Satura rādītājs
39 attiecības: Aita, Andi, Argentīna, Augļi, Bolīvija, Brazīlija, Cukurniedres, Diena, Dienvidamerika, Dzīvnieki, G, Gads, Gums, Kaņepes, Kilograms, Koks, Krūms, Krūmu suns, Kvadrātkilometrs, Liellops, M, Mājas vista, Nedēļa, Paragvaja, Peru, Plēsēji, Pleistocēns, Puma, Putni, Rudā lapsa, Sakne, Suņu dzimta, Suga, Suns, Urīns, Urugvaja, Zaķi, Zinātnieks, Zivis.
Aita
Aitu ganāmpulks Patagonijā, Argentīna Mājas aita (Ovis aries) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) savvaļas aitas (Ovis orientalis) pasuga, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae).
Skatīt Krēpjvilks un Aita
Andi
Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.
Skatīt Krēpjvilks un Andi
Argentīna
Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.
Skatīt Krēpjvilks un Argentīna
Augļi
Augļu stends Barselonas tirgū Augļi ir ēdami un sulīgi segsēkļu veidojumi no ziediem.
Skatīt Krēpjvilks un Augļi
Bolīvija
Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.
Skatīt Krēpjvilks un Bolīvija
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Skatīt Krēpjvilks un Brazīlija
Cukurniedres
Cukurniedres (Saccharum) ir graudzāļu dzimtas augi, kurus kultivē, lai iegūtu to sulu, no kuras savukārt iegūst cukuru.
Skatīt Krēpjvilks un Cukurniedres
Diena
terminatoru. Ziemeļu piepolārā zona ir vienmēr apspīdēta (polārā diena), bet dienvidu polārā zona vienmēr aptumšota (polārā nakts) Diena ir diennakts gaišais periods, t.i. laika posms no saullēkta līdz saulrietam.
Skatīt Krēpjvilks un Diena
Dienvidamerika
Dienvidamerika ir viens no kontinentiem.
Skatīt Krēpjvilks un Dienvidamerika
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Krēpjvilks un Dzīvnieki
G
Burts "G". G ir latīņu alfabēta septītais burts.
Skatīt Krēpjvilks un G
Gads
Gads ir laika mērvienība.
Skatīt Krēpjvilks un Gads
Gums
Auga ''Ullucus tuberosus'' gumi Gums ir augu saknes pārveidne, kas ir sulīga un paresnināta, kā arī tajā uzkrājas rezerves barības vielas.
Skatīt Krēpjvilks un Gums
Kaņepes
Kaņepes (Cannabis) ir ziedaugu ģints, kurā ietilpst trīs sugas: sējas kaņepe (Cannabis sativa), Indijas kaņepe (Cannabis indica) un Cannabis ruderalis.
Skatīt Krēpjvilks un Kaņepes
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Krēpjvilks un Kilograms
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Krēpjvilks un Koks
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Krēpjvilks un Krūms
Krūmu suns
Krūmu suns (Speothos venaticus) ir suņu dzimtas plēsējs.
Skatīt Krēpjvilks un Krūmu suns
Kvadrātkilometrs
Kvadrātkilometrs ir viena no SI atvasinātajām laukuma mērvienībām.
Skatīt Krēpjvilks un Kvadrātkilometrs
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Skatīt Krēpjvilks un Liellops
M
Burts "M". M ir latīņu alfabēta trīspadsmitais burts.
Skatīt Krēpjvilks un M
Mājas vista
Mājas vista jeb vienkārši vista (Gallus gallus domesticus) ir fazānu dzimtas (Phasianidae) sarkanās savvaļas vistas (Gallus gallus) viena no pasugām.
Skatīt Krēpjvilks un Mājas vista
Nedēļa
Nedēļa ir noteikts laika periods, kurā ietilpst septiņas diennaktis, lai gan atsevišķām kultūrām var būt atšķirīgs dienu skaits nedēļā.
Skatīt Krēpjvilks un Nedēļa
Paragvaja
Paragvaja, oficiāli Paragvajas Republika (guarani: Paraguái Tavakuairetã), ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm (kopā ar Bolīviju), kam nav jūras robežas.
Skatīt Krēpjvilks un Paragvaja
Peru
Peru, oficiāli Peru Republika (República del Perú, Piruw Republika, Piruw Suyu), ir valsts Dienvidamerikas rietumos.
Skatīt Krēpjvilks un Peru
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Skatīt Krēpjvilks un Plēsēji
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Skatīt Krēpjvilks un Pleistocēns
Puma
Puma (Puma concolor) ir kaķu dzimtas (Felidae) plēsējs, kas pieder pie pumu ģints (Puma).
Skatīt Krēpjvilks un Puma
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Krēpjvilks un Putni
Rudā lapsa
Rudā lapsa (Vulpes vulpes) biežāk saukta vienkārši lapsa ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs, kas sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Austrāliju.
Skatīt Krēpjvilks un Rudā lapsa
Sakne
pīlādžu saknes Sakne ir sēklaugu un paparžaugu (augstāko augu) pazemes veģetatīvais orgāns.
Skatīt Krēpjvilks un Sakne
Suņu dzimta
Suņu dzimtas (Canidae) dzīvnieki ir plēsēji, un tie iedalās trīs daļās: suņu ciltī (Canini), lapsu ciltī (Vulpini) un dzimtas pamatciltī (Basal Caninae), kas ir primitīvākā no visām trijām, tajā ir iedalītas divas suņu dzimtas ģintis (lielausu lapsas un jenotsuņi), kas īsti neiederas nedz suņu ciltī, nedz lapsu ciltī.
Skatīt Krēpjvilks un Suņu dzimta
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Skatīt Krēpjvilks un Suga
Suns
Suns jeb mājas suns (Canis lupus familiaris) ir suņu dzimtas (Canidae) plēsējs, kas ir viena no pelēkā vilka (Canis lupus) pasugām.
Skatīt Krēpjvilks un Suns
Urīns
Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu Urīns, sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem.
Skatīt Krēpjvilks un Urīns
Urugvaja
Urugvaja, pilnā nosaukumā Urugvajas Austrumu Republika (República Oriental del Uruguay) ir valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumu daļā pie Atlantijas okeāna.
Skatīt Krēpjvilks un Urugvaja
Zaķi
Zaķi (Lepus) ir zaķu dzimtas (Leporidae) ģints, kas apvieno 32 sugas.
Skatīt Krēpjvilks un Zaķi
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Skatīt Krēpjvilks un Zinātnieks
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Krēpjvilks un Zivis
Zināms kā Chrysocyon, Chrysocyon brachyurus, Krēpainais vilks, Krēpainie vilki, Krēpjvilki.