Ātrāk nekā pārlūku!
28 attiecības: Aizkraukles komtureja, Daugava, Daugavpils komturi, Johans Kristofs Broce, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonijas ordenis, Pļaviņu ūdenskrātuve, Sēlpils pagasts, Sēlpils pils, Sēlpils virspilskunga iecirknis, Vecsēlpils, Vilhelms fon Frimersheims, 1422. gads, 1423. gads, 1433. gads, 1435. gads, 1451. gads, 1481. gads, 1482. gads, 1487. gads, 1490. gads, 1496. gads, 1514. gads, 1517. gads, 1527. gads, 1531. gads, 1547. gads, 1559. gads.
Aizkraukles komtureja
Aizkraukles kumtura pils drupas (2000). Aizkraukles komturejas karogs 1431.gadā Aizkraukles komtureja vai komturija (vācu:Kommende Ascheraden vai Komturei Ascheraden) bija no 1252.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Aizkraukles komtureja · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Daugava · Redzēt vairāk »
Daugavpils komturi
'''Livonijas ordeņa valsts iedalījums''' 1534. gadā: 1. Ordeņa mestra teritorija (Rīga un Cēsis), 2. Landmaršala teritorija (Sigulda un Aizkraukle), 3. Vīlandes komtureja, 4.Tallinas komtureja, 5. Jerves fogteja, 6. Kuldīgas komtureja, 7. Alūksnes komtureja, 8. Pērnavas komtureja, 9. Māsilinas (''Maasilinna'') fogteja, 10. Rakveres fogteja, 11. Narvas fogteja, 12. Vasknarvas fogteja, 13. Tolses (''Toolse'') fogteja, 14. Kursi komtreja, 15. Bauskas fogteja, 16. Rēzeknes fogteja, 17. Daugavpils komtureja, 18. Sēlpils fogteja, 19. Dobeles komtureja, 20. Kandavas fogteja, 21. Grobiņas fogteja, 22. Ventspils komtureja. Daugavpils komtureja (Komth:Dünaburg) un Rēzeknes fogteja pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā. Daugavpils komturi bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (komandieri) Daugavpils komturejas teritorijā 1367.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Daugavpils komturi · Redzēt vairāk »
Johans Kristofs Broce
Johans Kristofs Broce Johans Kristofs Broce ( —) bija Apgaismības laikmeta darbinieks, mākslinieks, gleznotājs, etnogrāfs, vēsturnieks, kas darbojās 19.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Johans Kristofs Broce · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Livonijas ordenis
Livonijas ordenis jeb Svētās Marijas Vācu Nama Jeruzalemē brālība Livonijā bija autonoms Vācu ordeņa un Vācu ordeņa valsts atzars Livonijā, kuru Ordeņa mestrs Hermans Balke izveidoja pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves Saules kaujā 1236.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Livonijas ordenis · Redzēt vairāk »
Pļaviņu ūdenskrātuve
Pļaviņu ūdenskrātuve ir hidroelektrostacijas darbībai izveidota mākslīga ūdenstilpe Daugavas vidustecē.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Pļaviņu ūdenskrātuve · Redzēt vairāk »
Sēlpils pagasts
Sēlpils pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Sēlpils pagasts · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sēlpils virspilskunga iecirknis
Sēlpils virspilskunga iecirknis ar latviskajiem vietvārdiem (1859). Sēlpils virspilskunga iecirknis jeb Sēlpils virspilskundzība (no 1819. gada) bija administratīva vienība Kurzemes un Zemgales hercogistes (1617—1795) un Kurzemes guberņas (1795—1864) sastāvā.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Sēlpils virspilskunga iecirknis · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Vilhelms fon Frimersheims
Vilhelma fon Frimersheima laikā Tallinā kaltais ārtavs Vilhelms fon Frimersheims bija Livonijas ordeņa mestrs 1364.29.IX—1385.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un Vilhelms fon Frimersheims · Redzēt vairāk »
1422. gads
1422.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1422. gads · Redzēt vairāk »
1423. gads
1423.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1423. gads · Redzēt vairāk »
1433. gads
1433.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1433. gads · Redzēt vairāk »
1435. gads
1435.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1435. gads · Redzēt vairāk »
1451. gads
1451.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1451. gads · Redzēt vairāk »
1481. gads
1481.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1481. gads · Redzēt vairāk »
1482. gads
1482.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1482. gads · Redzēt vairāk »
1487. gads
1487.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1487. gads · Redzēt vairāk »
1490. gads
1490.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1490. gads · Redzēt vairāk »
1496. gads
1496.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1496. gads · Redzēt vairāk »
1514. gads
1514.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1514. gads · Redzēt vairāk »
1517. gads
1517.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1517. gads · Redzēt vairāk »
1527. gads
1527.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1527. gads · Redzēt vairāk »
1531. gads
1531.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1531. gads · Redzēt vairāk »
1547. gads
1547.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1547. gads · Redzēt vairāk »
1559. gads
1559.
Jaunums!!: Sēlpils fogti un 1559. gads · Redzēt vairāk »
