Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde

Indekss Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde

Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (V. Jakobi gleznas fragments, 1872). Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde (ap 1686—1735) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Vidzemes muižnieks, Krievijas Impērijas ķeizarienes Annas galminieks un diplomāts.

29 attiecības: Aleksejs Romanovs, Anna I, Anna Leopoldovna, Augusts III Saksis, Baltijas provinces, Dikļu muiža, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Itālija, Katrīna I, Krievijas Impērija, Lēdurgas pagasts, Lēvenvoldes, Lielais Ziemeļu karš, Lielstraupes pils, Luijs XV, Mazstraupes pils, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris I, Polijas mantojuma karš, Reinzeme, Rozeni, Saksijas Morics, Staņislavs Leščiņskis, Vācbaltieši, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Zviedru Vidzeme.

Aleksejs Romanovs

Aleksejs Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas cara Pētera I dēls, troņmantnieks.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Aleksejs Romanovs · Redzēt vairāk »

Anna I

Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Anna I · Redzēt vairāk »

Anna Leopoldovna

Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »

Augusts III Saksis

Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Augusts III Saksis · Redzēt vairāk »

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Dikļu muiža

Dikļu muiža ir muiža, kas atrodas Dikļu pagastā, Valmieras novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Dikļu muiža · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans Bīrons

Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Ernsts Johans Bīrons · Redzēt vairāk »

Ferdinands Ketlers

Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Ferdinands Ketlers · Redzēt vairāk »

Gerhards Johans fon Lēvenvolde

Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Gerhards Johans fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »

Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde

Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Itālija · Redzēt vairāk »

Katrīna I

Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Katrīna I · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Lēdurgas pagasts

Lēdurgas pagasts ir viens no Siguldas novada pagastiem.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Lēdurgas pagasts · Redzēt vairāk »

Lēvenvoldes

Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Lēvenvoldes · Redzēt vairāk »

Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Lielais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »

Lielstraupes pils

Lielstraupes pils 2017. gadā Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Lielstraupes pils · Redzēt vairāk »

Luijs XV

Luijs XV (Louis XV; —) bija Francijas un Navarras karalistes karalis laikā no līdz savai nāvei 1774.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Luijs XV · Redzēt vairāk »

Mazstraupes pils

Mazstraupes muižas pils 1795. gadā (no Broces kolekcijas). Mazstraupes muižas pils 1830. gadā (no Pauluči albuma). Mazstraupes pils tornis 20. gs. sākumā (nojaukts 1938). Mazstraupes pils bija 15.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Mazstraupes pils · Redzēt vairāk »

Pārdaugavas Livonijas hercogiste

Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Pēteris I

Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Pēteris I · Redzēt vairāk »

Polijas mantojuma karš

Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Polijas mantojuma karš · Redzēt vairāk »

Reinzeme

Reinzeme kartē Reinzeme ir vēsturisks apgabals Vācijas rietumdaļā, kas atrodas Reinas upes rietumu krasta vācu apdzīvotajās teritorijās.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Reinzeme · Redzēt vairāk »

Rozeni

Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Rozeni · Redzēt vairāk »

Saksijas Morics

Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Saksijas Morics · Redzēt vairāk »

Staņislavs Leščiņskis

Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Staņislavs Leščiņskis · Redzēt vairāk »

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Vācbaltieši · Redzēt vairāk »

Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)

Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710) · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »