Ātrāk nekā pārlūku!
42 attiecības: Anēmija, Bioķīmija, C vitamīns, Cinks, Citronskābe, Dzelzs, E vitamīns, Enzīmi, Fizikālā ķīmija, Fruktoze, Glikoze, Grūtniecība, Hamfrijs Deivijs, Kārlis Vilhelms Šēle, Krāsa, Kvantu mehānika, Laktoze, Likumi.lv, LU Akadēmiskais apgāds, Maize, Mikroorganismi, Minerālvielas, Nelabums, Ogļhidrāti, Olbaltumvielas, Pārtika, Pārtikas piedevas, Pektīnvielas, Piena produkti, Piens, Pienskābe, Rūgšana, Saharoze, Skābes, Sojas mērce, Tauki, Uztura bagātinātāji, Uzturs, Varš, Vīns, Vemšana, Vitamīni.
Anēmija
Roku salīdzinājums cilvēkiem, no kuriem viens slimo ar mazasinību. Anēmija ((anaimía) — 'asins trūkums') jeb mazasinība ir stāvoklis, kuram raksturīgs samazināts eritrocītu un/vai hemoglobīna daudzums asinīs.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Anēmija · Redzēt vairāk »
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
C vitamīns
L-askorbīnskābes struktūrformula C vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un C vitamīns · Redzēt vairāk »
Cinks
Cinks ir ķīmiskais elements ar simbolu Zn un atomskaitli 30.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Cinks · Redzēt vairāk »
Citronskābe
Citronskābe (2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, НООС–СН2–C(COOH)(OH)–СН2–СООН) pieder pie trīsvērtīgajām hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Citronskābe · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Dzelzs · Redzēt vairāk »
E vitamīns
Alfa-tokoferola paraugs E vitamīns ir vielu grupa, kurā ietilpst tokoferoli un tokotrienoli.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un E vitamīns · Redzēt vairāk »
Enzīmi
Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Enzīmi · Redzēt vairāk »
Fizikālā ķīmija
Terminu "fizikālā ķīmija" 1752. gadā pirmais sāka lietot krievu ķīmiķis Mihails Lomonosovs. Attēlā redzama viņa darba pirmā lapa Fizikālā ķīmija ir ķīmijas nozare, kurā tiek analizētas ķīmiskās parādības, izmantojot ne tikai ķīmijas, bet arī fizikas teorētiskās un eksperimentālās metodes.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Fizikālā ķīmija · Redzēt vairāk »
Fruktoze
Fruktoze Fruktoze ir vienkāršs cukurs, balta, kristāliska, ļoti salda viela, cilvēka organisms izmanto viegli.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Fruktoze · Redzēt vairāk »
Glikoze
Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Glikoze · Redzēt vairāk »
Grūtniecība
Grūtniece Grūtniecība ir viena vai vairāku pēcnācēju — embriju vai vēlāk augļu — iznēsāšana sievietes dzemdē.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Grūtniecība · Redzēt vairāk »
Hamfrijs Deivijs
Hamfrijs Deivijs (dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis un izgudrotājs.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Hamfrijs Deivijs · Redzēt vairāk »
Kārlis Vilhelms Šēle
Kārlis Vilhelms Šēle (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes zviedru farmaceits un ķīmiķis.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Kārlis Vilhelms Šēle · Redzēt vairāk »
Krāsa
Krāsa ir svarīga daļa no cilvēku izteiksmes Krāsa ir gaismas frekvences (viļņa garuma) uztveršana; to var pielīdzināt skaņas tonim, kas ir skaņas frekvences (viļņa garuma) uztveršana.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Krāsa · Redzēt vairāk »
Kvantu mehānika
Skanējošā tuneļmikroskopa attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem Kvantu mehānika, zināma arī kā kvantu fizika un kvantu teorija, ir teorētiskās fizikas nozare, kas papildina un izlabo klasisko mehāniku, īpaši atomu un subatomāru daļiņu līmenī.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Kvantu mehānika · Redzēt vairāk »
Laktoze
Laktoze (no — 'piens', C12H22O11, piena cukurs) ir disaharīdu grupai piederošs ogļhidrāts, kas atrodams pienā (2~8% no svara) un dažādos piena produktos.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Laktoze · Redzēt vairāk »
Likumi.lv
Likumi.lv ir 2001. gadā izveidota tiesību aktu vietne, kurā tiek nodrošināta piekļuve sistematizētiem Latvijas Republikas tiesību aktiem.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Likumi.lv · Redzēt vairāk »
LU Akadēmiskais apgāds
Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ir Latvijas Universitātes pamatstruktūrvienība, kas izdod akadēmisko literatūru atbilstoši starptautiskiem standartiem.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un LU Akadēmiskais apgāds · Redzēt vairāk »
Maize
Dažādi maizes kukuļi Maize ir karstumā apstrādāts pārtikas produkts, ko gatavo no miltiem un ūdens, parasti pievienojot arī sāli un raugu.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Maize · Redzēt vairāk »
Mikroorganismi
botulisma izraisītājas Mikroorganismi ((mikros) — ‘mazs’ + ‘organismi’), mikrobi jeb sīkbūtnes ir tik ļoti mazi organismi, ka tos nav iespējams saskatīt ar neapbruņotu aci, bet tikai ar mikroskopu.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Mikroorganismi · Redzēt vairāk »
Minerālvielas
Minerālvielas ir neorganiskās vielas cilvēku, dzīvnieku un augu organismos.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Minerālvielas · Redzēt vairāk »
Nelabums
1681. gada glezna, kurā attēlota vemšana Nelabums jeb slikta dūša ir diskomforts vēdera apvidū ar sajūtām, ka sāksies vemšana.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Nelabums · Redzēt vairāk »
Ogļhidrāti
graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Pārtika
Augu izcelsmes pārtika Pārtika ir produkti, ko cilvēki izmanto uzturā.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Pārtika · Redzēt vairāk »
Pārtikas piedevas
lecitīna dažādās formas — pulverveida, divi dažādas koncentrācijas lecitīna šķīdumi, granulveida lecitīns un vēlreiz pulverveida lecitīns (no augšas uz leju) Pārtikas piedevas ir dabīgas vai mākslīgas izcelsmes ķīmiskās vielas, ko neatkarīgi no to uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai raksturīgas uztura sastāvdaļas, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai pārvadāšanas laikā, minētajām vielām vai to blakusproduktiem kļūstot par pārtikas produktu sastāvdaļu.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Pārtikas piedevas · Redzēt vairāk »
Pektīnvielas
Pulverveida pektīns Pektīnvielas (no (pēktikós) — 'sarecējis, sakupis') jeb recekļvielas ir kopējs apzīmējums polisaharīdiem protopektīnam, pektīnam un pektīnskābei, kas dabīgi veidojas un ir sastopami visos sauszemes augos, jo īpaši to augļos un ogās (piemēram, meža zemenēs, mežrozīšu augļos, dzērvenēs, upenēs, ābolos, citronos, apelsīnos u.c.), kā arī atsevišķu aļģu veidos.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Pektīnvielas · Redzēt vairāk »
Piena produkti
Ementāles siers Vājpiena biezpiens Piena produkti ir no piena ražoti pārtikas produkti.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Piena produkti · Redzēt vairāk »
Piens
Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Piens · Redzēt vairāk »
Pienskābe
Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Pienskābe · Redzēt vairāk »
Rūgšana
Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Rūgšana · Redzēt vairāk »
Saharoze
Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Saharoze · Redzēt vairāk »
Skābes
Skābes ir elektrolīti, kas šķīdumā spēj atšķelt protonus, veidojot ūdeņraža jonus, vai arī spēj piesaistīt nedalītos elektronu pārus (Lūisa skābes).
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Skābes · Redzēt vairāk »
Sojas mērce
Sojas mērce Sojas mērce ir no sojas pupiņu pastas izgatavota garšviela, kura tika radīta pirms aptuveni 2200 gadiem senās Ķīnas Rietumu Haņu dinastijas laikā, un ir ļoti populāra ēdiena piedeva Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Sojas mērce · Redzēt vairāk »
Tauki
Tipiska triglicerīda — glicerīna un miristīnskābes estera — molekulas modelis Tauki ir glicerīna un taukskābju esteri (triglicerīdi) — organiskas dabasvielas, kas pieder pie lipīdiem.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Tauki · Redzēt vairāk »
Uztura bagātinātāji
D vitamīna trūkuma gadījumā Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti parastā uztura papildināšanai koncentrētu uzturvielu (vitamīnu un minerālvielu) veidā vai citas vielas, kurām ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, atsevišķi vai kombinācijās.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Uztura bagātinātāji · Redzēt vairāk »
Uzturs
Uzturs ir uzturvielu kopums, kas vajadzīgs organisma dzīvības norišu normālai nodrošināšanai.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Uzturs · Redzēt vairāk »
Varš
Varš jeb kapars ir ķīmiskais elements ar simbolu Cu un atomskaitli 29.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Varš · Redzēt vairāk »
Vīns
Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Vīns · Redzēt vairāk »
Vemšana
Vemšana ir sarežģīts kuņģa un zarnu motorikas akts, kurā tiek iztukšots kuņģis un daļēji arī divpadsmitpirkstu zarna.
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Vemšana · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Pārtikas ķīmija un Vitamīni · Redzēt vairāk »
