Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Pienskābe

Indekss Pienskābe

Pienskābe (α-hidroksipropionskābe, 2-hidroksipropānskābe, CH3CHOHCOOH) pieder pie hidroksikarbonskābēm.

37 attiecības: Akrilskābe, Anhidrīds, Antimons, Bifenils, Biotehnoloģija, Enzīmi, Fruktoze, Gaļa, Glicerīns, Glikolskābe, Glikoze, Gurķis, Izomērija, Jenss Jākobs Bercēliuss, Kalcijs, Karbonskābes, Kālijs, Kārlis Vilhelms Šēle, Konservanti, Laktīds, Magnijs, Muskuļi, Mutes dobums, Nātrijs, Ogļhidrāti, Oglekļa dioksīds, Pārtikas rūpniecība, Piens, Pienskābes baktērijas, Pirovīnogskābe, Propionskābe, Sārmi, Siers, Skābēti kāposti, Skābeklis, Vīns, Zobu puve.

Akrilskābe

Akrilskābe jeb propēnskābe (СН2.

Jaunums!!: Pienskābe un Akrilskābe · Redzēt vairāk »

Anhidrīds

Anhidrīds (- bezūdens) ir savienojums, kas tiek iegūts, atšķeļot kādam citam savienojumam ūdeni.

Jaunums!!: Pienskābe un Anhidrīds · Redzēt vairāk »

Antimons

Antimons ir ķīmiskais elements ar simbolu Sb un atomskaitli 51.

Jaunums!!: Pienskābe un Antimons · Redzēt vairāk »

Bifenils

Bifenils (difenils, fenilbenzols, lemonēns, 1,1'-bifenils, C6H5−C6H5) ir bezkrāsaina kristāliska viela (spīdīgas plāksnītes) ar īpatnēju, patīkamu smaržu.

Jaunums!!: Pienskābe un Bifenils · Redzēt vairāk »

Biotehnoloģija

insulīna kristāli Biotehnoloģija (bios — 'dzīvība' + tehnoloģija) ir bioloģijas un tehnikas nozare, kas izmanto dabiskās bioloģiskās sistēmas (piemēram, mikroorganismus), lai ražotu bioloģiski nozīmīgas vielas.

Jaunums!!: Pienskābe un Biotehnoloģija · Redzēt vairāk »

Enzīmi

Tipiska enzīma — cilvēka laktoilglutationa liāzes — uzbūves shēma Enzīmi (enzumon — 'iekšā' + 'ieraugs'), arī fermenti ( — 'ieraugs'), ir lielmolekulāri biokatalizatori, kas paātrina visas organismā notiekošās vielmaiņas reakcijas — uzturvielu noārdīšanu, jaunu vielu sintēzi, dažādu vielu un jonu transportu, ķermeņa temperatūras un pH regulēšanu un tā tālāk.

Jaunums!!: Pienskābe un Enzīmi · Redzēt vairāk »

Fruktoze

Fruktoze Fruktoze ir vienkāršs cukurs, balta, kristāliska, ļoti salda viela, cilvēka organisms izmanto viegli.

Jaunums!!: Pienskābe un Fruktoze · Redzēt vairāk »

Gaļa

Gaļas produkti Klusā daba'', Klods Monē (1864). Gaļa ir dzīvnieku (parasti siltasiņu) muskuļaudi un taukaudi, ko izmanto pārtikā.

Jaunums!!: Pienskābe un Gaļa · Redzēt vairāk »

Glicerīns

Glicerīns (propāntriols-1,2,3, glicerols, CH2OHCHOHCH2OH) ir caurspīdīgs, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar saldu garšu.

Jaunums!!: Pienskābe un Glicerīns · Redzēt vairāk »

Glikolskābe

Glikolskābe (hidroksietiķskābe, 2-hidroksietānskābe, CH2OHCOOH) ir vienkāršākā hidroksikarbonskābe.

Jaunums!!: Pienskābe un Glikolskābe · Redzēt vairāk »

Glikoze

Glikoze (— ‘salds’; 1960. gados neilgu laiku glikozi oficiāli dēvēja par glukozi; vīnogu cukurs, C6H12O6) ir nozīmīgs ogļhidrāts.

Jaunums!!: Pienskābe un Glikoze · Redzēt vairāk »

Gurķis

Sējas gurķis (Cucumis sativus), arī lauka gurķis, ir ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs.

Jaunums!!: Pienskābe un Gurķis · Redzēt vairāk »

Izomērija

Izomērija ir parādība, ka pastāv vielas, kurām ir vienāda molekulmasa un ķīmiskais sastāvs, bet dažāda struktūra (dažāda atomu un saišu starp tiem kārtība molekulā vai arī dažāds atomu vai to grupu telpiskais izvietojums).

Jaunums!!: Pienskābe un Izomērija · Redzēt vairāk »

Jenss Jākobs Bercēliuss

Jenss Jākobs Bercēliuss (dzimis Veversundā (Väversunda), miris Stokholmā) bija zviedru ķīmiķis.

Jaunums!!: Pienskābe un Jenss Jākobs Bercēliuss · Redzēt vairāk »

Kalcijs

Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20.

Jaunums!!: Pienskābe un Kalcijs · Redzēt vairāk »

Karbonskābes

Karbonskābju vispārīga struktūrformula Karbonskābes (organiskās skābes) ir organiskas vielas, kuru molekulas satur karboksilgrupu −COOH.

Jaunums!!: Pienskābe un Karbonskābes · Redzēt vairāk »

Kālijs

Kālijs ir ķīmiskais elements ar simbolu K un atomskaitli 19.

Jaunums!!: Pienskābe un Kālijs · Redzēt vairāk »

Kārlis Vilhelms Šēle

Kārlis Vilhelms Šēle (dzimis, miris) bija vācu izcelsmes zviedru farmaceits un ķīmiķis.

Jaunums!!: Pienskābe un Kārlis Vilhelms Šēle · Redzēt vairāk »

Konservanti

Konservanti ir vielas, kas tiek izmantotas pārtikas un citu produktu saglabāšanai, lai pagarinātu to glabāšanas laiku un novērstu mikroorganismu augšanu vai bojājumus.

Jaunums!!: Pienskābe un Konservanti · Redzēt vairāk »

Laktīds

Laktīds (С6Н8O4) ir pienskābes cikliskais divkāršais esteris (atšķirībā no laktoniem, laktīda tipa savienojumi satur ciklā nevis vienu, bet divus estera grupējumus).

Jaunums!!: Pienskābe un Laktīds · Redzēt vairāk »

Magnijs

Magnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12.

Jaunums!!: Pienskābe un Magnijs · Redzēt vairāk »

Muskuļi

Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.

Jaunums!!: Pienskābe un Muskuļi · Redzēt vairāk »

Mutes dobums

Mutes dobums (Cavum oris) ir spraugveida telpa, ko izklāj gļotāda.

Jaunums!!: Pienskābe un Mutes dobums · Redzēt vairāk »

Nātrijs

Nātrijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Na un atomskaitli 11.

Jaunums!!: Pienskābe un Nātrijs · Redzēt vairāk »

Ogļhidrāti

graudaugu produkti Ogļhidrāti, agrāk ogļūdeņi, ir organiski savienojumi, kuri pēc savas uzbūves ir vai nu aldehīdspirti, vai ketospirti; tie var būt kā monosaharīdi un to dimēri (disaharīdi), tā arī polimēri, kurus veido atsevišķas monosaharīdu molekulas (polisaharīdi).

Jaunums!!: Pienskābe un Ogļhidrāti · Redzēt vairāk »

Oglekļa dioksīds

Ogļskābā gāze jeb oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu.

Jaunums!!: Pienskābe un Oglekļa dioksīds · Redzēt vairāk »

Pārtikas rūpniecība

"Dobeles dzirnavnieks" Pārtikas rūpniecība ir apstrādes rūpniecības nozare, kas ražo gatavus pārtikas produktus vai to pusfabrikātus.

Jaunums!!: Pienskābe un Pārtikas rūpniecība · Redzēt vairāk »

Piens

Glāze piena Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts.

Jaunums!!: Pienskābe un Piens · Redzēt vairāk »

Pienskābes baktērijas

Pienskābes baktērijas (Lactobacillales) ir nekustīgu, grampozitīvu, fakultatīvi anaerobu un sporu neveidojošu baktēriju kārta, kas galvenokārt barojas no monosaharīdiem un disaharīdiem (dažas pienskābes baktēriju dzimtas kā barības vielas spēj izmantot arī pentozes vai organiskās skābes, piemēram, citronskābi), kā galveno vielmaiņas galaproduktu izdalot pienskābi, bet mazākos daudzumos arī bioloģiski aktīvas vielas (B vitamīnus) un patogēnu attīstību kavējošas antibiotikas.

Jaunums!!: Pienskābe un Pienskābes baktērijas · Redzēt vairāk »

Pirovīnogskābe

Pirovīnogskābe (2-oksopropānskābe, α-ketopropionskābe, acetilskudrskābe, piruvīnskābe, CH3CO−СООН) ir vienkāršākā ketokarbonskābe.

Jaunums!!: Pienskābe un Pirovīnogskābe · Redzēt vairāk »

Propionskābe

Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm.

Jaunums!!: Pienskābe un Propionskābe · Redzēt vairāk »

Sārmi

Sārmi ir šķīstošie hidroksīdi — sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdi.

Jaunums!!: Pienskābe un Sārmi · Redzēt vairāk »

Siers

Uzkodu paplāte ar dažādām siera šķirnēm Siers ir piena produkts, ko iegūst, sarecinot piena olbaltumvielu kazeīnu.

Jaunums!!: Pienskābe un Siers · Redzēt vairāk »

Skābēti kāposti

Skābēti kāposti Skābēti kāposti ir smalki sagriezti, neapstrādāti kāposti, kas ir skābēti ar dažāda veida pienskābes baktērijām.

Jaunums!!: Pienskābe un Skābēti kāposti · Redzēt vairāk »

Skābeklis

Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O un atomskaitli 8.

Jaunums!!: Pienskābe un Skābeklis · Redzēt vairāk »

Vīns

Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo, raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.

Jaunums!!: Pienskābe un Vīns · Redzēt vairāk »

Zobu puve

Zobu puve jeb kariess (— ‘puve’) ir zobu (visbiežāk dzerokļu kožamvirsmu, 2 blakuszobu saskarvirsmu, zobu kakliņu apvidu un zobu bedrīšu daļu) cieto audu (emaljas un dentīna) pakāpeniska noārdīšanās, kas notiek zobu puves baktēriju (Streptococcus mutans) izdalītajiem fermentiem pastiprināti pārraudzējot organiskajās skābēs (etiķskābē, pienskābē un propionskābē) uz zobu virsmas esošos ogļhidrātus (saharozi, glikozi, fruktozi, laktozi, maltozi), kā arī uz zobiem nokļūstot no kuņģa atvemtajai sālsskābei vai ēsto augļu un ogu un dzerto sulu organiskajām skābēm, tostarp citronskābei un ābolskābei, šķīdinot zobu minerālvielas.

Jaunums!!: Pienskābe un Zobu puve · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

E270, Hidroksipropionskābe, Laktobacilīns, Laktāti.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »