Ātrāk nekā pārlūku!
41 attiecības: Abinieki, Aklā zarna, Aknas, Anālā atvere, Apaļmutnieki, Apendicīts, Asinis, Atūdeņošanās, Augšupejošā zarna, B6 vitamīns, Biotīns, Caureja, Cilvēks, Epitēlijaudi, Fenols, Flora, Folijskābe, Gļotāda, Gremošanas orgānu sistēma, Hīms, Indols, Izkārnījumi, K vitamīns, Kaulzivis, Kloākaiņi, Lejupejošā zarna, Lokzarna, Mugurkaulnieki, Putni, Rāpuļi, Rūgšana, S veida zarna, Skrimšļzivis, Taisnā zarna, Tārpveida piedēklis, Tievā zarna, Vaļi, Vēdera dobums, Vitamīni, Zālēdāji, Zīdītāji.
Abinieki
Abinieki (Amphibia) ir senākā sauszemes mugurkaulnieku — četrkājaiņu — klase, kuriem joprojām saglabājušās ūdens priekšteču pazīmes.
Jaunums!!: Resnā zarna un Abinieki · Redzēt vairāk »
Aklā zarna
Aklās zarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsots ar sarkanu). Aklā zarna (lat. Caecum) ir maisveidīgs resnās zarnas sākuma posms, kas atrodas gūžas kaula labās puses bedres (' iliac fossa') apvidū, intraperitoneāli (visapkārt klāta ar vēderplēvi).
Jaunums!!: Resnā zarna un Aklā zarna · Redzēt vairāk »
Aknas
Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.
Jaunums!!: Resnā zarna un Aknas · Redzēt vairāk »
Anālā atvere
Taisnās zarnas un anālās atveres diagramma. Anālā atvere jeb tūplis ir gremošanas sistēmas daļa, caur kuru tiek izvadītas fekālijas.
Jaunums!!: Resnā zarna un Anālā atvere · Redzēt vairāk »
Apaļmutnieki
Apaļmutnieki (Cyclostomata) — bezžokļaiņu infratipa pārstāvji.
Jaunums!!: Resnā zarna un Apaļmutnieki · Redzēt vairāk »
Apendicīts
Akūti iekaisis un palielinājies apendikss Apendicīts ir apendiksa (aklās zarnas piedēkļa) iekaisums.
Jaunums!!: Resnā zarna un Apendicīts · Redzēt vairāk »
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Jaunums!!: Resnā zarna un Asinis · Redzēt vairāk »
Atūdeņošanās
Māsiņas holēras slimniekam dod uzņemt šķidrumu, lai novērstu atūdeņošanos. Atūdeņošanās jeb dehidratācija (sengrieķu: ὕδωρ hýdōr — 'ūdens') tiek definēta kā pārmērīgs ķermeņa šķidruma zaudējums (piemēram holēras slimniekiem).
Jaunums!!: Resnā zarna un Atūdeņošanās · Redzēt vairāk »
Augšupejošā zarna
Augšupejošās zarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsota ar sārtā krāsā) Augšupejošā zarna jeb augšupejošā lokzarna ir lokzarnas (colon) sākuma posms, kas ir resnās zarnas (intestinum crassum) daļa.
Jaunums!!: Resnā zarna un Augšupejošā zarna · Redzēt vairāk »
B6 vitamīns
B6 vitamīns, dēvēts arī par piridoksīnu, piedalās aminoskābju un tauku vielmaiņā.
Jaunums!!: Resnā zarna un B6 vitamīns · Redzēt vairāk »
Biotīns
Biotīns jeb vitamīns B7 ir ogļhidrātu, taukskābju un aminoskābju metabolisma koenzīms.
Jaunums!!: Resnā zarna un Biotīns · Redzēt vairāk »
Caureja
Caureja jeb diareja ((diarrhoia) — 'tecēšana cauri') ir stāvoklis, kad no organisma bieži tiek aizvadīti izkārnījumi šķidrā veidā.
Jaunums!!: Resnā zarna un Caureja · Redzēt vairāk »
Cilvēks
Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.
Jaunums!!: Resnā zarna un Cilvēks · Redzēt vairāk »
Epitēlijaudi
Dažādi epitēlijaudi Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības.
Jaunums!!: Resnā zarna un Epitēlijaudi · Redzēt vairāk »
Fenols
Fenols (karbolskābe, hidroksibenzols, oksibenzols, C6H5OH) tīrā veidā ir bezkrāsaina kristāliska viela ar specifisku smaku (pēc fenola dažreiz ož guaša vai akvareļu krāsas, jo to pievieno kā konservantu).
Jaunums!!: Resnā zarna un Fenols · Redzēt vairāk »
Flora
Flora (no — 'ziedēt') — vēsturiski izveidojies augu sugu kopums kādā noteiktā teritorijā.
Jaunums!!: Resnā zarna un Flora · Redzēt vairāk »
Folijskābe
Folijskābe jeb folskābe ir svarīgs ūdenī šķīstošs vitamīns, kas nepieciešams cilvēka imūnsistēmas un sirds un asinsvadu sistēmas normālai attīstībai un darbībai.
Jaunums!!: Resnā zarna un Folijskābe · Redzēt vairāk »
Gļotāda
barības vada vidējās daļas mikropreparāts, kur ''f'' — gļotāda ar asinsvadiem un limfmezgla daļa Gļotāda ir dobu orgānu iekšējais apvalks.
Jaunums!!: Resnā zarna un Gļotāda · Redzēt vairāk »
Gremošanas orgānu sistēma
Cilvēka gremošanas orgānu sistēma. Gremošanas orgānu sistēma (Sistema digestorium) ir orgānu sistēma, kuras galvenā funkcija ir saistīta ar organismam nepieciešamo barības vielu uzņemšanu, bet atsevišķām tās daļām ir arī citas funkcijas.
Jaunums!!: Resnā zarna un Gremošanas orgānu sistēma · Redzēt vairāk »
Hīms
Hīms jeb himuss ((hymos) — 'sula') ir kuņģa un tievās zarnas pusšķidrais vai šķidrais saturs, kas sastāv no daļēji sagremotas pārtikas, kuņģa un zarnu gremošanas sulām, dziedzeru sekrētiem, žults, zarnu epitēlija šūnām un mikroorganismiem.
Jaunums!!: Resnā zarna un Hīms · Redzēt vairāk »
Indols
Indols (2,3-benzpirols, C8H7N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kura molekula sastāv no kondensētiem benzola un pirola gredzeniem (indols pieder pie "aromātiskajiem" savienojumiem ar delokalizētu π elektronu sistēmu).
Jaunums!!: Resnā zarna un Indols · Redzēt vairāk »
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Jaunums!!: Resnā zarna un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »
K vitamīns
K vitamīni ir strukturāli līdzīgu taukos šķīstošu vitamīnu grupa, kas nepieciešama asinsrecei un kalcija saistīšanai kaulos un citos audos.
Jaunums!!: Resnā zarna un K vitamīns · Redzēt vairāk »
Kaulzivis
Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.
Jaunums!!: Resnā zarna un Kaulzivis · Redzēt vairāk »
Kloākaiņi
Kloākaiņi jeb oldējēji (Monotremata) ir zīdītāju klases kārta, kas ir vienīgā kārta pirmzīdītāju apakšklasē (Protheria).
Jaunums!!: Resnā zarna un Kloākaiņi · Redzēt vairāk »
Lejupejošā zarna
Lejupejošās lokzarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsota sārtā krāsā) Lejupejošā zarna jeb lejupejošā lokzarna ir lokzarnas (colon) trešais posms, kas ir resnās zarnas (intestinum crassum) daļa.
Jaunums!!: Resnā zarna un Lejupejošā zarna · Redzēt vairāk »
Lokzarna
Lokzarnas posmi (iekrāsoti gaiši brūnā krāsā). 1. augšupejošā zarna 2. šķērszarna 3. lejupejošā zarna 4. S veida zarna Lokzarna ir resnās zarnas garākais posms, kas iesākas kā aklās zarnas turpinājums un nobeigumā pāriet taisnajā zarnā.
Jaunums!!: Resnā zarna un Lokzarna · Redzēt vairāk »
Mugurkaulnieki
Mugurkaulnieki (Vertebrata) vai galvaskausaiņi (Craniata) — hordaiņu apakštips.
Jaunums!!: Resnā zarna un Mugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Jaunums!!: Resnā zarna un Putni · Redzēt vairāk »
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Jaunums!!: Resnā zarna un Rāpuļi · Redzēt vairāk »
Rūgšana
Atvērta alus raudzēšanas tvertne Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātu katabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas.
Jaunums!!: Resnā zarna un Rūgšana · Redzēt vairāk »
S veida zarna
S veida lokzarnas izvietojums gremošanas sistēmā (iekrāsota ar sārtā krāsā) S veida zarna jeb s veida lokzarna ir lokzarnas (colon) pēdējais posms, kas ir resnās zarnas (intestinum crassum) daļa.
Jaunums!!: Resnā zarna un S veida zarna · Redzēt vairāk »
Skrimšļzivis
Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs.
Jaunums!!: Resnā zarna un Skrimšļzivis · Redzēt vairāk »
Taisnā zarna
Resnā zarna ar sarkanā krāsā iekrāsotu taisno zarnu. Taisnā zarna ir resnās zarnas beigu daļa (15—20 cm), kas sākas aiz S veida zarnas un beidzas ar anālo atveri.
Jaunums!!: Resnā zarna un Taisnā zarna · Redzēt vairāk »
Tārpveida piedēklis
Tārpveida piedēkļa izvietojums gremošanas sistēmā (atzīmēts brūnā krāsā). Tārpveida piedēklis jeb aklās zarnas piedēklis ir tievs aklās zarnas (Caecum) atzarojums ar noslēgtu otro galu.
Jaunums!!: Resnā zarna un Tārpveida piedēklis · Redzēt vairāk »
Tievā zarna
Diagramma, kurā tievā zarna ir apzīmēta ar anglisko nosaukumu ''small intestine''. Tievā zarna sīkāk iedalās divpadsmitpirkstu zarnā (''duodenum''), tukšajā zarnā (''jejunum'') un līkumainajā zarnā (''ileum''). Tievā zarna ir gremošanas orgānu sistēmas daļa starp kuņģi un resno zarnu.
Jaunums!!: Resnā zarna un Tievā zarna · Redzēt vairāk »
Vaļi
Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.
Jaunums!!: Resnā zarna un Vaļi · Redzēt vairāk »
Vēdera dobums
Cilvēka ķermeņa dobumi. Vēdera dobums shēmā apzīmēts kā ''abdominal cavity''. Vēdera dobums (lat. cavitas abdominis) ir dobums, kas atrodas ķermeņa apakšējā daļā zem diafragmas un ir pilnībā aizpildīts ar vēdera orgāniem.
Jaunums!!: Resnā zarna un Vēdera dobums · Redzēt vairāk »
Vitamīni
Augļu un dārzeņu sastāvā ir daudzi vitamīni Vitamīni ir organiski mazmolekulāri ķīmiski savienojumi, kas nelielā daudzumā ir nepieciešami normālai organisma funkciju nodrošināšanai un jāuzņem ar pārtiku, jo organisms tos nespēj sintezēt (vai nespēj sintezēt pietiekamā daudzumā).
Jaunums!!: Resnā zarna un Vitamīni · Redzēt vairāk »
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Jaunums!!: Resnā zarna un Zālēdāji · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Resnā zarna un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
