24 attiecības: Arnolds Spekke, Brandenburgas Vilhelms, Cēsu vaivadija, Edgars Dunsdorfs, Georgs Radvils, Inflantijas seimiks, Jānis Hodkevičs, Jirgens fon Fārensbahs, Kalendāra nemieri Rīgā, Kardināls, Livonijas ordenis, Livonijas ordinācijas, Muiža, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Piltenes landtāgs, Piltenes mantojuma karš, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas arhibīskapija, Romas Katoļu baznīca, Stefans Batorijs, Viļņas ūnija, Vidzemes landtāgs, Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi.
Arnolds Spekke
Arnolds Spekke (1887—1972) bija latviešu filologs, vēsturnieks, diplomāts.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Arnolds Spekke · Redzēt vairāk »
Brandenburgas Vilhelms
dāldera. Apliecošais uzraksts:GVILHELMVS*D*G*ARCI EPISCPOPVS RIGEN (Vilhelms Rīgas arhibīskaps) Brandenburgas Vilhelms vai Brandenburgas markgrāfs Vilhelms (1498—1563) bija pēdējais katoļu Rīgas arhibīskaps (1539 — 1563. gada 4. februārī) pirms reformācijas sākuma.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Brandenburgas Vilhelms · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Edgars Dunsdorfs
Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »
Georgs Radvils
Kņazu Radvilu dzimtas ģerbonis Georgs Radvils, arī Radivils jeb Jurģis Radvila, arī Juris (Jeržijs) Radzivils (1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Georgs Radvils · Redzēt vairāk »
Inflantijas seimiks
Inflantijas seimiks jeb Daugavpils seimiks (1677-1772) bija Vidzemes landtāga tiešs turpinājums Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldītajā Inflantijas vaivadijas daļā.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Inflantijas seimiks · Redzēt vairāk »
Jānis Hodkevičs
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Jānis Hodkevičs jeb Jānis Kotkievičs, arī Jans Heronimovičs Hadkevičs (1537–1579) bija Lietuvas dižkunigaitijas karavadonis un valstsvīrs.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Jānis Hodkevičs · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Kalendāra nemieri Rīgā
Kalendāra nemieri Rīgā bija Rīgas pilsētnieku sacelšanās 1584.-1589.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Kalendāra nemieri Rīgā · Redzēt vairāk »
Kardināls
Latvijas pirmais kardināls Julijans Vaivods Kardināls ( — ‘galvenais’) ir katoļu Baznīcas garīdznieka goda tituls, katoļu Baznīcas hierarhijā kopš astotā gadsimta augstākais jeb nākamais amatpersonas tituls pēc pāvesta.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Kardināls · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Livonijas ordinācijas
Sigismunds III (ap 1590. gadu). Nikolaja Ķaunes grāmata "Leišu un poļu laikmets Livonijā" (1936). Livonijas ordinācijas bija divi Polijas-Lietuvas ūnijas valdnieka Sigismunda III pieņemti likumi, kas papildināja 1582.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Livonijas ordinācijas · Redzēt vairāk »
Muiža
Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Muiža · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Piltenes landtāgs
Landtāgu kopsapulces notika Aizputes Sv. Jāņa baznīcā (20. gs. sākuma foto). Piltenes landtāgs bija Piltenes apgabala augstāko kārtu pārstāvju regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz šī autonomā apgabala inkorporācijai Kurzemes guberņas sastāvā 1818.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Piltenes landtāgs · Redzēt vairāk »
Piltenes mantojuma karš
Piltenes mantojuma karš jeb Polijas—Piltenes karš bija karš par bijušās Kurzemes bīskapijas piederību 1583.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Piltenes mantojuma karš · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas arhibīskapija
Rīgas arhibīskapija (latīniski: archiepiscopatus provincia Rigensis) bija vadošā Livonijas bīskapija 1255.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Rīgas arhibīskapija · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Stefans Batorijs
Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »
Viļņas ūnija
Sigismundu II Augustu. Maurīcija Gotlība (Maurycy Gottlieb, 1856-1879) zīmējums Radvilu arhīva). 1561. gada ''Pacta subiectionis'' vāciskais tulkojums, kas sākas ar ''Sigismundus Augustus von Gottes Gnaden König in Polen...'' Viļņas ūnija ir 1561.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Viļņas ūnija · Redzēt vairāk »
Vidzemes landtāgs
Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā, kurā notika Vidzemes landtāgi. Vidzemes landtāgs bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes, vēlāk Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Vidzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana". Cēsu, Livonijas un Piltenes bīskapi bija 1583.
Jaunums!!: Livonijas konstitūcijas un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi · Redzēt vairāk »