Satura rādītājs
60 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Alsunga, Aptieka, Babītes ezers, Bībele, Bebrenes katoļu baznīca, Birkineļi, Daugavpils, Dālderis, Demene, Demenes katoļu baznīca, Dievs, Frīdrihs Ketlers, Igaunija, Inflantijas vaivadija, Jelgava, Jezuīti, Johans Fišers, Kaģi, Kandava, Karalis, Kņazs, Konfesija, Kristīne I Vāsa, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latīņu valoda, Latgale, Latvija, Laucesas baznīca, Lielupe, Lietuva, Lindes muiža, Martins Vulfs, Mazjumpravas muiža (Rīga), Nikolajs Poplavskis, Pašvaldības vadītājs, Pasts, Pauls Einhorns, Piltenes apgabals, Polija, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas patrimoniālais apgabals, Rīgas rāte, Sēlija, Somija, Stokholma, Tartu, Vidzeme, Vidzemes superintendents, ... Izvērst indekss (10 vairāk) »
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Aksels Ūksenšerna
Alsunga
Alsunga, senāk — Alšvanga (no kuršu: alšu vanga — 'alkšņu līdums'), ir ciems Kurzemē, Kuldīgas novadā, Alsungas pagasta centrs.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Alsunga
Aptieka
Aptieka Vācijā, 1505. gada zīmējums Aptieka (no (apotḗkē) — 'noliktava, glabātava') ir īpaši specializēta iestāde veselības aizsardzības sistēmā, kur tiek gatavoti, iepakoti, pētīti un pārdoti medikamenti.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Aptieka
Babītes ezers
Babītes ezers ir liels ezers Mārupes novada Babītes un Salas pagastos.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Babītes ezers
Bībele
Gūtenberga bībele Bībele (tanakh,, hē biblos — ‘grāmata’) ir nosaukums, kuru lieto jūdaistu, kristiešu un dažu mazāk izplatītu reliģiju (piemēram, samariešu un rastafari) svēto tekstu apzīmēšanai.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Bībele
Bebrenes katoļu baznīca
Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas Katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Bebrenes katoļu baznīca
Birkineļi
Birkineļi vai Birkeneļi ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Birkineļi
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Daugavpils
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Dālderis
Demene
Demene, agrāk Taržaks vai Taržeka, ir ciems Augšdaugavas novada Demenes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Demene
Demenes katoļu baznīca
Demenes Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Demenes katoļu baznīca
Dievs
Sikstas kapelā) Dievs ir visaugstākā būtne un vienīgā dievība monoteismā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Dievs
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Skatīt 1636. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Igaunija
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Jelgava
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Jezuīti
Johans Fišers
Johans Fišers vai Johaness Fišers (1636-1705) bija vācu luterāņu teologs, pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, cīnītājs par latviešu un igauņu zemnieku skolu attīstīšanu Zviedru Vidzemē.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Johans Fišers
Kaģi
Kaģi ir ciems Mārupes novada Salas pagastā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Kaģi
Kandava
Kandava ir pilsēta Kurzemes austrumos, Abavas senlejas austrumu galā, Tukuma novadā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Kandava
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Karalis
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Kņazs
Konfesija
Galvenās pasaules reliģijas attēlotas ģeogrāfiski en ikona Konfesija (— 'atzīšanās') ir kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu vai oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Konfesija
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Kristīne I Vāsa
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Kurzeme
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Skatīt 1636. gads Latvijā un Latīņu valoda
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Latgale
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Latvija
Laucesas baznīca
Laucesas Svēto Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Laucesas baznīca
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Skatīt 1636. gads Latvijā un Lielupe
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Lietuva
Lindes muiža
Lindes muiža bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Ogres novada Birzgales pagasta Lindē, Daugavas kreisajā krastā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Lindes muiža
Martins Vulfs
Martins Vulfs (dzimis ap 1593. gadu, miris 1633. gada 1. martā) bija Rīgas monētu meistars no 1615.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Martins Vulfs
Mazjumpravas muiža (Rīga)
Mazjumpravas muiža atrodas Rumbas ielas malā (tā atzarojas pie Maskavas ielas 344) Rumbulā Rīgā, blakus veloceliņam Centrs—Dārziņi.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Mazjumpravas muiža (Rīga)
Nikolajs Poplavskis
Nikolajs Poplavskis (dzimis, miris) bija pirmais Inflantijas bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Daugavpilī.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Nikolajs Poplavskis
Pašvaldības vadītājs
Pašvaldības vadītājs ir pašvaldības priekšsēdētājs, kura uzdevums gandrīz vienmēr ir vadīt pašvaldības domes sēdes.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Pašvaldības vadītājs
Pasts
Pastkastu veidi. Pasts ir informācijas un taustāmu priekšmetu transportēšanas metode.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Pasts
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Pauls Einhorns
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Piltenes apgabals
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Polija
Rīgas Jēzus baznīca
Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Elijas un Jēzusbaznīcas ielas krustojumā, Rīgā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Rīgas Jēzus baznīca
Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas patrimoniālā apgabala karte (18. gs.) ar četriem draudžu novadiem (''Kirchspiel''): Salas (''Holmhof''), Piņķu (''Pinkenhof''), Katlakalna (''Kattelkaln''), Biķernieku (Bickern'')'' Rīgas patrimoniālais apgabals 1791.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Rīgas rāte
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Sēlija
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Somija
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Stokholma
Tartu
Tartu ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos pie Emajegi upes.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Tartu
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Vidzeme
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Vidzemes superintendents
Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Cēsu katoļu bīskapu baznīca (1583.-1621.), tagad Cēsu luterāņu baznīca. Latgales bīskaps Teodors Volfs fon Ludinghauzens (pa kreisi). Augšējā daļā bīskapa baznīca Daugavpilī, augšā pa labi - bīskapa ģerbonis. No pāvestam 1903. gadā dāvātā albuma "Terra Mariana".
Skatīt 1636. gads Latvijā un Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi
Vilkacis
Lūkasa Krānaha 1512. gada kokgriezums „Vilkacis” Vilkacis jeb vilkatis ir mitoloģisks cilvēks ar spēju pārvērsties par vilku vai kādu no vilkveidīgiem radījumiem, ar paša gribu, cita vilkača koduma dēļ vai lāsta iespaidā.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Vilkacis
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Vladislavs IV Vāsa
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Zemgale
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Skatīt 1636. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme
15. decembris
15.
Skatīt 1636. gads Latvijā un 15. decembris
1636. gads
1636.
Skatīt 1636. gads Latvijā un 1636. gads
28. maijs
28.
Skatīt 1636. gads Latvijā un 28. maijs
29. aprīlis
29.
Skatīt 1636. gads Latvijā un 29. aprīlis
4. decembris
4.
Skatīt 1636. gads Latvijā un 4. decembris