Ātrāk nekā pārlūku!
38 attiecības: Šlokenbekas pils, Dāvids Hilhens, Dionīsijs Fabrīcijs, Fītinghofi, Frīdrihs Ketlers, Jēkabs Ketlers, Karalis, Kņazs, Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Laši (Eglaines pagasts), Lašu baznīca, Lašu muiža, Latvija, Lielās ģildes nams, Lietuva, Livonija, Marts, Oto Šenkings, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Prūsijas Sofija, Rīdzene (bijusī upe), Sēlija, Sigismunds III Vāsa, Ventspils, Vilhelms Ketlers, Viljandi, Zemgale, 1561. gads, 1582. gads, 1610. gads, 1682. gads, 22. marts, 7. novembris.
Šlokenbekas pils
Šlokenbekas pils 2000. gadā Šlokenbekas muižas vārtu tornis 1904. gadā Skats uz pili Šlokenbekas viduslaiku pils (burtiski - "Slocenes leja") atrodas Tukuma novada Smārdes pagasta Milzkalnē pie Slocenes upes, netālu no Tukuma pilsētas austrumu robežas.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Šlokenbekas pils · Redzēt vairāk »
Dāvids Hilhens
Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Dāvids Hilhens · Redzēt vairāk »
Dionīsijs Fabrīcijs
Dionīsija Fabrīcija hronikas otrais izdevums (1795). Dionīsijs Fabrīcijs (latīņu: Dionysius Fabricius) bija jezuītu prāvests Vīlandē Pārdaugavas hercogistes laikā.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Dionīsijs Fabrīcijs · Redzēt vairāk »
Fītinghofi
Baronu Fītinghofu-Šēlu dzimtas ģerbonis. Fītinghofi, saukti par Šēliem (vāciski: von Vietinghoff genannt Scheel), jeb Fītinghofi-Šēli ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Fītinghofi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca
Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīca 2006. g. Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcas durvis Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākais dievnams un viena no senākajām ēkām Kuldīgā.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Laši (Eglaines pagasts)
Laši ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, saplūdusi ar Eglaini.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Laši (Eglaines pagasts) · Redzēt vairāk »
Lašu baznīca
Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Augšdaugavas novadā, Sēlijā.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Lašu baznīca · Redzēt vairāk »
Lašu muiža
Vecās Lašu muižas (Tīzenhauzenu) kungu māja pilskalnā (Štafenhāgens, 1866). Muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara. Muižas kungu māja pēc sagraušanas. Lašu muižas vai Veclašu jeb Tīzenhauzenu muižas kungu māja atradās Augšdaugavas novada Eglaines pagasta Lašos.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Lašu muiža · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Lielās ģildes nams
Lielās ģildes nams pirms pārbūves 20. gadsimta sākumā Lielās ģildes nams ir kādreiz Rīgas Lielajai ģildei (jeb Svētās Marijas ģildei) piederošs nams, kurš atrodas pie Līvu laukuma Amatu ielā 6 (starp Zirgu, Amatu un Meistaru ielām).
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Lielās ģildes nams · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »
Marts
Marts (par godu Senās Romas kara dievam Marsam) ir gada trešais mēnesis.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Marts · Redzēt vairāk »
Oto Šenkings
Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Oto Šenkings · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Prūsijas Sofija
Prūsijas Sofija, Kurzemes hercogiene (vācu Sophie von Preußen, 1582—1610) bija Prūsijas hercogistes princese un Kurzemes hercogiene.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Prūsijas Sofija · Redzēt vairāk »
Rīdzene (bijusī upe)
Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās). Rīgas nocietinājumi 1700. gadā ar Rīdzenes upes paliekām gar vecajiem mūriem. Līvu laukumā Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Rīdzene (bijusī upe) · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Ventspils · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Viljandi
Viljandi, arī Vīlande, Fellina (vācu: Fellin), ir pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Viljandi · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
1561. gads
1561.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un 1561. gads · Redzēt vairāk »
1582. gads
1582.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un 1582. gads · Redzēt vairāk »
1610. gads
1610.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un 1610. gads · Redzēt vairāk »
1682. gads
1682.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un 1682. gads · Redzēt vairāk »
22. marts
22.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un 22. marts · Redzēt vairāk »
7. novembris
7.
Jaunums!!: 1610. gads Latvijā un 7. novembris · Redzēt vairāk »
