Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Ķēdaiņu ūnija

Indekss Ķēdaiņu ūnija

Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655). Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās). Ķēdaiņu ūnija bija Otrā Ziemeļu kara laikā 1655.

Satura rādītājs

  1. 45 attiecības: Andrusovas pamiers, Ķēdaiņi, Ļida, Žemaitija, Bengts Šite, Birži (Lietuva), Brandenburga, Bresta (Baltkrievija), Cēsu vaivadija, Daugavpils, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Inflantijas vaivadija, Ingrija, Ivangoroda, Jans II Kazimirs Vāsa, Jēkabs Ketlers, Jonušs Radvils, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Krievijas cariste, Kristīne I Vāsa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielpolijas vojevodiste, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Magnuss Gabriels Delagardijs, Nīderlande, Olivas miera līgums, Osmaņu impērija, Otrais Ziemeļu karš, Podolija, Prūsija, Radvilišķi, Roberts Duglass, Silēzija, Svētā Romas impērija, Tobāgo, Transilvānija, Transilvānijas hercogiste, Ukmerģe, Viļņa, Zemgale, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme.

  2. Personālūnijas

Andrusovas pamiers

Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Andrusovas pamiers

Ķēdaiņi

Ķēdaiņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Ķēdaiņi

Ļida

Ļida ir pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā, Grodņas apgabalā 160 kilometrus no Minskas pie Ļidzejas upes.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Ļida

Žemaitija

Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Žemaitija

Bengts Šite

Bengts Šite (1614—1683) bija zviedru valstsvīrs un diplomāts.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Bengts Šite

Birži (Lietuva)

Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Birži (Lietuva)

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Brandenburga

Bresta (Baltkrievija)

Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Bresta (Baltkrievija)

Cēsu vaivadija

Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Cēsu vaivadija

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Daugavpils

Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Inflantijas vaivadija

Ingrija

Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Ingrija

Ivangoroda

Ivangoroda, no 1920.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Ivangoroda

Jans II Kazimirs Vāsa

Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Jans II Kazimirs Vāsa

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Jēkabs Ketlers

Jonušs Radvils

Jonušs Radvils, arī Janušs II Radzivils (dzimis, miris) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Jonušs Radvils

Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens

Krievijas cariste

Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Krievijas cariste

Kristīne I Vāsa

Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Kristīne I Vāsa

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Kurzemes un Zemgales hercogiste

Lielpolijas vojevodiste

Lielpolijas vojevodiste (Województwo wielkopolskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Lielpolijas vojevodiste

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Lietuva

Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Lietuvas lielkņaziste

Lietuvas valsts vadītāji

Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Lietuvas valsts vadītāji

Magnuss Gabriels Delagardijs

Magnuss Gabriēls Delagardijs (1622–1686) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Magnuss Gabriels Delagardijs

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Nīderlande

Olivas miera līgums

Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Olivas miera līgums

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Osmaņu impērija

Otrais Ziemeļu karš

Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Otrais Ziemeļu karš

Podolija

Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Podolija

Prūsija

Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Prūsija

Radvilišķi

Radvilišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 21 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Šauļiem.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Radvilišķi

Roberts Duglass

Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Roberts Duglass

Silēzija

Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Silēzija

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Svētā Romas impērija

Tobāgo

Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Tobāgo

Transilvānija

Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (vai Transilvania,  — 'aizmežu zeme') ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Transilvānija

Transilvānijas hercogiste

Transilvānijas hercogiste (vai Transilvania,  — 'aizmežu zeme') bija daļēji no Osmaņu impērijas atkarīga valsts mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, Transilvānijā.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Transilvānijas hercogiste

Ukmerģe

Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Ukmerģe

Viļņa

Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Viļņa

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Zemgale

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Zviedrija

Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Skatīt Ķēdaiņu ūnija un Zviedru Vidzeme

Skatīt arī

Personālūnijas