Ātrāk nekā pārlūku!
43 attiecības: Žemaitijas kunigaitija, Baldones draudzes novads, Bauska, Bauskas apriņķis, Bauskas draudzes novads, Bauskas fogti, Dobele, Dobeles apriņķis, Dobeles draudzes novads, Dobeles komturi, Draudzes novads, Ernsts Johans Bīrons, Formula regiminis un Kurzemes statūti, Gothards Ketlers, Iecavas draudzes novads, Jelgava, Jelgavas draudzes novads, Jelgavas pamiers, Jelgavas pils, Jelgavas virspilskunga iecirknis, Johans Rūdolfs Šturns, Kauņas guberņa, Kuldīgas virspilskunga iecirknis, Kurzemes guberņa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielupe, Livonijas Konfederācija, Livonijas ordeņa landmaršali, Mežmuižas draudzes novads, Otrais Ziemeļu karš, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Sēlpils virspilskunga iecirknis, Sesavas draudzes novads, Traķu vaivadija, Tukuma virspilskunga iecirknis, Vecumnieku draudzes novads, Vidzemes guberņa, Zviedru Vidzeme, 1621. gads, 1622. gads, 1625. gads, 1658. gads, 1866. gada pagastu pašvaldību likums.
Žemaitijas kunigaitija
Žemaitijas kunigaitija jeb Žemaitijas kņaziste vai Žemaitijas seņūnija (žemaišu: Žemaitėjės seniūnėjė), saukta arī par Žemaitijas stārastiju vai Žemaitijas hercogisti, bija žemaišu, kuršu un zemgaļu apdzīvota zeme mūsdienu Lietuvas ziemeļrietumu daļā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Žemaitijas kunigaitija · Redzēt vairāk »
Baldones draudzes novads
Baldones draudzes novads 1859. gada kartē. Baldones draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Baldones draudzes novads jeb Baldones ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Baldones draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Bauska · Redzēt vairāk »
Bauskas apriņķis
Bauskas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Bauskas apriņķa (līdz 1819. gadam Bauskas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Bauskas apriņķis · Redzēt vairāk »
Bauskas draudzes novads
Bauskas draudzes novads 1859. gada kartē. Bauskas draudzes novads 1770. gada kartē. Bauskas draudzes novads jeb Bauskas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Bauskas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Bauskas fogti
Bauskas fogteja (Vgt:Bauske), Dobeles un Jelgavas komturejas (pēc 1525) Bauskas fogti bija Livonijas ordeņa Bauskas fogtejas pārvaldnieki līdz 1559.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Bauskas fogti · Redzēt vairāk »
Dobele
Dobele ir pilsēta Bērzes upes krastos Zemgalē, Dobeles novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Dobele · Redzēt vairāk »
Dobeles apriņķis
Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Dobeles apriņķis · Redzēt vairāk »
Dobeles draudzes novads
Dobeles draudzes novads 1859. gada kartē. Dobeles draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Dobeles draudzes novads jeb Dobeles ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Dobeles draudzes novads · Redzēt vairāk »
Dobeles komturi
Bauskas fogteja, Dobeles (Kth:Doblehn) un Jelgavas komturejas. Dobeles komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki Dobeles komturejas teritorijā 1376.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Dobeles komturi · Redzēt vairāk »
Draudzes novads
Draudzes novads bija vēsturiska administratīva vienība Latvijas teritorijā no 13.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Draudzes novads · Redzēt vairāk »
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »
Formula regiminis un Kurzemes statūti
rokraksta pirmā lapa, 1617). Kurzemes statūtu satura rādītājs (vāciskais tulkojums, 1618). Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme ( — 'Kurzemes un Zemgales hercogistes pārvaldes un tiesu iekārta') jeb Formula regiminis (no latīņu valodas — 'Valdības formula') bija 1617.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Formula regiminis un Kurzemes statūti · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Iecavas draudzes novads
Iecavas draudzes novads 1859. gada kartē. Iecavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Iecavas draudzes novads jeb Iecavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Iecavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas draudzes novads
Jelgavas draudzes novads (''Mitausche Kirchspiel'') 1770. gada kartē. Jelgavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Jelgavas draudzes novads jeb Jelgavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Jelgavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Jelgavas pamiers
Jelgavas pilsētas un cietokšņa plāns (no Zviedrijas kara arhīva 17. gs.). Jelgavas pamiers (poļu: Rozejm w Mitawie, zviedru: Stilleståndet i Mitaw) bija pagaidu izlīgums starp karojošajām pusēm Poļu-zviedru kara (1600-1629) trešā posma (1620—1622) noslēgumā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Jelgavas pamiers · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Jelgavas virspilskunga iecirknis
Bauskas apriņķos. Jelgavas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Jelgavas virspilskunga iecirknis jeb Jelgavas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Jelgavas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Johans Rūdolfs Šturns
Svētās Romas impērijas delegācijas ceļojums cauri Latvijai 1661. gadā (no ''Альбомъ Мейерберга'', 1903). Šturna zīmējumu kopojuma izdevums Pēterburgā (1827). Johans Rūdolfs Šturns (Johann Rudolf Storn) bija austriešu mākslinieks, kas 1661.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Johans Rūdolfs Šturns · Redzēt vairāk »
Kauņas guberņa
Kauņas guberņa bija Krievijas impērijas guberņa (1843-1915), kurā ietilpa arī neliela daļa no mūsdienu Latvijas teritorijas (daļa no Jēkabpils novada, Bauskas novada, Dobeles novada) un Baltkrievijas (daļa no Braslavas rajona).
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Kauņas guberņa · Redzēt vairāk »
Kuldīgas virspilskunga iecirknis
Kuldīgas virspilskunga iecirkņa karte (1770). Kuldīgas virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem pēc Aizputes virspilskunga iecirkņa izveides (1859). Kuldīgas virspilskunga iecirknis jeb Kuldīgas virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Kuldīgas virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Kurzemes guberņa
Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Kurzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Lielupe · Redzēt vairāk »
Livonijas Konfederācija
Livonijas Konfederācija jeb Terra Mariana ("Māras zeme") bija vairāku laicīgo un baznīcas valstisko veidojumu konfederācija Livonijā, tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijās no 1243.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Livonijas Konfederācija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordeņa landmaršali
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru Cēsu baznīcā Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Livonijas ordeņa landmaršali · Redzēt vairāk »
Mežmuižas draudzes novads
Mežmuižas draudzes novads 1859. gada kartē. Mežmuižas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Mežmuižas draudzes novads jeb Mežmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Mežmuižas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Sesavas draudzes novads
Sesavas draudzes novads 1859. gada kartē. Sesavas draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Sesavas draudzes novads jeb Sesavas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Dobeles pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Doblen), vēlākā Kurzemes guberņas Dobeles apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Sesavas draudzes novads · Redzēt vairāk »
Traķu vaivadija
Traķu vaivadijas ģerbonis. Traķu vaivadijas karogs. Traķu vaivadija bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Traķu vaivadija · Redzēt vairāk »
Tukuma virspilskunga iecirknis
Tukuma virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Tukuma virspilskunga iecirkņa karte (1770). Tukuma virspilskunga iecirknis jeb Tukuma virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Tukuma virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Vecumnieku draudzes novads
Vecumnieku draudzes novads 1859. gada kartē. Vecumnieku draudzes novads ar vāciskajiem vietvārdiem (1854). Vecumnieku draudzes novads jeb Vecmuižas ķiršpēle bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa (Hauptmannschaft Bauske), vēlākā Kurzemes guberņas Bauskas apriņķa (1819—1918) sastāvā.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Vecumnieku draudzes novads · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1621. gads
1621.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un 1621. gads · Redzēt vairāk »
1622. gads
1622.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un 1622. gads · Redzēt vairāk »
1625. gads
1625.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un 1625. gads · Redzēt vairāk »
1658. gads
1658.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un 1658. gads · Redzēt vairāk »
1866. gada pagastu pašvaldību likums
Sunākstes pagasta nams 1890. gadā. Uz kāpnēm sēž pagasta vecākais Juris Orle (1844-1912). 1866.
Jaunums!!: Jelgavas virspilskunga iecirknis un 1866. gada pagastu pašvaldību likums · Redzēt vairāk »
