Satura rādītājs
29 attiecības: Aleksejs Romanovs, Anna I, Anna Leopoldovna, Augusts III Saksis, Baltijas provinces, Dikļu muiža, Ernsts Johans Bīrons, Ferdinands Ketlers, Gerhards Johans fon Lēvenvolde, Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde, Itālija, Katrīna I, Krievijas Impērija, Lēdurgas pagasts, Lēvenvoldes, Lielais Ziemeļu karš, Lielstraupes pils, Luijs XV, Mazstraupes pils, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Pēteris I, Polijas mantojuma karš, Reinzeme, Rozeni, Saksijas Morics, Staņislavs Leščiņskis, Vācbaltieši, Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710), Zviedru Vidzeme.
- 17. gadsimtā dzimušie
- 1735. gadā mirušie
- Zviedrijas dižciltīgie
Aleksejs Romanovs
Aleksejs Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas cara Pētera I dēls, troņmantnieks.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Aleksejs Romanovs
Anna I
Anna I, parasti Anna Joanovna jeb Anna Ivanovna (dzimusi, mirusi) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene (1711—1730) un Krievijas Impērijas ķeizariene (1730—1740).
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Anna I
Anna Leopoldovna
Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Anna Leopoldovna
Augusts III Saksis
Augusts III Saksis (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts II) no 1734.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Augusts III Saksis
Baltijas provinces
Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Baltijas provinces
Dikļu muiža
Dikļu muiža ir muiža, kas atrodas Dikļu pagastā, Valmieras novadā, Latvijā.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Dikļu muiža
Ernsts Johans Bīrons
Ernsts Johans Bīrons (dzimis, miris) bija baltiešu muižnieks, grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas un Krievijas Impērijas reģents (no līdz).
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Ernsts Johans Bīrons
Ferdinands Ketlers
Ferdinands Ketlers (dzimis 1655, miris 1737. gada 4. maijs) bija pēdējais Ketleru nama pārstāvis, kas ar pārtraukumiem no 1711.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Ferdinands Ketlers
Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gerhards Johans fon Lēvenvolde (miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Gerhards Johans fon Lēvenvolde
Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Gustava Reinholda fon Lēvenvoldes portrets. Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde (1693—1758) bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā (1724-1741).
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Itālija
Katrīna I
Katrīna I (dzimusi Marta Skavronska (1684—1727) bija Krievijas impērijas ķeizariene, sākotnēji kā Pētera I līdzvaldniece no 1724. gada, pēc viņa nāves kā patvaldniece no 1725. gada. Viņas meita Elizabete arī kļuva par Krievijas impērijas ķeizarieni, arī visi nākamie Krievijas impērijas valdnieki, izņemot Katrīnu II, bija viņas tiešie pēcnācēji.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Katrīna I
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Krievijas Impērija
Lēdurgas pagasts
Lēdurgas pagasts ir viens no Siguldas novada pagastiem.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Lēdurgas pagasts
Lēvenvoldes
Lēvenvoldu dzimtas ģerbonis (1882). Grāfu Lēvenvoldu ģerbonis. Kārlim Gustavam fon Lēvenvoldem piederējusī Mazstraupes pils. Lēvenvoldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Lēvenvoldes
Lielais Ziemeļu karš
Lielais Ziemeļu karš (1700–1721) bija viens no lielākajiem kariem par politisko un militāro ietekmi Ziemeļeiropā.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Lielais Ziemeļu karš
Lielstraupes pils
Lielstraupes pils 2017. gadā Lielstraupes pils ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Lielstraupes pils
Luijs XV
Luijs XV (Louis XV; —) bija Francijas un Navarras karalistes karalis laikā no līdz savai nāvei 1774.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Luijs XV
Mazstraupes pils
Mazstraupes muižas pils 1795. gadā (no Broces kolekcijas). Mazstraupes muižas pils 1830. gadā (no Pauluči albuma). Mazstraupes pils tornis 20. gs. sākumā (nojaukts 1938). Mazstraupes pils bija 15.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Mazstraupes pils
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pēteris I
Pēteris I Romanovs (dzimis, miris; dēvēts arī par Pēteri Lielo — Пётр I Великий) bija Krievijas caristes cars no 1682.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Pēteris I
Polijas mantojuma karš
Eiropa pēc kara beigām Polijas mantojuma karš sākās kā Eiropas lielvalstu konflikts par Polijas-Lietuvas valdnieka ievēlēšanu un izvērtās par plašāku Eiropas konfliktu, kurš mainīja Spānijas mantojuma kara rezultātus.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Polijas mantojuma karš
Reinzeme
Reinzeme kartē Reinzeme ir vēsturisks apgabals Vācijas rietumdaļā, kas atrodas Reinas upes rietumu krasta vācu apdzīvotajās teritorijās.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Reinzeme
Rozeni
Fon Rozenu dzimtas ģerbonis Fon Rozeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Rozeni
Saksijas Morics
Saksijas Morics, arī Sakšu Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis, miris) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Saksijas Morics
Staņislavs Leščiņskis
Staņislavs I Leščiņskis (dzimis, miris). Divas reizes bijis Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Staņislavs Leščiņskis
Vācbaltieši
Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Vācbaltieši
Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Rīgas aplenkums un bombardēšana no rietumu (augšā) un austrumu (lejā) pusēm Rīgas rātes un pilsoņu zvēresta pieņemšana sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā 1710.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde un Zviedru Vidzeme
Skatīt arī
17. gadsimtā dzimušie
- Gerhards Johans fon Lēvenvolde
- Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
1735. gadā mirušie
- Ferencs II Rākoci
- Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
Zviedrijas dižciltīgie
- Agnēta Horna
- Aksels Lilijs
- Baltazars fon Kampenhauzens (1772—1823)
- Bengts Bengtsons Ūksenšerna
- Dāgs Hammaršelds
- Emānuels Svēdenborgs
- Fabiāns fon Ferzens
- Gerhards Johans fon Lēvenvolde
- Henriks Horns
- Jakobs Johans Hastfers
- Jenss Jākobs Bercēliuss
- Juhans Banērs
- Kārlis Gustavs fon Lēvenvolde
- Makss fon Sīdovs
- Nilss Strembergs
- Oto Nordenšelds
- Peders Banērs
- Taubes
- Tīzenhauzeni
- Volmārs Antons fon Šlipenbahs
- Ādams Lēvenhaupts