Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Aizputes pilskalns, Ēvalds Mugurēvičs, Balduīns no Alnas, Dānijas karaļu uzskaitījums, Indriķis Šterns, Kurši, Kuršu ķoniņi, Kurzemes bīskapu saraksts, Lamekins, Livonija, Livonijas karaliste, Livonijas pilsoņu karš, Magnuss (Livonijas karalis), Piltene, Piltenes apgabals, Polijas—Lietuvas ūnija, Sāmsala, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Vācu ordenis, Venta, Ventava, 1230. gads, 1309. gads, 1330. gads, 1559. gads, 1560. gads, 1578. gads, 1585. gads, 1617. gads, 1621. gads, 1750. gads.
Aizputes pilskalns
Aizputes pilskalns jeb Baznīcas kalns ir pilskalns Aizputes pilsētā, Tebras labajā krastā.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Aizputes pilskalns · Redzēt vairāk »
Ēvalds Mugurēvičs
Ēvalds Mugurēvičs (dzimis, miris) bija latviešu vēsturnieks un arheologs, habilitētais vēstures doktors.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Ēvalds Mugurēvičs · Redzēt vairāk »
Balduīns no Alnas
Zemgales bīskapa Balduīna zīmogs Balduīns no Alnas jeb Boduēns no Olnes (miris 1243. gadā) bija Zemgales bīskaps (1232—1236) un Romas pāvesta Gregora IX legāts Baltijas jūras zemēs (Kursā, Zemgalē, Livonijā, Igaunijā, Somijā un Gotlandē).
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Balduīns no Alnas · Redzēt vairāk »
Dānijas karaļu uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Dānijas karaļu uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Indriķis Šterns
Indriķis Šterns (1918—2005) bija trimdas latviešu vēsturnieks, viduslaiku vēstures speciālists.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Indriķis Šterns · Redzēt vairāk »
Kurši
Senās Kursas karte 13. gadsimtā. Kurši, agrāk arī kūri, bija baltu cilts, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Kurši · Redzēt vairāk »
Kuršu ķoniņi
Turlavas pagasta ģerbonī Septiņu ķoniņu brīvciemi 1890. gada kartē (''Baltikum nach Rücker''). Kuršu ķoniņi (viduslejasvācu: Cursken konyngh) bija kuršu dižciltīgo pēcteči, septiņu Kurzemes brīvciemu — Ķoniņciema, Kalējciema, Pliķu ciema, Ziemeļciema Turlavas pagastā, Dragūnciema Rumbas pagastā, Viesalgciema Snēpeles pagastā un Sausgaļciema Padures pagastā — iemītnieki, kas kā tieši vasaļi no Livonijas ordeņa bija saņēmuši lēņu grāmatas un kam par dienestu ordeņa karaspēkā bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Kuršu ķoniņi · Redzēt vairāk »
Kurzemes bīskapu saraksts
Piltenes mūsdienu ģerbonis, uz kura redzamas Kurzemes bīskapa regālijas un trīs torņi (bīskapijas trīs daļas). Heinriha II Bāzedova kapakmens. Kurzemes bīskapi bija Kurzemes bīskapijas, vēlāk Piltenes apgabala nominālie valdnieki.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Kurzemes bīskapu saraksts · Redzēt vairāk »
Lamekins
Rīgas pilī). Talsu pilskalns ar arheologu uzcelto "Lamekina klētiņu" (1936—1938). Lamekins (Lammechinus), pazīstams arī kā Lameķis, Lamiķis, bija Ventas lejteces kuršu (Rietumkursas) ķēniņš (rex) 13. gadsimta sākumā.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Lamekins · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas karaliste
Livonijas karaliste bija monarhija, kas pastāvēja Livonijas kara laikā.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Livonijas karaliste · Redzēt vairāk »
Livonijas pilsoņu karš
Livonijas pilsoņu karš bija bruņotu sadursmju un diplomātisku strīdu sērija starp galvenokārt Rīgas arhibīskapiem, Rīgas rāti un Teitoņu ordeņa Livonijas landmestriem laikā no 1297.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Livonijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Magnuss (Livonijas karalis)
Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »
Piltene
Piltene ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē - Vecventā.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Piltene · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Sāmsala
Sāmsala jeb Sāremā ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Sāmsala · Redzēt vairāk »
Sāmsalas-Vīkas bīskapija
Sāmsalas un Vīkas bīskapija. Sāmsalas-Vīkas bīskapija (lejasvācu: Bisdom Ösel-Wiek) bija autonoma bīskapija Livonijas konfederācijā no 1228.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Sāmsalas-Vīkas bīskapija · Redzēt vairāk »
Vācu ordenis
Ordeņa pilnais ģerbonis pēc 1250. gada. Melnais krusts papildināts ar imperatora ērgli, Jeruzalemes karaļa zelta krustu un Francijas karaļa lilijām Vācu ordeņa simbols — melns krusts baltā laukā Vācu ordenis jeb Teitoņu ordenis (Ordo Teutonicus;, saīsināti: Deutscher Orden, Deutschherrenorden, Deutschritterorden, Deutscher Ritterorden; rakstos abreviatūra: OT — Ordo Teutonicus) ir katoļu reliģiskais karotāju ordenis, kas dibināts 12.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Vācu ordenis · Redzēt vairāk »
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Venta · Redzēt vairāk »
Ventava
Ventava (rakstiskajos avotos: Wynda vai Winda) bija senās Kursas zeme Ventas upes lejtecē no Abavas ietekas uz leju līdz pat jūrai.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un Ventava · Redzēt vairāk »
1230. gads
1230.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1230. gads · Redzēt vairāk »
1309. gads
1309.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1309. gads · Redzēt vairāk »
1330. gads
1330.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1330. gads · Redzēt vairāk »
1559. gads
1559.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1559. gads · Redzēt vairāk »
1560. gads
1560.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1560. gads · Redzēt vairāk »
1578. gads
1578.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1578. gads · Redzēt vairāk »
1585. gads
1585.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1585. gads · Redzēt vairāk »
1617. gads
1617.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1617. gads · Redzēt vairāk »
1621. gads
1621.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1621. gads · Redzēt vairāk »
1750. gads
1750.
Jaunums!!: Piltenes viduslaiku pils un 1750. gads · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Piltenes muiža, Piltenes pils.
