Skatīt Inčukalna kauja un Inčukalns (stacija)
Jānis Fabriciuss
Jānis Fabriciuss ( —) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks.
Skatīt Inčukalna kauja un Jānis Fabriciuss
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Skatīt Inčukalna kauja un Jānis Zālītis
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt Inčukalna kauja un Jelgava
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Skatīt Inčukalna kauja un Jukums Vācietis
Kliments Didorovs
Kliments Didorovs (—) bija Krievijas Impērijas armijas virsnieks, Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.
Skatīt Inčukalna kauja un Kliments Didorovs
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Skatīt Inčukalna kauja un Krievijas PFSR
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2.
Skatīt Inčukalna kauja un Latviešu strēlnieki
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Inčukalna kauja un Latvija
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Inčukalna kauja un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Pagaidu valdība
Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Inčukalna kauja un Latvijas Pagaidu valdība
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR), sākotnēji Latvijas Padomju Republika publicēts: Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski) bija Sarkanās armijas okupētajā Latvijas daļā (izņemot Kurzemes dienvidrietumu daļu) izveidota komunistu valsts, kas 1918.—1920.
Skatīt Inčukalna kauja un Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Inčukalna kauja un Latvijas valsts pasludināšana
Līgatne
Līgatne (arī Lejas Līgatne) ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novadā Vidzemē.
Skatīt Inčukalna kauja un Līgatne
Līgums par Landesvēra izveidošanu
Līgums par Landesvēra izveidošanu noslēgts Rīgā 1918.
Skatīt Inčukalna kauja un Līgums par Landesvēra izveidošanu
Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem
Līgumu par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem 1918.
Skatīt Inčukalna kauja un Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem
Mārtiņš Peniķis
Ģenerālis Mārtiņš Peniķis parādes formā Mārtiņš Peniķis ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis, karaspēka virspavēlnieks (1928—1934).
Skatīt Inčukalna kauja un Mārtiņš Peniķis
Oskars Kalpaks
Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.
Skatīt Inčukalna kauja un Oskars Kalpaks
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Skatīt Inčukalna kauja un Pirmais pasaules karš
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Skatīt Inčukalna kauja un Pleskava
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Skatīt Inčukalna kauja un Rīga
Roberts Apinis
Roberts Apinis (1892—1938) bija latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks, rakstnieks, žurnālists.
Skatīt Inčukalna kauja un Roberts Apinis
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Skatīt Inčukalna kauja un Sarkanā armija
1. janvāris
1.
Skatīt Inčukalna kauja un 1. janvāris
1918. gads
1918.
Skatīt Inčukalna kauja un 1918. gads
1919. gads
1919.
Skatīt Inčukalna kauja un 1919. gads
31. decembris
31.
Skatīt Inčukalna kauja un 31. decembris
8. armija (Vācijas Impērija)
8. armijas uzbrukums Vidzemē un Igaunijā no 1918. gada 23. februāra līdz 4. martam. Vācijas Impērijas 8.
Skatīt Inčukalna kauja un 8. armija (Vācijas Impērija)