Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem"

Jelgavas brīvmūrnieku nams Ezera ielā 19 (1943). Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas). Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" (franciski: „Trois Epées couronnées”, vāciski: „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ vai senākā rakstībā: „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) bija galvenais Kurzemes un Zemgales hercogistes brīvmūrnieku centrs.

47 attiecības: Aleksandrs fon Mēdems, Aleksandrs Kaljostro, Augusts Lebrehts Bretšneiders, Brizules muiža, Ernsts Johans fon Firkss, Franču revolūcija, Frīdrihs fon Vetbergs, Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms, Gothards Frīdrihs Stenders, Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs, Heinrihs fon Ofenbergs, Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins, Jēkabs Frīdrihs Hincs, Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija, Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos", Johans Augusts fon Štarks, Johans Bēbers, Johans Georgs Hāmanis, Johans Nikolajs Tīlings, Katrīna II Lielā, Kārlis Heinrihs fon Heikings, Kārlis Kristians Jozefs, Kārlis Vilhelms Krūze, Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems, Kristofs Frīdrihs Neanders, Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge, Kurzemes bruņniecība, Kurzemes gubernatoru uzskaitījums, Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa", Liepājas loža "Enkurs", Livonijas kapituls "Tempļa pils", Nikolajs I Romanovs, Oto Hermanis fon der Hovens, Piltenes apgabals, Pjērs de Leforts, Rīgas Doma skola, Rīgas loža "Apollo", Rīgas loža "Jāņuguns", Rīgas loža "Mazā pasaule", Rīgas loža "Pie zobena", Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne", Septiņgadu karš, Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, Vidzemes guberņa, 1812. gada karš.

Aleksandrs fon Mēdems

Aleksandrs fon Mēdems (von Medem, 1770.30.III Rumbas muižā—1842.13.XII) bija Kurzemes muižnieks un sabiedriskais darbinieks, Kurzemes galma kambarkungs un landhofmeistars (1818-1821).

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Aleksandrs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kaljostro

Aleksandrs Kaljostro Aleksandrs Kaljostro, arī Kaļostro (īstajā vārdā — Džuzepe Balzamo, 1743-1795).

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Aleksandrs Kaljostro · Redzēt vairāk »

Augusts Lebrehts Bretšneiders

Augusts Lebrehts Bretšneiders (Bretschneider, 1771-1840) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas mūzikas profesors.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Augusts Lebrehts Bretšneiders · Redzēt vairāk »

Brizules muiža

Brizules muižas kungu māja ir klasicisma stilā celta ēka, kas atrodas Brizules ciemā, Tukuma novadā, Latvijā.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Brizules muiža · Redzēt vairāk »

Ernsts Johans fon Firkss

Ernests Johans fon Firkss (von Fircks, 1737-1782) bija Kurzemes muižnieks, Nurmuižas un Oktes muižas īpašnieks no Firksu dzimtas, viens no brīvmūrnieku ordeņa vadītājiem Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Ernsts Johans fon Firkss · Redzēt vairāk »

Franču revolūcija

Bastīlijas ieņemšana, 1789 Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs fon Vetbergs

Frīdrihs fon Vetbergs (von Wettberg, 1779—1825.10.VII) bija augsta ranga valsts darbinieks, Sēlpils virspilskunga iecirkņa muižniecības priekšnieks, Kurzemes muižniecības deputāts Pēterburgā, strādājis zemnieku lietu komisijā un komitejā, kam bija jāizstrādā projekts Kurzemes pilsētu stāvokļa uzlabošanai.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Frīdrihs fon Vetbergs · Redzēt vairāk »

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms

Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (von Fölkersahm) (1766-1848) bija vācbaltiešu muižnieks, Kurzemes bruņniecības sekretārs (1795), delegācijas sastāvā parakstījis Kurzemes hercogistes pievienošanas aktu Krievijas impērijai.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms · Redzēt vairāk »

Gothards Frīdrihs Stenders

Gothards Frīdrihs Stenders (1753). Stendera izgudrotās veļasmašīnas apraksts (Jelgava, 1765). Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Štenders (Gotthard Friedrich Stender) saukts par Veco Stenderu (dzimis, miris), bija Apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs un izgudrotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Gothards Frīdrihs Stenders · Redzēt vairāk »

Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs

Gustavs Matiass Lambsdorfs ģenerāļa tērpā (pēc 1795) Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs (1745-1828), bija Krievijas impērijas armijas ģenerālis, Kurzemes guberņas civilgubernators (1796–1798), ķeizara Nikolaja I audzinātājs, grāfs (no 1817).

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Ofenbergs

Barons Heinrihs fon Ofenbergs (Heinrich von Offenberg, 1752—1827) bija Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma virstiesas prezidents, landhofmeistars, slepenpadomnieks (1820-21).

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Heinrihs fon Ofenbergs · Redzēt vairāk »

Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins

Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins (Fink von Finkenstein, 1693-1758) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Hermanis Kristofs Finks fon Finkenšteins · Redzēt vairāk »

Jaunais gads

Čīlē Jaunais gads ir svētki, kad tiek svinēts jauna kalendārā gada sākums.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Jaunais gads · Redzēt vairāk »

Jēkabs Frīdrihs Hincs

Jēkabs Frīdrihs Hincs (Jekopp Friedrik Hinz,, 1743-1787) bija Apgaismības laikmeta skolotājs un grāmatizdevējs Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Jēkabs Frīdrihs Hincs · Redzēt vairāk »

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija

''Academia Petrina'' ēka, tagad Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēka. Severīna Jensena projektētā ģimnāzijas ēka (tagad - G. Eliasa Jelgavas mākslas un novadpētniecības muzeja ēka). Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Academia Petrina (no 1795. gada "Jelgavas akadēmija") bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde jeb akadēmija, kas darbojās no 1775.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija · Redzēt vairāk »

Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos"

Kurzemes provinces muzeja ēka, kurā dibināta Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas ložas „Zu den drei Gekrönten Schwerdtern“ ģerbonis (vidū) (no K.Broces kolekcijas), ko lietoja arī loža "Pie vācu zobena Austrumos". Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" (1916-1918) bija brīvmūrnieku militārā loža, kas saņēma patentu no Vācijas Lielās Zemes ložas.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Jelgavas loža "Pie vācu zobena Austrumos" · Redzēt vairāk »

Johans Augusts fon Štarks

Johans Augusts fon Štarks (Johann August Freiherr von Starck vai Stark; 1741. 24. oktobris - 1816. 3. marts) bija teologs, filosofs, lingvists.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Johans Augusts fon Štarks · Redzēt vairāk »

Johans Bēbers

Johans Jakobs Bēbers (Johann von Böber, dzimis, miris 1820. gada naktī no 15. uz 16. jūliju) bija vācbaltiešu pedagogs, entomologs, botāniķis.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Johans Bēbers · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Hāmanis

Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Johans Georgs Hāmanis · Redzēt vairāk »

Johans Nikolajs Tīlings

Johans Nikolajs Tilings (Johann Nicolaus Tiling, 1739-1798).

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Johans Nikolajs Tīlings · Redzēt vairāk »

Katrīna II Lielā

Katrīna II Lielā, (dzimusi, mirusi) bija Krievijas imperatore.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Katrīna II Lielā · Redzēt vairāk »

Kārlis Heinrihs fon Heikings

Kārlis Armands Heinrihs fon Heikings (vācu: Karl Armand Heinrich von Heyking, poļu: Karol Henryk Heyking, 1752-1809) bija vācbaltiešu valstsvīrs un jurists, Kurzemes muižnieks, Kurzemes bruņniecības pārstāvis Varšavas galmā (1782).

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kārlis Heinrihs fon Heikings · Redzēt vairāk »

Kārlis Kristians Jozefs

Kārlis Kristians Jozefs no Saksijas, arī Saksijas Kārlis (vācu: Karl Christian Joseph Ignaz Eugen Franz Xaver von Sachsen; dzimis 1733. gada 13. jūlijā Drēzdenē, miris 1796. gada 16. jūnijā Drēzdenē) bija Saksijas princis, no 1758.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kārlis Kristians Jozefs · Redzēt vairāk »

Kārlis Vilhelms Krūze

Kārlis Vilhelms Krūze (Karl Wilhelm Cruse, 1765.25.IX Kēnigsbergā—1834.22.III Jelgavā) bija Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas vēstures profesors un garīdznieks.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kārlis Vilhelms Krūze · Redzēt vairāk »

Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems

Grāfs Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems (von Medem) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes landmaršals un virspadomnieks.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kristofers Georgs Dītrihs fon Mēdems · Redzēt vairāk »

Kristofs Frīdrihs Neanders

Mācītāja K.F.Neandera siluets lapas augšā (J.K.Broces zīmējums, 4.sējums). Kristofs Frīdrihs Neanders (Christoph Friedrich Neander; dzimis, miris) bija vācbaltu mācītājs, literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Dobeles iecirkņa prāvests, Kurzemes dziesmugrāmatas autors.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kristofs Frīdrihs Neanders · Redzēt vairāk »

Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge

Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge (von Manteuffel-Szoege, 1725-1802) bija Kurzemes muižnieks no Manteifeļu dzimtas, Platones, Blankenfeldes un Biles muižu īpašnieks.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kristofs Levins fon Manteifels-Cēge · Redzēt vairāk »

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņnieku dzimtu ģerboņi Bruņniecības nama zālē (pirms 1918. gada). Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kurzemes bruņniecība · Redzēt vairāk »

Kurzemes gubernatoru uzskaitījums

19. gadsimtā Kurzemes hercogu Jelgavas pils pārtapa par Kurzemes gubernatoru rezidenci. Kurzemes gubernatori bija Zviedrijas, vēlāk Krievijas impērijas valdnieku iecelti Kurzemes, Zemgales un Sēlijas pārvaldnieki no 18.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kurzemes gubernatoru uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Kurzemes literatūras un mākslas biedrība

Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātā Kurzemes provinces muzeja ēka Jelgavā pirms Pirmā pasaules kara. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst, 1817-1939) bija pirmā šāda veida biedrība Baltijas provincēs ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem".

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kurzemes literatūras un mākslas biedrība · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste, saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa"

Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa" (vācu: alt-schottische Oberloge „Ernst zum rothen Adler” in Kurland) bija augstāko grādu loža ceturto grādu sasniegušajiem brīvmūrniekiem, kas piederēja pie Jelgavas ložas "Trīs kronēti zobeni" („Trois epées couronnées” jeb „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“) vai pie īslaicīgi Striktās observances sistēmā strādājušās Jelgavas ložas "Trīs kronētas sirdis" („Trois Coeurs couronnées”) vai Aizputes ložas "Frīdrihs pie zaļā karoga" („Friedrich zur grünen Fahne”).

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Kurzemes vecskotu virsloža "Ernests pie sarkanā ērgļa" · Redzēt vairāk »

Liepājas loža "Enkurs"

Liepājas ložas "Enkurs" nams Avotu ielā 10 (pa labi) 2008. gadā. Liepājas loža "Enkurs" bija pirmā neatkarīgās Latvijas teritorijā dibinātā brīvmūrnieku loža, kas strādāja Prūsijas lielložas "Royal York zur Freundschaft" rituālā.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Liepājas loža "Enkurs" · Redzēt vairāk »

Livonijas kapituls "Tempļa pils"

Livonijas kapituls "Tempļa pils" (vācu: Tempelburg) bija Striktās observances sistēmas piekto un sesto grādu sasniegušo brīvmūrnieku bruņinieku organizācija.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Livonijas kapituls "Tempļa pils" · Redzēt vairāk »

Nikolajs I Romanovs

Nikolajs I (dzimis, miris), Krievijas impērijas imperators (1825-1855), arī Polijas karalis (no 1829), Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Nikolajs I Romanovs · Redzēt vairāk »

Oto Hermanis fon der Hovens

Oto Hermanis fon der Hovens (1740-1806) bija politiķis, Kurzemes landtāga deputāts, Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvis Varšavā.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Oto Hermanis fon der Hovens · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apgabalu (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai). Piltenes apgabals bija autonoma (savs Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorija, kas pēc baznīcas reformācijas un Livonijas konfederācijas sabrukuma tika pārdota Dānijai.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Pjērs de Leforts

Pēteris fon Leforts (1719—1796) bija šveiciešu cilmes Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas virsnieks, vēlāk Krievijas impērijas ķeizarienes Elizabetes Romanovas galminieks.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Pjērs de Leforts · Redzēt vairāk »

Rīgas Doma skola

Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija). Rīgas Doma skola bija Rīgas domkapitula klostera skola pie Rīgas Doma katedrāles, tagadējā Palasta un Mazās skolas ielas stūrī.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Apollo"

Rīgas ložas "Apolons" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Apollo" („Apolons”, vācu: "Zum Apoll") bija pirmā un lielākā brīvmūrnieku Cinnendorfa zviedru rituāla (1772.-1794.) loža Rīgā.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Rīgas loža "Apollo" · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Jāņuguns"

Ložas "Jāņuguns" atrašanās vieta - Lielās Ģildes nams pirms pārbūves 20. gs. sākumā Rīgas loža "Jāņuguns" bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Rīgas loža "Jāņuguns" · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Mazā pasaule"

Rīgas ložas "Zur kleinen Welt" ģerbonis (1793). Rīgas loža "Mazā pasaule" (vācu: Zur kleinen Welt, krievu: Maлый cвeт) bija viena no lielākajām brīvmūrnieku ložām Rīgā.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Rīgas loža "Mazā pasaule" · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Pie zobena"

Rīgas ložas "Pie zobena" ģerbonis 18.gs. (no K. Broces kolekcijas). Rīgas loža "Pie zobena" („Zum Schwerdt”) ir brīvmūrnieku loža, ko 1765.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Rīgas loža "Pie zobena" · Redzēt vairāk »

Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"

Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" · Redzēt vairāk »

Septiņgadu karš

Austrijas-Francijas-Krievijas un Prūsijas-Lielbritānijas-Hanoveres koalīcijas pirms kara sākuma 1756. gadā. Krievijas impērijas uzbrukums Prūsijai cauri formāli neitrālās Kurzemes hercogistes un Polijas-Lietuvas teritorijai (1757-1759). Septiņgadu karš (Vācijā to dažreiz sauc arī par Trešo Silēzijas karu) notika starp 1756.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Septiņgadu karš · Redzēt vairāk »

Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs

Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs (1774—1826) bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Ziemassvētki

Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir ikgadēji svētki, kuros svin ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »

Ziemassvētku vakars

20. gadsimta sākuma Ziemassvētku vakara glezna Ziemassvētku vakars tiek atzīmēts dienā pirms Ziemassvētkiem.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un Ziemassvētku vakars · Redzēt vairāk »

1812. gada karš

1812.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »

2018. gads

2018.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un 2018. gads · Redzēt vairāk »

2019. gads

2019.

Jaunums!!: Jelgavas loža "Pie trīs kronētiem zobeniem" un 2019. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

"Pie trim kronētiem zobeniem", "Zu den drey Gekrönten Schwerdtern", Pie trim kronētajiem zobeniem, Pie trīs kronētiem zobeniem, Zu den drey Gekrönten Schwerdtern, „Trois epées couronnées”, „Zu den drey Gekrönten Schwerdtern“, „Zu den drey gekrönten Schwerdtern“.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »