Satura rādītājs
74 attiecības: Alus, Arvīds Pelše, Astūrija, Baltazars Rusovs, Baltkrievija, Basku zeme (reģions), Bērzi, Bulgārija, Cēsu kaujas, Cunfte, Dānija, Eiropa, Emilis Melngailis, Francija, Galisija, Garlībs Merķelis, Hermeliņa muiža, Horvātija, Hruščova gāšana, Igaunija, Jaunākās Ziņas, Jāņu siers, Jāņuvakars (dziesma), Jānis Šteinhauers, Jānis Kristītājs, Jūlija kalendārs, Johans Kristofs Broce, Katalonija, Klēts, Kornvola, Krievija, Kvebeka, Laidars, Lakstaugs, Latvijas Avīze, Leonīds Arbuzovs, Lietuva, Madaras, Matīss Ārons, Mazā ģilde (Rīga), Mieži, Muižeļa nams, Nacionālkomunisti, Neatkarīgā Rīta Avīze, Norvēģija, Pagānisms, Papardes zieds, Parastais pīlādzis, Parastā liepa, Pauls Einhorns, ... Izvērst indekss (24 vairāk) »
- Latvijas svētki
Alus
Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.
Skatīt Jāņi un Alus
Arvīds Pelše
Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.
Skatīt Jāņi un Arvīds Pelše
Astūrija
Astūrija ir viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem, vēsturisks novads un viena no Spānijas piecdesmit provincēm.
Skatīt Jāņi un Astūrija
Baltazars Rusovs
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Baltazars Rusovs (vāciski: Russow, Rüssow Balthasar; dzimis 1536. gadā Tallinā, miris 1602. gadā) bija Rusova Livonijas hronikas autors.
Skatīt Jāņi un Baltazars Rusovs
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Jāņi un Baltkrievija
Basku zeme (reģions)
thumb Basku zeme ir vēsturiski basku apdzīvotā teritorija Spānijā un Francijā - tajā ietilpst Basku Zeme un Navarra Spānijā, kā arī Ziemeļu basku zeme Francijā.
Skatīt Jāņi un Basku zeme (reģions)
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Jāņi un Bērzi
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Skatīt Jāņi un Bulgārija
Cēsu kaujas
Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.
Skatīt Jāņi un Cēsu kaujas
Cunfte
Cunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.
Skatīt Jāņi un Cunfte
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Skatīt Jāņi un Dānija
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Jāņi un Eiropa
Emilis Melngailis
Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis (pēc vecā stila 3. februārīMelngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.) Igatē, miris Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists.
Skatīt Jāņi un Emilis Melngailis
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Jāņi un Francija
Galisija
Galisija ir autonoms apgabals un vēsturisks novads Spānijas ziemeļrietumos.
Skatīt Jāņi un Galisija
Garlībs Merķelis
Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.
Skatīt Jāņi un Garlībs Merķelis
Hermeliņa muiža
Broces kolekcijas). Hermeliņa muiža (''Hermelingshof'') 1700. gada Rīgas priekšpilsētu kartē. Hermeliņa muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās pie Katrīnas dambja tagadējā Pētersalas-Andrejsalas apkaimē.
Skatīt Jāņi un Hermeliņa muiža
Horvātija
Horvātijas Republika ir valsts Eiropā, Balkānu reģionā, tās galvaspilsēta ir Zagreba.
Skatīt Jāņi un Horvātija
Hruščova gāšana
Hruščova gāšana bija PSRS partijas un valdības vadītāja Ņikitas Hruščova mierīga atcelšana no amatiem un nosūtīšana pensijā 1964.
Skatīt Jāņi un Hruščova gāšana
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Jāņi un Igaunija
Jaunākās Ziņas
"Jaunākās Ziņas" bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas, dienas laikraksts latviešu valodā.
Skatīt Jāņi un Jaunākās Ziņas
Jāņu siers
Jāņu siers ir nenogatavināts latviešu skābpiena siers, ko tradicionāli gatavo uz Jāņiem.
Skatīt Jāņi un Jāņu siers
Jāņuvakars (dziesma)
Dziesmas "Jāņuvakars" sākuma notis Jāņuvakars ir Emiļa Melngaiļa 1926.
Skatīt Jāņi un Jāņuvakars (dziesma)
Jānis Šteinhauers
Jānis Šteinhauers, arī Johans Šteinhauers (1705. gada 19. janvāris — 1779. gada 21. februāris) bija Rīgas latviešu amatnieks, uzņēmējs, zemes īpašnieks un cīnītājs pret nacionālo diskrimināciju.
Skatīt Jāņi un Jānis Šteinhauers
Jānis Kristītājs
Svētais Jānis Kristītājs ((Yokhanan HaMatbil), (Iōánnēs ho baptistḗs) vai Ἰωάννης ὁ βαπτίζων (Iōánnēs ho baptízōn),; dzimis laika posmā no 6. līdz 2. gadam p.m.ē., miris ap 30. gadu) bija sludinātājs un askēts, kurš, pēc evaņģēlija datiem, kristīja Jēzu Kristu.
Skatīt Jāņi un Jānis Kristītājs
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Skatīt Jāņi un Jūlija kalendārs
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Skatīt Jāņi un Johans Kristofs Broce
Katalonija
Katalonija ir reģions Pireneju pussalas ziemeļaustrumos.
Skatīt Jāņi un Katalonija
Klēts
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.
Skatīt Jāņi un Klēts
Kornvola
Kornvola ir Apvienotās Karalistes vēsturiskā un ceremoniālā grāfiste Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalā.
Skatīt Jāņi un Kornvola
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Jāņi un Krievija
Kvebeka
Kvebeka (izrunā: vai) ir vislielākā Kanādas province pēc platības un otra lielākā pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Jāņi un Kvebeka
Laidars
Poniji mazā laidarā Laidars ir mājlopiem domāts aploks tieši pie kūts.
Skatīt Jāņi un Laidars
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Jāņi un Lakstaugs
Latvijas Avīze
"Latvijas Avīze" (līdz 2003. gadam — Lauku Avīze) ir Latvijas dienas laikraksts, iznāk latviešu valodā piecas reizes nedēļā (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena).
Skatīt Jāņi un Latvijas Avīze
Leonīds Arbuzovs
Leonīds Arbuzovs var būt.
Skatīt Jāņi un Leonīds Arbuzovs
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Jāņi un Lietuva
Madaras
Madaras (Galium) ir viengadīgu, divgadīgu un daudzgadīgu lakstaugu (retāk puskrūmāju) ģints, kas pieder rubiju dzimtai un ir izplatīta visā pasaulē, pamatā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mērenā un aukstā klimata reģionos, dažas sugas arī Ziemeļāfrikā.
Skatīt Jāņi un Madaras
Matīss Ārons
Matīss Ārons, pazīstams arī kā Āronu MatīssValdības Vēstnesis, (—) bija latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis.
Skatīt Jāņi un Matīss Ārons
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām.
Skatīt Jāņi un Mazā ģilde (Rīga)
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Skatīt Jāņi un Mieži
Muižeļa nams
Muižeļa nams bija baroka stilā celta Muižeļu dzimtas Pārdaugavas muižiņa 18.
Skatīt Jāņi un Muižeļa nams
Nacionālkomunisti
Pretstāve: nacionālkomunists Eduards Berklavs (pa kreisi) un ortodoksais komunists Arvīds Pelše (pa labi) Nacionālkomunisti bija latviešu komunistu kustība Latvijas PSR valdošajām aprindām pietuvinātu darbinieku vidū no 1956.
Skatīt Jāņi un Nacionālkomunisti
Neatkarīgā Rīta Avīze
Neatkarīgā Rīta Avīze (agrāk — Cīņa, Neatkarīgā Cīņa) bija viens no lielākajiem nacionālajiem dienas laikrakstiem Latvijā, kas iznāca piecas reizes nedēļā.
Skatīt Jāņi un Neatkarīgā Rīta Avīze
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Skatīt Jāņi un Norvēģija
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Skatīt Jāņi un Pagānisms
Papardes zieds
Papardes Papardes zieds Baltijas tautu un slāvu mitoloģijās ir burvju zieds, auglības simbols.
Skatīt Jāņi un Papardes zieds
Parastais pīlādzis
Parastais pīlādzis, sērmūkslis jeb pucene (Sorbus aucuparia) ir rožu dzimtas suga.
Skatīt Jāņi un Parastais pīlādzis
Parastā liepa
Parastā liepa (Tilia cordata) ir līdz 30 m augsts malvu dzimtas koks ar plašu vainagu.
Skatīt Jāņi un Parastā liepa
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Skatīt Jāņi un Pauls Einhorns
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt Jāņi un Pārdaugava
Pēteris Šmits
Pēteris Šmits-Smiters, arī Šmidts (dzimis, miris), bija latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs.
Skatīt Jāņi un Pēteris Šmits
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Jāņi un Polija
Portugāle
Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kas atrodas Pireneju pussalā.
Skatīt Jāņi un Portugāle
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Skatīt Jāņi un Rīgas rāte
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.
Skatīt Jāņi un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle
Rusova Livonijas hronika
Baltazara Rusova Livonijas hronika, izdota 1578. gadā. Rusova Livonijas hronika (vāciski: Chronica der Prouintz Lyfflandt; 1578; 1584) ir jaunākā Livonijas hronika, kurā aprakstīta Livonijas vēsture no tās pirmsākumiem līdz 1583.
Skatīt Jāņi un Rusova Livonijas hronika
Saulgrieži
Sezonu maiņas brīži (saulgrieži un ekvinokcijas) ziemeļu puslodē. Atstarotās Saules gaismas intensitāte ziemas un vasaras saulgriežu laikā. Saulgrieži jeb solstīcija (— 'Saule', sistere — 'apstāties') ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži).
Skatīt Jāņi un Saulgrieži
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Jāņi un Sibīrija
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Jāņi un Somija
Spānija
Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.
Skatīt Jāņi un Spānija
Tas Latviešu Ļaužu Draugs
Tas Latviešu Ļaužu Draugs (vecajā ortogrāfijā: Tas Latweeschu łauschu draugs) bija no 1832.
Skatīt Jāņi un Tas Latviešu Ļaužu Draugs
Ukraina
Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.
Skatīt Jāņi un Ukraina
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Skatīt Jāņi un Vasara
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu.
Skatīt Jāņi un Vācija
Viduslaiki
Krusts bija viens no izplatītākajiem simboliem viduslaiku sabiedrībā Viduslaiki bija Eiropas vēstures laika periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem, no 5.
Skatīt Jāņi un Viduslaiki
Zasumuiža
Broces kolekcijas). Zasumuiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās tagadējā Zasulauka apkaimē Pārdaugavā.
Skatīt Jāņi un Zasumuiža
Zāļu diena
Rīgas Centrāltirgū Muižeļa namā 1793. gadā (Broce). Zāļu dienas svinētāji 20. gadsimta sākumā. Zāļu diena jeb Līgo diena ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin pēc vasaras saulgriežiem un pirms Jāņu dienas 23. jūnijā, tādēļ reizēm to dēvē arī par Jāņu vakaru vai Jāņu nakti.
Skatīt Jāņi un Zāļu diena
Zāļu tēja
Zāļu tējas maisījums Zāļu tēja ir ārstniecības augu dzēriens, kas nav pagatavots no tējas koka (Camellia sinensis).
Skatīt Jāņi un Zāļu tēja
Ziemeļeiropa
Dienvideiropa Ziemeļeiropa ir Eiropas ziemeļu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva, piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Islande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, kā arī autonomās Fēru Salas.
Skatīt Jāņi un Ziemeļeiropa
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Jāņi un Zviedrija
1627. gads
1627.
Skatīt Jāņi un 1627. gads
23. jūnijs
23.
Skatīt Jāņi un 23. jūnijs
24. jūnijs
24.
Skatīt Jāņi un 24. jūnijs
Skatīt arī
Latvijas svētki
- Jāņi
- Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena
- Latvijas Republikas proklamēšanas diena
- Latvijas svētku, atceres un atzīmējamās dienas
- Lielā Piektdiena
- Lāčplēša diena
- Meteņi
- Miķeļi
- Māras
- Mārtiņi
- Ūsiņi
Zināms kā Jāņu diena, Līgo svētki.