Satura rādītājs
56 attiecības: Acs, Afganistāna, Altajs, Apvienotā Karaliste, Arābijas pussala, Atlantijas okeāns, Austrumu dzeltenā cielava, Ķīna, Ēģipte, Āfrika, Āzija, Bezmugurkaulnieki, Centimetrs, Cielavas, Cielavu dzimta, Dienvidāzija, Dzeltenā krāsa, Dziedātājputni, Eiropa, Francija, Gada putns Latvijā, Grams, Himalaji, Indijas subkontinents, Irāka, Irāna, Itālija, Kaspijas jūra, Kazahstāna, Kārlis Linnejs, Krievija, Kukaiņi, Lakstaugs, Lapu sūnas, Latvija, Liellops, Ligzda, Mati, Mongolija, Nakts, Ola, Olīvas, Pireneju pussala, Rietumeiropa, Sahāra, Sardīnija, Sibīrija, Sicīlija, Skandināvija, Slovēnija, ... Izvērst indekss (6 vairāk) »
- Cielavas
Acs
Acis ir orgāni, kuri uztver gaismu un pēc tam pa optisko nervu nosūta uz smadzenēm.
Skatīt Dzeltenā cielava un Acs
Afganistāna
Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.
Skatīt Dzeltenā cielava un Afganistāna
Altajs
Altajs (— no tjurku "Zelta (svētie) kalni"), ir kalnu sistēma Centrālāzijā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Altajs
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Skatīt Dzeltenā cielava un Apvienotā Karaliste
Arābijas pussala
Arābijas pussala (vai) ir pussala Tuvajos Austrumos.
Skatīt Dzeltenā cielava un Arābijas pussala
Atlantijas okeāns
Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.
Skatīt Dzeltenā cielava un Atlantijas okeāns
Austrumu dzeltenā cielava
Austrumu dzeltenā cielava (Motacilla tschutschensis) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputnu suga, kurai ir 3 pasugas.
Skatīt Dzeltenā cielava un Austrumu dzeltenā cielava
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Ķīna
Ēģipte
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.
Skatīt Dzeltenā cielava un Ēģipte
Āfrika
Āfrika ir otrs lielākais kontinents pasaulē aiz Eirāzijas gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Dzeltenā cielava un Āfrika
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Dzeltenā cielava un Āzija
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Dzeltenā cielava un Bezmugurkaulnieki
Centimetrs
Galdnieka mērs ar centimetru iedaļām Centimetrs (cm) ir SI garuma mērvienība — viena simtdaļa no metra.
Skatīt Dzeltenā cielava un Centimetrs
Cielavas
Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 12 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Dzeltenā cielava un Cielavas
Cielavu dzimta
Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta.
Skatīt Dzeltenā cielava un Cielavu dzimta
Dienvidāzija
Dienvidāzijas atrašanās vieta Āzijā Dienvidāzija ir pasaules reģions, kurš atrodas Āzijas dienvidu daļā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Dienvidāzija
Dzeltenā krāsa
Dažādi dzeltenās krāsas toņi Dzeltenā krāsa jeb dzeltens ir krāsa, kuras uztveri nodrošina gaisma ar viļņa garumu no 565 līdz 590 nanometriem.
Skatīt Dzeltenā cielava un Dzeltenā krāsa
Dziedātājputni
Dziedātājputni (Passeri) ir zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) apakškārta.
Skatīt Dzeltenā cielava un Dziedātājputni
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Dzeltenā cielava un Eiropa
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Skatīt Dzeltenā cielava un Francija
Gada putns Latvijā
2023. gada putns Latvijā — lakstīgala (''Luscinia luscinia'') Gada putns ir viens no ikgadējiem Latvijas dabas simboliem, ko kopš 1996.
Skatīt Dzeltenā cielava un Gada putns Latvijā
Grams
Grams (SI simbols: g) ir metriskā sistēmas masas mērvienība, kas pielīdzināma kilograma daļai.
Skatīt Dzeltenā cielava un Grams
Himalaji
Himalaji (Himālayaḥ — ‘sniegu valstība’) ir augstākā kalnu sistēma uz Zemes.
Skatīt Dzeltenā cielava un Himalaji
Indijas subkontinents
Indijas subkontinents. Valodu saimes Indijas subkontinentā. Indijas subkontinents ir daļa no Āzijas kontinenta, kas aizņem Indijas tektonisko plātni.
Skatīt Dzeltenā cielava un Indijas subkontinents
Irāka
Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu (Kurdistāna).
Skatīt Dzeltenā cielava un Irāka
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Irāna
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Itālija
Kaspijas jūra
Kaspijas jūra ir pasaules lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma.
Skatīt Dzeltenā cielava un Kaspijas jūra
Kazahstāna
Kazahstāna ir Centrālāzijas valsts, neliela teritorijas daļa rietumos no Urālas upes atrodas arī Eiropas austrumos.
Skatīt Dzeltenā cielava un Kazahstāna
Kārlis Linnejs
Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.
Skatīt Dzeltenā cielava un Kārlis Linnejs
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Krievija
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Dzeltenā cielava un Kukaiņi
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Dzeltenā cielava un Lakstaugs
Lapu sūnas
Lapu sūnas (sensu stricto) ir mazi, mīksti sūnaugi, visbiežāk 1—10 centimetrus gari.
Skatīt Dzeltenā cielava un Lapu sūnas
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Latvija
Liellops
Liellops (Bos primigenius taurus) ir liela auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājlops, kura priekštecis ir izmirušais Eirāzijas taurs (Bos primigenius).
Skatīt Dzeltenā cielava un Liellops
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Dzeltenā cielava un Ligzda
Mati
Viena matiņa šķērsgriezums. Mati ir tieva, elastīga struktūra, kas atrodas uz zīdītāju ādas.
Skatīt Dzeltenā cielava un Mati
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Skatīt Dzeltenā cielava un Mongolija
Nakts
Nakts uz Zemes (daudzu foto no mākslīgā pavadoņa montāža) Nakts ir laika periods, kad Saule atrodas zem horizonta.
Skatīt Dzeltenā cielava un Nakts
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Dzeltenā cielava un Ola
Olīvas
Dažādas olīvas Olīvas, arī olīves, ir olīvkoku augļi.
Skatīt Dzeltenā cielava un Olīvas
Pireneju pussala
Pireneju pussala vai Ibērijas pussalu atrodas Dienvideiropā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Pireneju pussala
Rietumeiropa
Dienvideiropa Rietumeiropas valstis (''Westeuropa'') atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai Rietumeiropa ir Eiropas rietumu daļa, kurā pēc Eiropas Savienības (ES) ieteiktās definīcijas ietilpst Andora, Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Lihtenšteina, Luksemburga, Monako, Nīderlande, Šveice, Vācija, kā arī autonomās Normandijas salas — Džērsija un Gērnsija, Menas Sala.
Skatīt Dzeltenā cielava un Rietumeiropa
Sahāra
Āfrikas ziemeļi, Sahāras tuksnesis no kosmosa Sahāra ((ṣaḥrā) — ‘tuksnesis’) ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un otrs lielākais tuksnesis aiz Antarktīdas.
Skatīt Dzeltenā cielava un Sahāra
Sardīnija
Sardīnija (izrunā) ir otra lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas un autonoms Itālijas reģions kopš.
Skatīt Dzeltenā cielava un Sardīnija
Sibīrija
Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.
Skatīt Dzeltenā cielava un Sibīrija
Sicīlija
Sicīlija ir lielākā sala Vidusjūrā un autonoms Itālijas reģions ar km² lielu platību.
Skatīt Dzeltenā cielava un Sicīlija
Skandināvija
Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm. Skandināvija (dāņu un, norvēģu, fēru un, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Skandināvija
Slovēnija
Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Slovēnija
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Turcija
Vidusjūra
Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.
Skatīt Dzeltenā cielava un Vidusjūra
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Skatīt Dzeltenā cielava un Volga
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
Skatīt Dzeltenā cielava un Zeme
Ziema
Vācijā. Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari.
Skatīt Dzeltenā cielava un Ziema
Ziemeļāfrika
Ziemeļāfrika ir Āfrikas ziemeļu reģions, kurš pārsvarā atrodas Sahāras tuksneša teritorijā.
Skatīt Dzeltenā cielava un Ziemeļāfrika
Skatīt arī
Cielavas
- Austrumu dzeltenā cielava
- Baltā cielava
- Cielavas
- Citroncielava
- Dzeltenā cielava
- Pelēkā cielava
Zināms kā Melngalvas cielava, Motacilla flava, Rietumu dzeltenā cielava, Ziemeļu dzeltenā cielava.