Satura rādītājs
52 attiecības: Aleirolīts, Apakšdevons, Augšdevons, Baltijas valstis, Baltika (kontinents), Brūnogles, Devons, Dobeles novads, Dolomīts, Epikontinentāla jūra, Fosilijas, Gaujas senieleja, Gaujas svīta, Grants, Grīva, Ieži, Jūra, Jura (periods), Kaļķakmens, Karbons, Kembrijs, Kurzeme, Kvarcs, Kvartārs, Lagūna, Latvija, Laukšpats, Ledājs, Ledus, Ledus laikmets, Losis, Māls, Merģelis, Mezozojs, Nīgrande, Nogulumieži, Ordoviks, Paleozojs, Paplaka, Pļaviņas, Perms, Saldus, Sāļi, Silūrs, Smilšakmens, Smiltis, Triass, Venta, Ventspils, Vidusdevons, ... Izvērst indekss (2 vairāk) »
Aleirolīts
Aleirolīts Aleirolīts ir sablīvējies, sacementēts nogulumiezis, kura sastāvā ir virs 50% aleirītiskā materiāla (frakcija 0,01-0,1 mm).
Skatīt Latvijas pamatieži un Aleirolīts
Apakšdevons
apakšdevona epohā mūsdienu Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas teritorijā. Parādīti senie Baltikas, Avalonijas un Laurentijas kontinenti. Apakšdevons (D1) ir devona perioda epoha (agrais devons), kā arī devona sistēmas nodalījums (apakšējais devons).
Skatīt Latvijas pamatieži un Apakšdevons
Augšdevons
Doles salā. Augšdevons (D3) jeb vēlais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Skatīt Latvijas pamatieži un Augšdevons
Baltijas valstis
Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu Baltijas valstis (arī Baltija) ir trīs Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē — Latvija, Lietuva un Igaunija.
Skatīt Latvijas pamatieži un Baltijas valstis
Baltika (kontinents)
Eiramerikas superkontinentu pirms 300 miljoniem gadu. Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu. Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu. Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam.
Skatīt Latvijas pamatieži un Baltika (kontinents)
Brūnogles
Brūnogļu krāvums Brūnogles (dažkārt sauktas arī par lignītu no, ar ko parasti saprot ogļu paveidu) ir samērā mīksts, brūns vai melns biogēnas izcelsmes nogulumiezis, fosilas ogles, kam raksturīga zema augu atlieku pārogļošanās pakāpe (starpstadija starp kūdru un akmeņoglēm).
Skatīt Latvijas pamatieži un Brūnogles
Devons
Devons ir ceturtais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu (no 416 līdz 359,2 Ma).
Skatīt Latvijas pamatieži un Devons
Dobeles novads
Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Skatīt Latvijas pamatieži un Dobeles novads
Dolomīts
Dolomīts (arī plienakmens un radze) ir ļoti izplatīts nogulumiežu minerāls, kas pieder pie karbonātiem.
Skatīt Latvijas pamatieži un Dolomīts
Epikontinentāla jūra
Epikontinentāla jūra vai šelfa jūra ir jūra, kas pilnībā izvietojusies kontinenta šelfa robežās uz kontinentālas zemes garozas un kuru gandrīz pilnībā iekļauj kontinenta krasts vai piekrastes salas.
Skatīt Latvijas pamatieži un Epikontinentāla jūra
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Skatīt Latvijas pamatieži un Fosilijas
Gaujas senieleja
Siguldā Gaujas ieleja pie Siguldas Gaujas senieleja jeb senleja ir teritorija abpus Gaujas upei.
Skatīt Latvijas pamatieži un Gaujas senieleja
Gaujas svīta
Ērgļu klintis. Gaujas svīta. Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu.
Skatīt Latvijas pamatieži un Gaujas svīta
Grants
No 5 līdz 15 mm diametra grants Grants ir iežu dēdēšanā radies irdens vai rupjgraudains nogulumiezis.
Skatīt Latvijas pamatieži un Grants
Grīva
Laplatas grīva Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst (iztvaiko, iesūcas zemē, tiek izmantots apūdeņošanai), nesasniedzis ieteku.
Skatīt Latvijas pamatieži un Grīva
Ieži
Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).
Skatīt Latvijas pamatieži un Ieži
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Latvijas pamatieži un Jūra
Jura (periods)
Jura (Juras periods) ir mezozoja ēras vidējais periods, sācies pirms 201 miljoniem gadu, ildzis 56 miljonus gadu un beidzies pirms 145 miljoniem gadu.
Skatīt Latvijas pamatieži un Jura (periods)
Kaļķakmens
Kaļķakmens Kaļķakmens ir karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta.
Skatīt Latvijas pamatieži un Kaļķakmens
Karbons
Karbons bija piektais ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 60 miljonus gadu (358,9 ± 0,4 — 298,9 ± 0,15 Ma).
Skatīt Latvijas pamatieži un Karbons
Kembrijs
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Skatīt Latvijas pamatieži un Kembrijs
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Skatīt Latvijas pamatieži un Kurzeme
Kvarcs
Kvarcs — viens no visplašāk izplatītajiem minerāliem.
Skatīt Latvijas pamatieži un Kvarcs
Kvartārs
Kvartārs jeb antropogēns ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā.
Skatīt Latvijas pamatieži un Kvartārs
Lagūna
Lagūna pie Hidenzē salas Vācijas ziemeļos Lagūna (— ‘ezeriņš’) ir relatīvi sekls līcis, ko no lielākas ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis vai koraļļu rifs.
Skatīt Latvijas pamatieži un Lagūna
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Latvijas pamatieži un Latvija
Laukšpats
Laukšpats — mikroklīns Laukšpats ir jēdziens, kas apzīmē nozīmīgu iežus veidojošu minerālu grupu.
Skatīt Latvijas pamatieži un Laukšpats
Ledājs
Argentīnā Alpos — lielākais un garākais šļūdonis Alpos Ledājs ir ledus masa, kura radusies galvenokārt atmosfēras ietekmē, un kura lēni tek lejup sava smaguma spēka dēļ.
Skatīt Latvijas pamatieži un Ledājs
Ledus
235px Ledus ir cieši sablīvētu ūdens kristāliņu kopums.
Skatīt Latvijas pamatieži un Ledus
Ledus laikmets
Pēdējā ledus laikmeta skats: Antarktīdas Polārais plato mūsdienās. Ledus laikmets ir apzīmējums periodiskiem aukstuma periodiem Zemes klimatiskajā vēsturē.
Skatīt Latvijas pamatieži un Ledus laikmets
Losis
Losis (arī Lose, Loša, Lošupe, Lošupīte, Luša, Luše, Lūše) ir Ventas kreisā krasta pieteka Saldus un Dienvidkurzemes novados Latvijā un Telšu un Klaipēdas apriņķos Lietuvā.
Skatīt Latvijas pamatieži un Losis
Māls
Igaunijā. Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām.
Skatīt Latvijas pamatieži un Māls
Merģelis
silūra merģelī. Merģelis ir mālains karbonātisks nogulumiezis, kas satur 50—75% kalcija karbonātu un 25—50% sālsskābē nešķīstošu atlikumu, ko veido silīcija dioksīds, alumīnija, dzelzs u.c. oksīdi.
Skatīt Latvijas pamatieži un Merģelis
Mezozojs
Mezozojs (mésos — ‘vidējais’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās trijos ģeoloģiskajos periodos: krītā, jurā un triasā.
Skatīt Latvijas pamatieži un Mezozojs
Nīgrande
Nīgrande ir ciems Saldus novada Nīgrandes pagastā, pagasta centrs.
Skatīt Latvijas pamatieži un Nīgrande
Nogulumieži
ASV) dienvidrietumi Nogulumieži ir ieži, kas veidojušies nogulsnējoties senāk izveidojušos iežu noārdīšanās produktiem vai vulkānisko vai bioloģisko procesu materiāliem.
Skatīt Latvijas pamatieži un Nogulumieži
Ordoviks
Ordoviks ir otrais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kas ilga apmēram 42 miljonus gadu (no 485,4 ± 1,9 līdz 443,4 ± 1,5 Ma).
Skatīt Latvijas pamatieži un Ordoviks
Paleozojs
Devona periodā radušies pirmatnējie augi mākslinieka skatījumā Paleozojs (palaios — ‘sens, vecs’) ir ģeoloģiskās laika skalas ēra, kas ietilpst fanerozoja eonā, un sīkāk dalās 6 ģeoloģiskajos periodos: kembrijā, ordovikā, silūrā, devonā, karbonā un permā.
Skatīt Latvijas pamatieži un Paleozojs
Paplaka
Paplaka ir ciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta centrs autoceļu V1208 (Bunka — Paplaka — Mazkalēti) un V1210/V1201 (Priekule — Paplaka — Virga) krustojumā.
Skatīt Latvijas pamatieži un Paplaka
Pļaviņas
Pļaviņas ir pilsēta Aizkraukles novadā, Daugavas labajā krastā lejpus Aiviekstes ietekas.
Skatīt Latvijas pamatieži un Pļaviņas
Perms
Perms ir sestais (pēdējais) ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 47 miljonus gadu (no 298,9 ± 0,2 līdz 252,2 ± 0,5 Ma).
Skatīt Latvijas pamatieži un Perms
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Skatīt Latvijas pamatieži un Saldus
Sāļi
kristālhidrāta kristāls zilā krāsā Sāļi ir jonu savienojumi, kas sastāv no anjona un katjona, tie veidojas, reaģējot skābei ar bāzi, skābajam oksīdam ar bāzisko oksīdu, utt.
Skatīt Latvijas pamatieži un Sāļi
Silūrs
Silūrs ir trešais ģeoloģiskais periods (sistēma) paleozoja ērā, kurš ilga apmēram 27 miljonus gadu (no 443,8 ± 1,5 līdz 419,2 ± 3,2 Ma).
Skatīt Latvijas pamatieži un Silūrs
Smilšakmens
Devona smilšakmens nogulumi Gaujas krastā Smilšakmens ir drupiezis, kas ir veidojies, sacementējoties smiltīm.
Skatīt Latvijas pamatieži un Smilšakmens
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Skatīt Latvijas pamatieži un Smiltis
Triass
Triass ir ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms 251 miljona gadu, kad notika perma-triasa izmiršana, un beidzās pirms 199,6 miljoniem gadu ar triasa-juras izmiršanu.
Skatīt Latvijas pamatieži un Triass
Venta
Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.
Skatīt Latvijas pamatieži un Venta
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Skatīt Latvijas pamatieži un Ventspils
Vidusdevons
Vidusdevona smilšakmens atsegums pie Salacas (Neļķu klintis). Vidusdevons (D2) jeb vidējais devons ir devona perioda epoha, kā arī devona sistēmas nodalījums.
Skatīt Latvijas pamatieži un Vidusdevons
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Skatīt Latvijas pamatieži un Vizla
Zaņa
Zaņa ir Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā.
Skatīt Latvijas pamatieži un Zaņa