Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Pauls Šīmanis

Indekss Pauls Šīmanis

Pauls Šīmanis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija vācbaltiešu politiķis.

Satura rādītājs

  1. 42 attiecības: Anšluss, Ķelne, Žurnālists, Berlīnes Humboltu universitāte, Bonnas Universitāte, Dobeles apriņķis, Greifsvaldes Universitāte, Herdera laukums, Jad Vašem, Jelgava, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Kaukāzs, Kēnigsbergas Universitāte, Krievijas Impērija, Kurzemes guberņa, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas Satversmes sapulce, Lietuva, Nacionālsociālisms, Ostlande, Pirmais pasaules karš, Polija, Rīga, Rīgas Doms, Saeima, Tallina, Tartu, Tautas padome, Tautu Savienība, Teodors Šīmanis, Triju Zvaigžņu ordenis, Valentīna Freimane, Vācbaltieši, Vācbaltu demokrātu partija, Vīne, 1. Saeima, 1917. gada Krievijas revolūcija, 1922. gads, 1934. gads, 2. Saeima, 3. Saeima, 4. Saeima.

  2. 1. Saeimas deputāti
  3. 2. Saeimas deputāti
  4. 3. Saeimas deputāti
  5. 4. Saeimas deputāti
  6. Taisnīgie starp tautām no Latvijas
  7. Tautas padomes locekļi
  8. Vācijas politiķi
  9. Vācijas žurnālisti

Anšluss

Hitlera runa Vīnē pēc Austrijas anšlusa 1938. gada 15. martā Austrijas Republikas sadalījums okupācijas zonās pēc Otrā pasaules kara (1945-1955) Austrijas anšluss ( — ‘savienošana, pievienošana’) bija Austrijas Republikas aneksija ar sekojošu inkorporāciju Trešā reiha sastāvā.

Skatīt Pauls Šīmanis un Anšluss

Ķelne

Ķelne ir pilsēta Vācijas rietumos, Reinas krastos.

Skatīt Pauls Šīmanis un Ķelne

Žurnālists

Tarju Halonenu Žurnālists (angļu: journalist) ir fiziska persona, kas profesionāli nodarbojas žurnālistikas jomā.

Skatīt Pauls Šīmanis un Žurnālists

Berlīnes Humboltu universitāte

Berlīnes Humboltu universitāte ir publiska universitāte Berlīnē, Vācijā.

Skatīt Pauls Šīmanis un Berlīnes Humboltu universitāte

Bonnas Universitāte

Bonnas universitāte ir viena no lielākajām universitātēm Vācijā.

Skatīt Pauls Šīmanis un Bonnas Universitāte

Dobeles apriņķis

Dobeles apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859). Dobeles apriņķa (līdz 1819. gadam Dobeles pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820). Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918) un Latvijas SPR (1919), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Skatīt Pauls Šīmanis un Dobeles apriņķis

Greifsvaldes Universitāte

Ernsta Morica Arndta Greifsvaldes Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Greifsvaldē, Vācijā.

Skatīt Pauls Šīmanis un Greifsvaldes Universitāte

Herdera laukums

Herdera laukums Herdera laukums ir laukums Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu.

Skatīt Pauls Šīmanis un Herdera laukums

Jad Vašem

Jad Vašem Jad Vašem ir Izraēlas oficiālais memoriāls, kas atrodas Jeruzalemē un veltīts holokausta upuru piemiņai.

Skatīt Pauls Šīmanis un Jad Vašem

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Skatīt Pauls Šīmanis un Jelgava

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka) Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no latīņu valodas — 'Pētera akadēmija', no 1795. gada Jelgavas akadēmija) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Skatīt Pauls Šīmanis un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

Kaukāzs

Kaukāza reģiona karte angļu valodā Elbruss Kaukāzs ir ģeopolitisks reģions, caur kuru ir novilkta Eiropas un Āzijas robeža.

Skatīt Pauls Šīmanis un Kaukāzs

Kēnigsbergas Universitāte

Kēnigsbergas Universitāte jeb Karaļauču Universitāte bija universitāte Kēnigsbergā, Austrumprūsijā.

Skatīt Pauls Šīmanis un Kēnigsbergas Universitāte

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Skatīt Pauls Šīmanis un Krievijas Impērija

Kurzemes guberņa

Kurzemes guberņa bija viena no trīs Krievijas Impērijas sastāvā esošajām autonomajām Baltijas guberņām.

Skatīt Pauls Šīmanis un Kurzemes guberņa

Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1942) Latvijas (''Lettland'') ģenerālapgabals ar vāciskajiem vietvārdiem (1944) Latvijas ģenerālapgabals bija nacistiskās Vācijas izveidota militārās un civilās pārvaldes struktūra okupētās Latvijas teritorijā.

Skatīt Pauls Šīmanis un Latvijas ģenerālapgabals

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Skatīt Pauls Šīmanis un Latvijas Satversmes sapulce

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Pauls Šīmanis un Lietuva

Nacionālsociālisms

Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.

Skatīt Pauls Šīmanis un Nacionālsociālisms

Ostlande

Ostlandes vieta Eiropas kartē. Ostlandes četru ģenerālapgabalu administratīvais iedalījums. Igaunijas (''Estland''), Latvijas (''Lettland'') un Lietuvas (''Litauen'') ģenerālapgabali ar vāciskajiem vietvārdiem (1942). Dobeles pilsdrupās (1942).

Skatīt Pauls Šīmanis un Ostlande

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Skatīt Pauls Šīmanis un Pirmais pasaules karš

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Skatīt Pauls Šīmanis un Polija

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Skatīt Pauls Šīmanis un Rīga

Rīgas Doms

Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.

Skatīt Pauls Šīmanis un Rīgas Doms

Saeima

Lāčplēša skulptūra Saeimas nama nišā Saeima ir Latvijas Republikas parlaments.

Skatīt Pauls Šīmanis un Saeima

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Skatīt Pauls Šīmanis un Tallina

Tartu

Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.

Skatīt Pauls Šīmanis un Tartu

Tautas padome

Latvijas Tautas Padomes prezidijs 1918. gadā. No kreisās: priekšsēža otrs biedrs Gustavs Zemgals, sekretārs Erasts Bite, sekretārs Emīls Skubiķis, priekšsēdis Jānis Čakste, sekretārs Staņislavs Kambala, priekšsēža pirmais biedrs Marģers Skujenieks Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918.

Skatīt Pauls Šīmanis un Tautas padome

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Skatīt Pauls Šīmanis un Tautu Savienība

Teodors Šīmanis

Teodors Šīmanis apmēram 1905. gadā Teodors Šīmanis (1847-1921) bija vācbaltiešu vēsturnieks, Berlīnes Universitātes profesors Austrumeiropas vēsturē.

Skatīt Pauls Šīmanis un Teodors Šīmanis

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Pēterim Sniķeram pasniegtais Triju Zvaigžņu ordeņa komandiera diploms (1926). Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais Latvijas valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā.

Skatīt Pauls Šīmanis un Triju Zvaigžņu ordenis

Valentīna Freimane

Valentīna Freimane (dzimusi Rīgā, mirusi) bija Latvijas ebreju izcelsmes teātra un kino zinātniece, mākslas zinātņu doktore, Triju zvaigžņu ordeņa virsniece.

Skatīt Pauls Šīmanis un Valentīna Freimane

Vācbaltieši

Vācbaltieši, vācbalti, arī baltvācieši, baltvāci (Baltendeutsche), paši sevi līdz 20. gadsimta sākumam dēvēja par baltiešiem (die Balten).

Skatīt Pauls Šīmanis un Vācbaltieši

Vācbaltu demokrātu partija

Vācbaltu demokrātu partija (saīsināti — DbDP) bija Krievijas impērijas un vēlāk Latvijas vācbaltiešu minoritātes politiskā partija, kas pastāvēja laikā no 1917.

Skatīt Pauls Šīmanis un Vācbaltu demokrātu partija

Vīne

Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt Pauls Šīmanis un Vīne

1. Saeima

Latvijas Republikas 1. Saeimas locekļi savā pirmajā sēdē 1922. gada 7. novembrī.https://lvportals.lv/norises/252070-90-gadi-kops-pirmas-saeimas-sanaksanas-2012 LV Portāls. 90 gadi kopš pirmās Saeimas sanākšanas 1.

Skatīt Pauls Šīmanis un 1. Saeima

1917. gada Krievijas revolūcija

1917.

Skatīt Pauls Šīmanis un 1917. gada Krievijas revolūcija

1922. gads

1922.

Skatīt Pauls Šīmanis un 1922. gads

1934. gads

1934.

Skatīt Pauls Šīmanis un 1934. gads

2. Saeima

2.

Skatīt Pauls Šīmanis un 2. Saeima

3. Saeima

3.

Skatīt Pauls Šīmanis un 3. Saeima

4. Saeima

4.

Skatīt Pauls Šīmanis un 4. Saeima

Skatīt arī

1. Saeimas deputāti

2. Saeimas deputāti

3. Saeimas deputāti

4. Saeimas deputāti

Taisnīgie starp tautām no Latvijas

Tautas padomes locekļi

Vācijas politiķi

Vācijas žurnālisti

Zināms kā Paul Schiemann.