Ātrāk nekā pārlūku!
46 attiecības: Ērdmans Tolgsdorfs, Bazilijs Plīnijs, Brēmene, Cēsu pils, Daugava, Frīdrihs Ketlers, Gravīra, Grobiņas fogti, Ikšķiles muiža, Juhans Šite, Karalis, Kārlis IX, Kņazs, Kristofors Fīrekers, Kristofs fon Rape, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lietuva, Linšēpinga, Livonija, Mazā ģilde (Rīga), Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca, Olaine, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Rīgas Doms, Rīgas osta, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas rāte, Rigsdags, Sēlija, Sigismunds III Vāsa, Vilhelms Ketlers, Zemgale, Zviedrija, 12. gadsimts, 1604. gads, 24. februāris, 24. marts, 27. jūlijs, 29. septembris, 30. aprīlis, 9. jūlijs.
Ērdmans Tolgsdorfs
Tolgsdorfa "Rīgas Svētā Benedikta Jaunavu Klostera brīnumaini uzglabātā vēsture..." (1614) Ērdmans Tolgsdorfs (ap 1550-1620) jeb Ertmanis Tolgsdorfs bija Jezuītu ordeņa priesteris un jezuītu kolēģijas loceklis, kas kontrreformācijas laikā 1585.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Ērdmans Tolgsdorfs · Redzēt vairāk »
Bazilijs Plīnijs
Bazilijs Plīnijs (Basilius Plinius; ap 1540—1605) bija vācbaltiešu ārsts un dzejnieks.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Bazilijs Plīnijs · Redzēt vairāk »
Brēmene
Brēmene (izrunā) ir sena ostas pilsēta Vācijā Vēzeres upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Brēmene · Redzēt vairāk »
Cēsu pils
Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Cēsu pils · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Daugava · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gravīra
Albrehta Dīrera 1495. gada gravīra "Jaunava ar spāri" Gravīra (no — ‘izgriezt’) ir grafikas dobspiedes tehnika.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Gravīra · Redzēt vairāk »
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »
Ikšķiles muiža
Ikšķiles muižas kungu māja Daugavas krastā 18. gadsimta beigās (no Broces kolekcija. Ikšķiles muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara. Ikšķiles muiža bija Rīgas pilsētas muiža, kas atradās Ikšķilē, Salaspils draudzes novadā.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Ikšķiles muiža · Redzēt vairāk »
Juhans Šite
Juhans Šite (1577–1645) bija zviedru valstsvīrs.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Juhans Šite · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kārlis IX
Kārlis IX jeb Sēdermanlandes hercogs Kārlis (Karl IX; dzimis, miris) bija Zviedrijas reģents (1599-1604), vēlāk karalis (1604-1611).
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Kārlis IX · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kristofors Fīrekers
Kristapa Fīrekera rokraksts. Kristofors Fīrekers (ap 1612—1684/1685), arī Kristaps Fīrekers, bija vācbaltiešu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Kristofors Fīrekers · Redzēt vairāk »
Kristofs fon Rape
Kristofs fon Rape (dzimis, miris) bija Kurzemes izcelsmes muižnieks, Prūsijas hercogistes kanclers no 1604.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Kristofs fon Rape · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Linšēpinga
Linšēpinga ir pilsēta Zviedrijas dienvidos, 200 kilometru attālumā no Stokholmas.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Linšēpinga · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca
Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām mūra baznīcām Sēlijā.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Olaine · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Rīgas osta
Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā, Daugavas grīvā, Rīgas pilsētā, kuru pārvalda Rīgas Brīvostas pārvalde.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Rīgas osta · Redzēt vairāk »
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791. gada kartē. Rīgas patrimoniālais apgabals 1918. gadā Rīgas administratīvās robežas un agrākais patrimoniālais apgabals (sārtā krāsā) pēc 1922. gada Rīgas patrimoniālais apgabals jeb Rīgas lauku novads bija Rīgas pilsētai administratīvi un tiesiski pakļauta lauku teritorija (~750 km2) ap pilsētu Daugavas lejteces abos krastos.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rigsdags
Rigsdags bija Dānijas parlaments no 1848.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Rigsdags · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un Zviedrija · Redzēt vairāk »
12. gadsimts
12.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un 12. gadsimts · Redzēt vairāk »
1604. gads
1604.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un 1604. gads · Redzēt vairāk »
24. februāris
24.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un 24. februāris · Redzēt vairāk »
24. marts
24.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un 24. marts · Redzēt vairāk »
27. jūlijs
27.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un 27. jūlijs · Redzēt vairāk »
29. septembris
29.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un 29. septembris · Redzēt vairāk »
30. aprīlis
30.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un 30. aprīlis · Redzēt vairāk »
9. jūlijs
9.
Jaunums!!: 1604. gads Latvijā un 9. jūlijs · Redzēt vairāk »
