Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Šizosteji, Ļeņingradas apgabals, Baltijas valstis, Bezžokļaiņi, Burtnieku svīta, Galvenais devona lauks, Ganosteji, Ganosteus artus, Ganosteus stellatus, Gaujas svīta, Igaunija, Lagūna, Latvija, Pērnavas svīta, Piknosteji, Pleskavas apgabals, Psammosteīdu apakškārta, Pycnosteus palaeformis, Pycnosteus pauli, Saldūdens, Schizosteus striatus, Tartuosteji, Tartuosteus giganteus, Tartuosteus maximus, Vidusdevons, 1962. gads.
Šizosteji
Šizosteji (Schizosteus) (no schizo — šķelt un osteon — kauls, sakarā ar vēdera plātnes šķēlumu) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteīdu apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Šizosteji · Redzēt vairāk »
Ļeņingradas apgabals
Ļeņingradas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā pie Baltijas jūras un pie valsts robežas ar Igauniju un Somiju.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Ļeņingradas apgabals · Redzēt vairāk »
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Baltijas valstis · Redzēt vairāk »
Bezžokļaiņi
Bezžokļaiņi, iekšžauņi (Agnatha, Entobranchiata) — hordaiņu tipa, mugurkaulnieku apakštipa infratips.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Bezžokļaiņi · Redzēt vairāk »
Burtnieku svīta
Neļķu klintis. Burtnieku svīta. Burtnieku svīta (D2br) ir vidusdevona Živetas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Kurzemes ziemeļu malu.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Burtnieku svīta · Redzēt vairāk »
Galvenais devona lauks
Galvenais devona lauks (iekrāsots brūnā krāsā). Galvenais devona lauks (GDL) ir teritorija Austrumeiropas platformas ziemeļrietumos, kurā devona perioda nogulumi iziet virspusē un ir segti vienīgi ar kvartāra nogulumiem.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Galvenais devona lauks · Redzēt vairāk »
Ganosteji
Ganosteji (Ganosteus) (no ganos — spīdums, rota un osteon — kauls) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Ganosteji · Redzēt vairāk »
Ganosteus artus
Ganosteus artus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Ganosteus artus · Redzēt vairāk »
Ganosteus stellatus
Ganosteus stellatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Ganosteus stellatus · Redzēt vairāk »
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Gaujas svīta · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Igaunija · Redzēt vairāk »
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Lagūna · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Latvija · Redzēt vairāk »
Pērnavas svīta
Svītas atsegums Pērnavas upes krastā. Pērnavas svīta (D2pr) ir vidusdevona eifela stāva pērnavas horizonta stratigrāfiskā vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā, bet virspusē iziet tikai Igaunijas teritorijā.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Pērnavas svīta · Redzēt vairāk »
Piknosteji
Piknosteji (Pycnosteus) (no pycnos — blīvs un osteon — kauls) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Piknosteji · Redzēt vairāk »
Pleskavas apgabals
Pleskavas apgabals ir Krievijas Federācijas apgabals tās ziemeļrietumu daļā, pie valsts robežas ar Baltkrieviju, Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Pleskavas apgabals · Redzēt vairāk »
Psammosteīdu apakškārta
Psammosteīdu apakškārta (Psammosteida) ir bezžokļaiņu izmirušās dažādvairodžu apakšklases taksons.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Psammosteīdu apakškārta · Redzēt vairāk »
Pycnosteus palaeformis
Pycnosteus palaeformis ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Pycnosteus palaeformis · Redzēt vairāk »
Pycnosteus pauli
Pycnosteus pauli ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Pycnosteus pauli · Redzēt vairāk »
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Saldūdens · Redzēt vairāk »
Schizosteus striatus
Schizosteus striatus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Igaunijā.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Schizosteus striatus · Redzēt vairāk »
Tartuosteji
Tartuosteji (Tartuosteus; nosaukums no Tartu, Igaunijas pilsētas) ir bezžokļaiņu izmirušās psammosteju apakškārtas ģints.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Tartuosteji · Redzēt vairāk »
Tartuosteus giganteus
Tartuosteus giganteus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja vidusdevonā, Igaunijā.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Tartuosteus giganteus · Redzēt vairāk »
Tartuosteus maximus
Tartuosteus maximus ir piknosteīdu dzimtas bezžokļaiņu suga, kas dzīvoja devona periodā Baltijā.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Tartuosteus maximus · Redzēt vairāk »
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Jaunums!!: Piknosteīdas un Vidusdevons · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: Piknosteīdas un 1962. gads · Redzēt vairāk »
