Satura rādītājs
54 attiecības: Acs, Apvienotā Karaliste, Aste, Augstums virs jūras līmeņa, Īrija, Baltijas jūra, Bezmugurkaulnieki, Britu salas, Centimetrs, Cielavu dzimta, Dziedātājputni, Eiropa, Engures ezers, Francija, Gliemeži, Grams, Igaunija, Kaņieris, Kanāriju Salas, Kāja, Knābis, Kolas pussala, Krabji, Krievija, Kukaiņi, Lakstaugs, Lapu sūnas, Latvija, Liepāja, Liepājas ezers, Ligzda, Maroka, Mātīte, Mērenā josla, Ola, Osta, Pavasaris, Pļavas čipste, Rietumeiropa, Rudens, Sēkla, Skandināvija, Skrunda, Somija, Spalva, Svalbāra, Tārpi, Vēžveidīgie, Ventspils, Vilna, ... Izvērst indekss (4 vairāk) »
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Akmeņu čipste un Acs
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Akmeņu čipste un Apvienotā Karaliste
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Akmeņu čipste un Aste
Augstums virs jūras līmeņa
Augstums virs jūras līmeņa (saīsinājumā: augstums v.j.l.) ir absolūtais augstums, kas raksturo Zemes virsmas punkta attālumu pa vertikāli attiecībā pret vidējo jūras līmeni.
Skatīt Akmeņu čipste un Augstums virs jūras līmeņa
Īrija
Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Skatīt Akmeņu čipste un Īrija
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Skatīt Akmeņu čipste un Baltijas jūra
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Akmeņu čipste un Bezmugurkaulnieki
Britu salas
Britu salas ir arhipelāgs Eiropas ziemeļrietumos, starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
Skatīt Akmeņu čipste un Britu salas
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Akmeņu čipste un Centimetrs
Cielavu dzimta
Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Skatīt Akmeņu čipste un Cielavu dzimta
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Akmeņu čipste un Dziedātājputni
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Akmeņu čipste un Eiropa
Engures ezers
Engures ezers ir liels un sekls ezers Piejūras zemienē, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures pagastā.
Skatīt Akmeņu čipste un Engures ezers
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Akmeņu čipste un Francija
Gliemeži
Gliemeži jeb vēderkāji (Gastropoda) ir sugām bagātākā gliemju tipa (Mollusca) klase.
Skatīt Akmeņu čipste un Gliemeži
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Akmeņu čipste un Grams
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Skatīt Akmeņu čipste un Igaunija
Kaņieris
Kaņieris ir ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, neliela ezera daļa atrodas arī Smārdes pagastā.
Skatīt Akmeņu čipste un Kaņieris
Kanāriju Salas
Kanāriju salas ir septiņu lielu un sešu mazu vulkāniskas izcelsmes salu veidots arhipelāgs, kas atrodas Atlantijas okeāna austrumos, netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes.
Skatīt Akmeņu čipste un Kanāriju Salas
Kāja
Kukaiņa kājas diagramma. Kājas ir dzīvnieku un cilvēka ķermeņa daļas, kas nodrošina pārvietošanos.
Skatīt Akmeņu čipste un Kāja
Knābis
Dažādi putnu knābji Knābis (rostrum) ir putniem raksturīgs orgāns, kuru veido pagarināti bezzobaini žokļi, kas klāti ar ragvielas apvalku (ramfotēku).
Skatīt Akmeņu čipste un Knābis
Kolas pussala
Kolas pussala ir pussala Eiropas ziemeļos, Krievijas ziemeļrietumos, Murmanskas apgabala teritorijā.
Skatīt Akmeņu čipste un Kolas pussala
Krabji
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infrakārta.
Skatīt Akmeņu čipste un Krabji
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Akmeņu čipste un Krievija
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Akmeņu čipste un Kukaiņi
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Akmeņu čipste un Lakstaugs
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Akmeņu čipste un Lapu sūnas
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Akmeņu čipste un Latvija
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Skatīt Akmeņu čipste un Liepāja
Liepājas ezers
Liepājas ezers ir liels ezers Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā.
Skatīt Akmeņu čipste un Liepājas ezers
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Akmeņu čipste un Ligzda
Maroka
Maroka (berberu: ⵍⵎⴻⵖⵔⵉⴱ / ⴰⵎⴻⵔⵔⵓⴽ Elmeɣrib / Amerruk), oficiāli Marokas Karaliste, ir valsts Ziemeļāfrikā.
Skatīt Akmeņu čipste un Maroka
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Akmeņu čipste un Mātīte
Mērenā josla
Mēreno joslu atrašanās vietas uz Zemes Mērenajā joslā cauru gadu valda mēreno platumu gaisa masas.
Skatīt Akmeņu čipste un Mērenā josla
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Akmeņu čipste un Ola
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Skatīt Akmeņu čipste un Osta
Pavasaris
dārza puķes. Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru.
Skatīt Akmeņu čipste un Pavasaris
Pļavas čipste
Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.
Skatīt Akmeņu čipste un Pļavas čipste
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Akmeņu čipste un Rietumeiropa
Rudens
Rudens ainava. Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā.
Skatīt Akmeņu čipste un Rudens
Sēkla
linu sēklas. Sēkla ir sēklaugu vairošanās un izplatīšanas orgāns.
Skatīt Akmeņu čipste un Sēkla
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Akmeņu čipste un Skandināvija
Skrunda
Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.
Skatīt Akmeņu čipste un Skrunda
Somija
Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.
Skatīt Akmeņu čipste un Somija
Spalva
Dažādu putnu spalvas Spalva ir ādas ragvielas veidojums, kas sastāv no cieta, bet elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm jeb burām.
Skatīt Akmeņu čipste un Spalva
Svalbāra
Svalbāra ir Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu.
Skatīt Akmeņu čipste un Svalbāra
Tārpi
Dižslieka (''Lumbricus terrestris'') Tārpi (Vermes) ir novecojis dzīvnieku valsts (Animalia) tips, ko kādreiz sistemātikā ieviesa Kārlis Linnejs.
Skatīt Akmeņu čipste un Tārpi
Vēžveidīgie
Vēžveidīgie (Crustacea) ir posmkāju tipa apakštips.
Skatīt Akmeņu čipste un Vēžveidīgie
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Akmeņu čipste un Ventspils
Vilna
Vilna ir no dzīvniekiem iegūta šķiedra, kuru nocērpj aitām un citiem zīdītājiem ar biezu apmatojumu, piemēram, kazām, kamieļiem un lamām.
Skatīt Akmeņu čipste un Vilna
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Skatīt Akmeņu čipste un Ziema
Zivis
Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.
Skatīt Akmeņu čipste un Zivis
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Skatīt Akmeņu čipste un Zviedrija
20. gadsimts
20.
Skatīt Akmeņu čipste un 20. gadsimts
Zināms kā Anthus petrosus.