Satura rādītājs
73 attiecības: Ala, Asinis, Aste, Aukslējas, Austrālija, Baktērijas, Bezmugurkaulnieki, Bifeļi, Brieži, Briežu dzimta, Dzirde, Feromoni, Floresa, Fosilijas, Gaļēdāji, Gaiss, Galva, Galvaskauss, Gekonu dzimta, Ginesa rekordu grāmata, Hercs, Hipotermija, Inde, Indonēzija, Izkārnījumi, Kaza, Kazas, Kilograms, Koks, Komodo, Krūms, Kuņģis, Kukaiņi, Lakstaugs, Lietus, Ligzda, Londona, Maita, Mazās Zunda salas, Mājas cūka, Mātīte, Mēle, Meža cūka, Mežs, Metrs, Morfoloģija (bioloģija), Muskuļi, Mute, Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums, Oža, ... Izvērst indekss (23 vairāk) »
Ala
Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
Skatīt Komodo varāns un Ala
Asinis
Cilvēka asinis Asinis ir šķidrie saistaudi, kuru galvenā masa nemitīgi kustas.
Skatīt Komodo varāns un Asinis
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Komodo varāns un Aste
Aukslējas
Aukslējas ir cilvēku un dzīvnieku mutes dobuma augšējā daļa.
Skatīt Komodo varāns un Aukslējas
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
Skatīt Komodo varāns un Austrālija
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Skatīt Komodo varāns un Baktērijas
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Skatīt Komodo varāns un Bezmugurkaulnieki
Bifeļi
Bifeļi, bifeļu ģints (Bubalus) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder vēršu apakšdzimtai (Bovinae).
Skatīt Komodo varāns un Bifeļi
Brieži
Brieži (Cervus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) briežu dzimtas (Cervidae) ģints, kurā ietilpst 4 sugas.
Skatīt Komodo varāns un Brieži
Briežu dzimta
Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Skatīt Komodo varāns un Briežu dzimta
Dzirde
250px Dzirde ir norišu kopums, kas palīdz cilvēkiem un dzīvniekiem uztvert skaņas, jeb akustiskās svārstības.
Skatīt Komodo varāns un Dzirde
Feromoni
medus bite atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā Feromons (no sengrieķu "nest" un hormons) ir sekretēts vai izdalīts ķīmiskais faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas sugas pārstāvjiem.
Skatīt Komodo varāns un Feromoni
Floresa
Floresa ir Indonēzijai piederoša vulkāniska sala Mazo Zundu salu grupā.
Skatīt Komodo varāns un Floresa
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Skatīt Komodo varāns un Fosilijas
Gaļēdāji
Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.
Skatīt Komodo varāns un Gaļēdāji
Gaiss
Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.
Skatīt Komodo varāns un Gaiss
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Komodo varāns un Galva
Galvaskauss
Suņa galvaskauss Kaķa galvaskauss Zirga galvaskauss Galvaskauss ir kaulu veidojums, kas ir sastopams cilvēkiem un daudziem dzīvniekiem.
Skatīt Komodo varāns un Galvaskauss
Gekonu dzimta
Gekonu dzimta (Gekkonidae) ir viena no gekonveidīgo (Gekkota) zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno apmēram 950 maza vai vidēja auguma ķirzaku sugas, kas iedalītas 52 ģintīs.
Skatīt Komodo varāns un Gekonu dzimta
Ginesa rekordu grāmata
2009. gada izdevuma vāka noformējums. Ginesa rekordu grāmata ir starptautiska datu bāze un ikgadēja grāmata, kurā regulāri apkopo datus par pasaules rekordiem un citiem ekstrēmiem notikumiem vai cilvēku sasniegumiem.
Skatīt Komodo varāns un Ginesa rekordu grāmata
Hercs
Hercs (Hz) ir periodisku procesu frekvences mērvienība.
Skatīt Komodo varāns un Hercs
Hipotermija
Hipotermija ir siltasiņu organisma ķermeņa temperatūras samazināšanās zem 35,0 °C.
Skatīt Komodo varāns un Hipotermija
Inde
indīgām vielām Inde ir viela vai vielu maisījums, kas pat nelielā daudzumā absorbējoties (uzsūcoties) dzīvajā organismā, izraisa bojājumus — saindēšanos vai nāvi, parasti ķīmiski reaģējot vai citādi ietekmējot vielmaiņu.
Skatīt Komodo varāns un Inde
Indonēzija
Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.
Skatīt Komodo varāns un Indonēzija
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Skatīt Komodo varāns un Izkārnījumi
Kaza
Kaza jeb mājas kaza (Capra aegagrus hircus) ir vidēja auguma dobradžu dzimtas (Bovidae) mājdzīvnieks, kuras priekštece ir Tuvajos Austrumos un Austrumeiropā dzīvojošā savvaļas kaza (Capra aegagrus).
Skatīt Komodo varāns un Kaza
Kazas
Kazas jeb kalnu kazas, kazu ģints (Capra) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) ģintīm, kas pieder kazu apakšdzimtai (Caprinae).
Skatīt Komodo varāns un Kazas
Kilograms
collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).
Skatīt Komodo varāns un Kilograms
Koks
Vecs ozols Koki ir daudzgadīgi augi ar vienu galveno stumbru.
Skatīt Komodo varāns un Koks
Komodo
Komodo ir Indonēzijai piederoša vulkāniska sala Mazo Zunda salu grupā.
Skatīt Komodo varāns un Komodo
Krūms
Ceriņu krūms Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.
Skatīt Komodo varāns un Krūms
Kuņģis
Kuņģis ir gremošanas orgānu sistēmas maisveida paplašinājums starp barības vadu un tievo zarnu.
Skatīt Komodo varāns un Kuņģis
Kukaiņi
Kukaiņi (Insecta) ir posmkāju tipa (Arthropoda) klase ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību.
Skatīt Komodo varāns un Kukaiņi
Lakstaugs
Lakstaugs Lakstaugs vai zālaugs ir viens no galvenajām un izplatītākajām augu formām, kura virszemes daļas (stumbrs, lapas) veģetatīvā perioda beigās atmirst.
Skatīt Komodo varāns un Lakstaugs
Lietus
Lietus. Lietus ir viena no dabas visizplatītākajām parādībām, kas veido laikapstākļus.
Skatīt Komodo varāns un Lietus
Ligzda
Dienvidāfrikas bezdelīgu ligzdu kolonija zem tilta Ligzda ir dažādu dzīvnieku būvēts patvērums, kas kalpo par vietu gulēšanai, dzīvošanai un pēcnācēju iznēsāšanai.
Skatīt Komodo varāns un Ligzda
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
Skatīt Komodo varāns un Londona
Maita
Ērglis barojas ar ķengura maitu Maita ir miruša dzīvnieka atliekas.
Skatīt Komodo varāns un Maita
Mazās Zunda salas
Mazās Zunda salas ir salu virkne Dienvidaustrumāzijā, daļa no Zunda salām.
Skatīt Komodo varāns un Mazās Zunda salas
Mājas cūka
Mājas cūka jeb vienkārši cūka (Sus scrofa domestica) ir viena no meža cūkas (Sus scrofa) pasugām, lai gan daži sistemātiķi mājas cūku izdala kā atsevišķu sugu, saucot to par Sus domesticus.
Skatīt Komodo varāns un Mājas cūka
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Komodo varāns un Mātīte
Mēle
Cilvēka mēle Mēle ir mīksts, muskuļots orgāns mutes iekšpusē.
Skatīt Komodo varāns un Mēle
Meža cūka
Meža cūka jeb mežacūka (Sus scrofa) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) cūku dzimtas (Suidae) cūku ģints (Sus) dzīvnieks.
Skatīt Komodo varāns un Meža cūka
Mežs
Mežs ir ekosistēma salīdzinoši plašā teritorijā, kurā dominējošā augu forma ir koki.
Skatīt Komodo varāns un Mežs
Metrs
No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.
Skatīt Komodo varāns un Metrs
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Skatīt Komodo varāns un Morfoloģija (bioloģija)
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Skatīt Komodo varāns un Muskuļi
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Skatīt Komodo varāns un Mute
Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums
Šajā uzskaitījumā apkopti valstu nacionālie dzīvnieki.
Skatīt Komodo varāns un Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums
Oža
deguna dobuma anatomiskā uzbūve Oža ir viena no sajūtām jeb pamatmaņām, kuru nodrošina ožas receptori, kas reaģē uz gaistošu vielu klātbūtni gaisā.
Skatīt Komodo varāns un Oža
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Komodo varāns un Ola
Olšūna
Cilvēka olšūna Olšūna ir haploīda sievišķā dzimumšūna dzīvniekiem, augiem un daudzām aļģēm.
Skatīt Komodo varāns un Olšūna
Olbaltumvielas
kristāli Olbaltumvielas jeb proteīni (no vai, kas savukārt no (protōs) — 'pirmējs'), nereti saīsināti arī kā olbaltumi vai OBV, ir biopolimēri, lielmolekulāri savienojumi, ko veido līdz pat 20 dažādu α-aminoskābju saturošas lineāras virknes, kurās aminoskābes savstarpēji saistītas ar peptīdsaitēm.
Skatīt Komodo varāns un Olbaltumvielas
Pleistocēns
Pleistocēns bija kainozoja ēras kvartāra perioda epoha, kas ilga no 2,588 miljona līdz aptuveni 12 000 gadiem pirms mūsdienām un ietvēra Zemes pēdējo periodu ar vairākiem glaciāliem (apledojumiem).
Skatīt Komodo varāns un Pleistocēns
Putni
Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.
Skatīt Komodo varāns un Putni
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku — amniotu — galvenās iezīmes.
Skatīt Komodo varāns un Rāpuļi
Redze
Redze jeb vizuālā uztvere ir viens no maņu veidiem.
Skatīt Komodo varāns un Redze
Siekalas
Siekalas ir viela, kuru izdala siekalu dziedzeri cilvēka un dažādu citu dzīvnieku mutes dobumā.
Skatīt Komodo varāns un Siekalas
Skaņa
Maijvabole kustina savus spārnus vidēji 45 reizes sekundē. Tās dūkšanas frekvence ir aptuveni 45 Hz Bite kustina spārnus vidēji 200 reizes sekundē. Tās skanēšanas frekvence ir aptuveni 200 Hz Ods kustina spārnus vidēji 5000 reizes sekundē. Tā sīkšanas frekvence ir aptuveni 5000Hz Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā svārstību veidā.
Skatīt Komodo varāns un Skaņa
Skriemeļi
Cilvēka krūšu skriemelis Skriemeļi (Vertebrae) ir neliela izmēra kauli, kas, savienojoties kopā ar starpskriemeļu diskiem, veido mugurkaulu.
Skatīt Komodo varāns un Skriemeļi
Smarža
Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.
Skatīt Komodo varāns un Smarža
Spiediens
Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību.
Skatīt Komodo varāns un Spiediens
Tēviņš
Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.
Skatīt Komodo varāns un Tēviņš
Varānu dzimta
Varānu dzimta (Varanidae) ir glodeņveidīgo infrakārtas (Anguimorpha) viena no zvīņrāpuļu dzimtām, kas apvieno 73 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras visas pieder pie vienas varānu ģints (Varanus).
Skatīt Komodo varāns un Varānu dzimta
Vējš
Pasaules lokālo vēju sistēma Pieter Kluyver (1816–1900) Vējš ir liela mēroga Zemes atmosfēras gāzu kustība jeb plūsma.
Skatīt Komodo varāns un Vējš
Vomeronazālais orgāns
embrija šķērsgriezumā Vomeronazālais jeb Jakobsona orgāns ir īpašs degunā pie lemeša kaula (vomer) izvietots veidojums, kas uzskatāms par ožas sistēmas papildinājumu.
Skatīt Komodo varāns un Vomeronazālais orgāns
Zarnu nūjiņa
Zarnu nūjiņa (saīsināta arī kā E. coli) ir baktērija, kas parasti atrodama siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā.
Skatīt Komodo varāns un Zarnu nūjiņa
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Skatīt Komodo varāns un Zīdītāji
Zinātnieks
Zinātnieks (dažreiz saukts arī par pētnieku) ir cilvēks, kurš ir akadēmiski izglītots lietpratējs kādā no zinātnes nozarēm.
Skatīt Komodo varāns un Zinātnieks
Zirgi
Zirgi (Equus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ģints, kas apvieno zirgus, ēzeļus un zebras.
Skatīt Komodo varāns un Zirgi
Zobi
Zobu priekšpuse Zobi ir cieti veidojumi mutes dobumā vairākumam mugurkaulnieku.
Skatīt Komodo varāns un Zobi
Zvīņrāpuļi
Zvīņrāpuļi, zvīņrāpuļu kārta, arī zvīņaiņu kārta (Squamata) pieder pie lepidozauru virskārtas (Lepidosatiria).
Skatīt Komodo varāns un Zvīņrāpuļi
1910. gads
1910.
Skatīt Komodo varāns un 1910. gads
Zināms kā Komodo pūķis, Varanus komodoensis.