Ātrāk nekā pārlūku!
65 attiecības: Alkšņi, Apputeksnēšana, Apses, Augājs, Auglis, Bērzi, Bioķīmija, Cīrulīši (nozīmju atdalīšana), Ceļtekas, Ciete, Dadži, Dedestiņas, Divdīgļlapji, Eļļa, Egles, Evolūcija, Fotosintēze, Gandrenes, Gājputni, Gobas, Grauds, Grābeklītes, Grīšļi, Invazīva suga, Izkārnījumi, Kailsēkļi, Kanādas zeltgalvīte, Kļavas, Kokospalma, Kokvilna, Kukurūza, Kultūraugi, Kurvjziežu dzimta, Labība, Lazdas, Liepas, Oši, Oga, Olšūna, Olbaltumvielas, Ozoli, Parastā priede, Parastās pupiņas, Priedes, Pupa, Putekšņi, Rudzupuķe, Sēklaugi, Segsēkļi, Skābarži, ..., Soja, Spermatozoīds, Sporas, Sunīši (augi), Vairošanās, Vaski, Vītoli, Vēja auza, Viendīgļlapji, Vijolītes, Zemesrieksts, Zieds, Zigota, Zilā vizbulīte, Zirņi. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Alkšņi
Alkšņi (Alnus) ir bērzu dzimtas ģints, kurā ir apvienotas aptuveni 30 sugas.
Jaunums!!: Sēkla un Alkšņi · Redzēt vairāk »
Apputeksnēšana
rozi Apputeksnēšana ir putekšņu novadīšana no putekšņlapām uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošanās.
Jaunums!!: Sēkla un Apputeksnēšana · Redzēt vairāk »
Apses
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sēkla un Apses · Redzēt vairāk »
Augājs
Augājs jeb veģetācija (no vegetare — 'augt') vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā.
Jaunums!!: Sēkla un Augājs · Redzēt vairāk »
Auglis
Pogaļa ir liliju dzimtas augu auglis Auglis botānikā ir segsēkļu vairošanās orgāns, kas sēklu nogatavošanās laikā attīstās no auglenīcas.
Jaunums!!: Sēkla un Auglis · Redzēt vairāk »
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Jaunums!!: Sēkla un Bērzi · Redzēt vairāk »
Bioķīmija
Mioglobīna — saliktas olbaltumvielas, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi, — 3D struktūra Bioķīmija, arī bioloģiskā ķīmija, ir bioloģijas un ķīmijas zinātņu nozare, kas pēta ķīmiskos un fizikālķīmiskos procesus dzīvajos organismos.
Jaunums!!: Sēkla un Bioķīmija · Redzēt vairāk »
Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)
Cīrulīši var būt.
Jaunums!!: Sēkla un Cīrulīši (nozīmju atdalīšana) · Redzēt vairāk »
Ceļtekas
Ceļtekas ir ģints ceļteku dzimtā ar kosmopolītisku izplatību.
Jaunums!!: Sēkla un Ceļtekas · Redzēt vairāk »
Ciete
Ciete, agrāk saukta arī par stērķeli (no, Stärklis — 'ciete'), ir augu polisaharīds, ko veido ar glikozīdsaitēm saistījušies glikozes atlikumi, kas sīkāk veido amilozi un amilopektīnu.
Jaunums!!: Sēkla un Ciete · Redzēt vairāk »
Dadži
Dadži ir kurvjziežu dzimtas augu ģints.
Jaunums!!: Sēkla un Dadži · Redzēt vairāk »
Dedestiņas
Dedestiņas ir tauriņziežu dzimtas ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir mērenajā un subtropu joslā līdz tropu kalniem.
Jaunums!!: Sēkla un Dedestiņas · Redzēt vairāk »
Divdīgļlapji
Divdīgļlapji (Magnoliopsida) ir plašākā segsēkļu klase, kuru raksturo vairāku īpašību kopums.
Jaunums!!: Sēkla un Divdīgļlapji · Redzēt vairāk »
Eļļa
Motoreļļas iepildīšana automašīnas dzinējā Eļļa ir jebkura nepolāra, neitrāla ķīmiskā viela, kas normālos apstākļos ir viskozs šķidrums un ir gan hidrofoba (tāda, ko ūdens neslapina), gan lipofīla (tāda, kas ir taukaina).
Jaunums!!: Sēkla un Eļļa · Redzēt vairāk »
Egles
Egles (Picea) ir priežu dzimtas ģints, kurā apvienotas 35 skuju koku sugas.
Jaunums!!: Sēkla un Egles · Redzēt vairāk »
Evolūcija
Filoģenētiskais koks. Zinātnieki uzskata, ka visi dzīvie organismi ir cēlušies no kopīgiem senčiem Bioloģiskā evolūcija (— ‘attīstīšana’, ‘atvēršanās’) ir dabīgs dzīvās dabas attīstības process, kad organismu populāciju iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē.
Jaunums!!: Sēkla un Evolūcija · Redzēt vairāk »
Fotosintēze
Lapa ir augu orgāns, kura uzbūve vislabāk atbilst efektīvai fotosintēzes norisei Fotosintēze (no (fōto-) — 'gaisma' un σύνθεσις (súnthesis) — 'aizstāšana') ir organisku vielu sintēze no neorganiskiem savienojumiem (oglekļa dioksīda un ūdens), izmantojot gaismas enerģiju.
Jaunums!!: Sēkla un Fotosintēze · Redzēt vairāk »
Gandrenes
Gandrenes (Geranium) ir ģints gandreņu dzimtā.
Jaunums!!: Sēkla un Gandrenes · Redzēt vairāk »
Gājputni
Mazā gaura (''Mergellus albellus'') Gājputni ir putni, kas veic regulāras un kalendārā laika ziņā samērā noteiktas sezonālās migrācijas no ligzdošanas vietām uz diezgan pastāvīgām un attālām ziemošanas vietām.
Jaunums!!: Sēkla un Gājputni · Redzēt vairāk »
Gobas
Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki.
Jaunums!!: Sēkla un Gobas · Redzēt vairāk »
Grauds
Dažādu augu graudi Graudi ir sausi graudzāļu dzimtas augu auglīši, no kā, atdalot sēnalas, iegūst uzturā lietojamas grūbas, ko var saskaldīt putraimos un tālāk sasmalcināt miltos, bet graudus diedzējot iegūst iesalu, kas ir galvenā izejviela raudzēto dzērienu (kvasa, alus) un spirta rūpniecībā.
Jaunums!!: Sēkla un Grauds · Redzēt vairāk »
Grābeklītes
Grābeklītes (Erodium) ir ģints gandreņu dzimtā.
Jaunums!!: Sēkla un Grābeklītes · Redzēt vairāk »
Grīšļi
Grīšļi ir apjomīga ģints grīšļu dzimtā.
Jaunums!!: Sēkla un Grīšļi · Redzēt vairāk »
Invazīva suga
Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir Sosnovska latvānis (''Heracleum sosnowskyi'') Invazīva suga ir tāda sveša suga, kas, nonākusi svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus.
Jaunums!!: Sēkla un Invazīva suga · Redzēt vairāk »
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Jaunums!!: Sēkla un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »
Kailsēkļi
Kailsēkļi (Gymnospermae no — "kailās sēklas") ir dažādsporu sēklaugi (Spermatophytina), kuru sēklaizmetņi ir atsegti.
Jaunums!!: Sēkla un Kailsēkļi · Redzēt vairāk »
Kanādas zeltgalvīte
Kanādas zeltgalvīte jeb Kanādas zeltslotiņa (Solidago canadensis) ir kurvjziežu dzimtas augu suga, kuras dabiskais izplatības areāls atrodas Ziemeļamerikā, taču tā ir ieviesta un sekmīgi izplatījusies invazīva suga arī daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā.
Jaunums!!: Sēkla un Kanādas zeltgalvīte · Redzēt vairāk »
Kļavas
Kļavas (Acer) ir ziepjkoku dzimtas (agrāk bija kļavu dzimtas) koki un krūmi.
Jaunums!!: Sēkla un Kļavas · Redzēt vairāk »
Kokospalma
Kokospalma ir palmu dzimtas augs, kuri parasti aug tropu joslas piekrastes zonā.
Jaunums!!: Sēkla un Kokospalma · Redzēt vairāk »
Kokvilna
Kokvilnas pogaļas Kokvilna ir sēklapvalku šķiedras, ko iegūst no kokvilnas augiem.
Jaunums!!: Sēkla un Kokvilna · Redzēt vairāk »
Kukurūza
''Zea mays "fraise"'' ''Zea mays "Oaxacan Green"'' Parastā kukurūza (Zea mays) ir graudzāļu dzimtas kultūraugs.
Jaunums!!: Sēkla un Kukurūza · Redzēt vairāk »
Kultūraugi
Kultūraugi ir cilvēka vajadzībām pārveidoti un pielāgoti augi.
Jaunums!!: Sēkla un Kultūraugi · Redzēt vairāk »
Kurvjziežu dzimta
Kurvjziežu dzimta, arī asteru dzimta (Asteraceae), ir liela divdīgļlapju klases augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē.
Jaunums!!: Sēkla un Kurvjziežu dzimta · Redzēt vairāk »
Labība
Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.
Jaunums!!: Sēkla un Labība · Redzēt vairāk »
Lazdas
Lazdas (Corylus) ir neliela bērzu dzimtas ģints — krūmi un koki.
Jaunums!!: Sēkla un Lazdas · Redzēt vairāk »
Liepas
thumb Liepas (Tilia) ir malvu dzimtas koku ģints, kurā ietilpst aptuveni 30 sugas.
Jaunums!!: Sēkla un Liepas · Redzēt vairāk »
Oši
Oši (Fraxinus) ir olīvu dzimtas ģints, kurā ietilpst no 45 līdz 65 sugām (par precīzu sugu skaitu nav vienprātības).
Jaunums!!: Sēkla un Oši · Redzēt vairāk »
Oga
Četras ogas: ērkšķogas, hurma, jāņogas un vīnogas Oga ir daudzsēklu auglis ar sulīgu augļapvalka vidējo (mezokarpu) un iekšējo kārtu (endokarpu).
Jaunums!!: Sēkla un Oga · Redzēt vairāk »
Olšūna
Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.
Jaunums!!: Sēkla un Olšūna · Redzēt vairāk »
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Jaunums!!: Sēkla un Olbaltumvielas · Redzēt vairāk »
Ozoli
Ozoli (Quercus) ir dižskābaržu dzimtas koku un krūmu ģints, kurā ietilpst aptuveni 450 sugas.
Jaunums!!: Sēkla un Ozoli · Redzēt vairāk »
Parastā priede
Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks.
Jaunums!!: Sēkla un Parastā priede · Redzēt vairāk »
Parastās pupiņas
Parastās pupiņas (Phaseolus vulgaris), krūmu pupiņas jeb dārza pupiņas ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs, kas tiek plaši kultivēts tā ēdamo sēklu, pupiņu, dēļ.
Jaunums!!: Sēkla un Parastās pupiņas · Redzēt vairāk »
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Jaunums!!: Sēkla un Priedes · Redzēt vairāk »
Pupa
Pupa var būt.
Jaunums!!: Sēkla un Pupa · Redzēt vairāk »
Putekšņi
Dažādu ziedaugu putekšņi Putekšņi ir ziedaugu sporu un vīrišķo dzimumšūnu — mikrogametofīti, kas attīstās putekšņu ligzdā, sajaukums.
Jaunums!!: Sēkla un Putekšņi · Redzēt vairāk »
Rudzupuķe
Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir viengadīgs, 20—60 cm garš kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sēkla un Rudzupuķe · Redzēt vairāk »
Sēklaugi
Sēklaugi (Spermatophytes) ir vaskulāro augu nodalījums.
Jaunums!!: Sēkla un Sēklaugi · Redzēt vairāk »
Segsēkļi
Segsēkļi (Angiospermae), magnolijaugi (Magnoliophyta) jeb ziedaugi ir pati daudzveidīgākā, plašākā un visaugstāk organizētākā augu valsts grupa, kas sastāda lielāko augu sugu skaitu (ap 300 000 sugu).
Jaunums!!: Sēkla un Segsēkļi · Redzēt vairāk »
Skābarži
Skābarži ir bērzu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sēkla un Skābarži · Redzēt vairāk »
Soja
Sarmatainā soja (Glycine max) ir viengadīgs tauriņziežu dzimtas pākšaugs.
Jaunums!!: Sēkla un Soja · Redzēt vairāk »
Spermatozoīds
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Spermatozoīds (no — sēkla, — dzīvība, — veids) ir vīrišķā dzimumšūna jeb vīrišķā gameta, kas paredzēta sievišķās olšūnas jeb gametas apaugļošanai.
Jaunums!!: Sēkla un Spermatozoīds · Redzēt vairāk »
Sporas
askos mikroskopā Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Parastās aļņpapardes (''Asplenium scolopendrium'') sporangiju kopas ar sporām lapu apakšpusē Nereti sporām ir īpatnēja virsma, kas palīdz atšķirt dažādas sugas. Trifeļu dzimtas sēnes ''Tuber oregonense'' sporas Sporas ir īpašas šūnas, kas nodrošina daudzu organismu vairošanos vai izdzīvošanu.
Jaunums!!: Sēkla un Sporas · Redzēt vairāk »
Sunīši (augi)
Sunīši ir augu ģints kurvjziežu dzimtā, kura ietver aptuveni 230 sugas, kas ir izplatītas visā pasaulē daudzos tropiskajos un siltajos mērenajos reģionos.
Jaunums!!: Sēkla un Sunīši (augi) · Redzēt vairāk »
Vairošanās
Varde, kurai apkārt ir tūkstošiem kurkuļu, tās pēcnācēju Vairošanās jeb reprodukcija ir bioloģisks process, kurā organismi rada sev līdzīgus pēcnācējus.
Jaunums!!: Sēkla un Vairošanās · Redzēt vairāk »
Vaski
cetilpalmitāta ķīmiskā struktūra Vaski ir ķīmisku savienojumu grupa, kas viegli kūst un pēc savām īpašībām atgādina taukus.
Jaunums!!: Sēkla un Vaski · Redzēt vairāk »
Vītoli
Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sēkla un Vītoli · Redzēt vairāk »
Vēja auza
Vēja auza ir mainīga izskata augu suga graudzāļu dzimtā.
Jaunums!!: Sēkla un Vēja auza · Redzēt vairāk »
Viendīgļlapji
Viendīgļlapju un divdīgļlapju salīdzinājums Viendīgļlapji, liliāti (Liliopsida, sin. Monocotyledoneae) ir viena no 3 ziedaugu klasēm.
Jaunums!!: Sēkla un Viendīgļlapji · Redzēt vairāk »
Vijolītes
Vijolītes (Viola) ir vijolīšu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sēkla un Vijolītes · Redzēt vairāk »
Zemesrieksts
Zemesrieksts jeb arahiss (Arachis hypogaea) ir tauriņziežu dzimtas augs.
Jaunums!!: Sēkla un Zemesrieksts · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Sēkla un Zieds · Redzēt vairāk »
Zigota
Zigota (no grieķu ζυγωτόν) ir diploidāla šūna, kas izveidojusies, saplūstot divām gametām.
Jaunums!!: Sēkla un Zigota · Redzēt vairāk »
Zilā vizbulīte
Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis) ir daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
Jaunums!!: Sēkla un Zilā vizbulīte · Redzēt vairāk »
Zirņi
Zirņi (Pisum) ir tauriņziežu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Sēkla un Zirņi · Redzēt vairāk »
