Ātrāk nekā pārlūku!
45 attiecības: Andrusovas pamiers, Ķēdaiņi, Ļida, Žemaitija, Bengts Šite, Birži (Lietuva), Brandenburga, Bresta (Baltkrievija), Cēsu vaivadija, Daugavpils, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Inflantijas vaivadija, Ingrija, Ivangoroda, Jans II Kazimirs Vāsa, Jēkabs Ketlers, Jonušs Radvils, Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens, Krievijas cariste, Kristīne I Vāsa, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lielpolijas vojevodiste, Lietuva, Lietuvas lielkņaziste, Lietuvas valsts vadītāji, Magnuss Gabriels Delagardijs, Nīderlande, Olivas miera līgums, Osmaņu impērija, Otrais Ziemeļu karš, Podolija, Prūsija, Radvilišķi, Roberts Duglass, Silēzija, Svētā Romas impērija, Tobāgo, Transilvānija, Transilvānijas hercogiste, Ukmerģe, Viļņa, Zemgale, Zviedrija, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, Zviedru Vidzeme.
Andrusovas pamiers
Polijas teritoriālās izmaiņas pēc 1667. gada līguma. Andrusovas pamiers, dažkārt minēts arī kā Andrusovas miera līgums, bija viens no starptautiskajiem līgumiem, kas izbeidza krievu-poļu (1654-1667) karu.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Andrusovas pamiers · Redzēt vairāk »
Ķēdaiņi
Ķēdaiņi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas vidienē, Nevēžas upes krastos, 51 kilometru uz ziemeļiem no Kauņas.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Ķēdaiņi · Redzēt vairāk »
Ļida
Ļida ir pilsēta Baltkrievijas rietumu daļā, Grodņas apgabalā 160 kilometrus no Minskas pie Ļidzejas upes.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Ļida · Redzēt vairāk »
Žemaitija
Livonijas ordenim (''Livoniae pars'') pakļautā Kursas (''Curlandia'') un Žemaitijas (''Samogitia'') teritorija (līdz 1422). Žemaitija (žemaišu: Žemaitėjė) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Žemaitija · Redzēt vairāk »
Bengts Šite
Bengts Šite (1614—1683) bija zviedru valstsvīrs un diplomāts.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Bengts Šite · Redzēt vairāk »
Birži (Lietuva)
Birži ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 22 kilometrus uz dienvidiem no Skaistkalnes.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Birži (Lietuva) · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Bresta (Baltkrievija)
Bresta (arī Бе́расьце, Бярэ́сьце) ir pilsēta Baltkrievijas galējos dienvidrietumos pie Polijas robežas Rietumu Bugas un Muhavecas upju satekas vietā, apgabala centrs.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Bresta (Baltkrievija) · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)
Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Ingrija
Zviedru Ingrija ar 17. gadsimtā pievienotajām Krievijas teritorijām (''Nuv. Ingermanland''). Bijusī Ingermanlandes hercogiste Krievijas impērijas kartē (1745). Ingrijas, Igaunijas, Letijas, Karēlijas, Nīlandes un Tavastijas provinces 1742. gadā izdotajā Somu jūras līča reģiona kartē. Kartes apakšā attēloti galvenie reģiona cietokšņi, iekaitot Pēterburgu un Kronštati Ingrijā. Ingrija ir vēsturisks reģions Krievijas Federācijas ziemeļrietumos, kas lielā mērā sakrīt ar mūsdienu Ļeņingradas apgabala un Sanktpēterburgas teritoriju.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Ingrija · Redzēt vairāk »
Ivangoroda
Ivangoroda, no 1920.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Ivangoroda · Redzēt vairāk »
Jans II Kazimirs Vāsa
Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Jans II Kazimirs Vāsa · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jonušs Radvils
Jonušs Radvils, arī Janušs II Radzivils (dzimis, miris) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Jonušs Radvils · Redzēt vairāk »
Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens
Kārlis X Gustavs (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu dinastijas Zviedrijas karalis no 1654.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Kārlis X Gustavs Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »
Krievijas cariste
Krievijas cariste bija valsts (1547–1721) tagadējās Krievijas Federācijas Eiropas, vēlāk arī Sibīrijas daļā.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Krievijas cariste · Redzēt vairāk »
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lielpolijas vojevodiste
Lielpolijas vojevodiste (Województwo wielkopolskie) ir Polijas vojevodiste valsts rietumos.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Lielpolijas vojevodiste · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Lietuva · Redzēt vairāk »
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Lietuvas lielkņaziste · Redzēt vairāk »
Lietuvas valsts vadītāji
Lietuvas prezidenta standarts. Lietuvas valsts vadītāji dažādos vēstures posmos tika dēvēti par kunigaišiem, dižkunigaišiem, lielkņaziem, karaļiem un prezidentiem.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Lietuvas valsts vadītāji · Redzēt vairāk »
Magnuss Gabriels Delagardijs
Magnuss Gabriēls Delagardijs (1622–1686) bija Zviedrijas militārais un valsts darbinieks.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Magnuss Gabriels Delagardijs · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Olivas miera līgums
Andrusovas pamiera 1667. gadā. Olivas miera līgums bija 1660.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Olivas miera līgums · Redzēt vairāk »
Osmaņu impērija
Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Otrais Ziemeļu karš · Redzēt vairāk »
Podolija
Podolijas ģerbonis. Podolija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Podolija · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Prūsija · Redzēt vairāk »
Radvilišķi
Radvilišķi ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļos, 21 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Šauļiem.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Radvilišķi · Redzēt vairāk »
Roberts Duglass
Roberts Duglass jeb Roberts Daglass (1611—1662) bija skotu izcelsmes Zviedrijas karavīrs un valstsvīrs. Feldmaršals (1657), Zviedru Vidzemes militārais gubernators (1658-1661).
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Roberts Duglass · Redzēt vairāk »
Silēzija
Silēzija ir vēsturisks novads Centrāleiropā, kura lielākā daļa mūsdienās atrodas Polijas sastāvā, bet mazākas daļas — Čehijā un Vācijā.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Silēzija · Redzēt vairāk »
Svētā Romas impērija
Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »
Tobāgo
Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Tobāgo · Redzēt vairāk »
Transilvānija
Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (vai Transilvania, — 'aizmežu zeme') ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Transilvānija · Redzēt vairāk »
Transilvānijas hercogiste
Transilvānijas hercogiste (vai Transilvania, — 'aizmežu zeme') bija daļēji no Osmaņu impērijas atkarīga valsts mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, Transilvānijā.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Transilvānijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Ukmerģe
Ukmerģe, iepriekš Vilkmerģe jeb Vilkomeža, ir Viļņas apriņķa pilsēta Lietuvā, 78 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Viļņas pie Šventojas upes.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Ukmerģe · Redzēt vairāk »
Viļņa
Viļņas katedrāle Viļņa ir Lietuvas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Viļņa · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: Ķēdaiņu ūnija un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
