Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1633. gads Latvijā

Indekss 1633. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1633.

35 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Bīlovi, Bēne, Bēri, Beļavas muiža, Cēsu pils, Frīdrihs Ketlers, Frīdrihs Mēnijs, Inflantijas vaivadija, Jēkabs Ketlers, Karalis, Kņazs, Kristīne I Vāsa, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Lietuva, Livonijas karš, Martins Vulfs, Piltenes apgabals, Polija, Sēlija, Sesavas luterāņu baznīca, Trīsdesmitgadu karš, Vārenbrokas muiža, Vidzeme, Vladislavs IV Vāsa, Volmārs fon Fārensbahs, Zemgale, Zviedru Vidzeme, 1. marts, 1633. gads, 19. maijs, 6. februāris.

Aksels Ūksenšerna

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »

Bīlovi

Fon Bīlovu ģerbonis. Bīlovi ir sena Meklenburgas dižciltīgo dzimta, kas 18.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Bīlovi · Redzēt vairāk »

Bēne

Bēne ir apdzīvota vieta Dobeles novada Bēnes pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Bēne · Redzēt vairāk »

Bēri

Fon Bēru dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch"). Bēru dzimtas vēstures apcerējums (1815). Fon Bēri ir vācbaltiešu dzimta, kas ieceļoja Kurzemes bīskapijā 16.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Bēri · Redzēt vairāk »

Beļavas muiža

Beļavas muižas saimniecības ēka. Beļavas muižas kungu māja ir 1750.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Beļavas muiža · Redzēt vairāk »

Cēsu pils

Cēsu pils ir lielākā viduslaiku pils Latvijā.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Cēsu pils · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Mēnijs

Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (arī Solomonus Majus Menius; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis, 1632.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Frīdrihs Mēnijs · Redzēt vairāk »

Inflantijas vaivadija

Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »

Jēkabs Ketlers

Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »

Kņazs

Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »

Kristīne I Vāsa

Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Martins Vulfs

Martins Vulfs (dzimis ap 1593. gadu, miris 1633. gada 1. martā) bija Rīgas monētu meistars no 1615.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Martins Vulfs · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »

Sēlija

Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »

Sesavas luterāņu baznīca

Sesavas evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Jelgavas novada Elejas pagastā.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Sesavas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »

Trīsdesmitgadu karš

Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Trīsdesmitgadu karš · Redzēt vairāk »

Vārenbrokas muiža

Vārenbrokas muižas jeb Vārnavas muižas kungu māja atrodas Jēkabpils novada Vārnavā, 3 km uz dienvidiem no Piksteres ezera.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Vārenbrokas muiža · Redzēt vairāk »

Vidzeme

Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »

Vladislavs IV Vāsa

Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »

Volmārs fon Fārensbahs

Georgs Volmārs fon Fārensbahs (dzimis, miris) bija Jaunpilī dzimis karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Volmārs fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »

Zemgale

Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »

Zviedru Vidzeme

Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »

1. marts

1.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un 1. marts · Redzēt vairāk »

1633. gads

1633.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un 1633. gads · Redzēt vairāk »

19. maijs

19.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un 19. maijs · Redzēt vairāk »

6. februāris

6.

Jaunums!!: 1633. gads Latvijā un 6. februāris · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »