Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Lielā baltā haizivs

Indekss Lielā baltā haizivs

Lielā baltā haizivs jeb baltā haizivs (Carcharodon carcharias) ir vienīgā lielo balto haizivju ģints (Carcharodon) mūsdienās dzīvojoša suga.

Satura rādītājs

  1. 61 attiecības: Airkāji, Aknas, Amerikas Savienotās Valstis, Aste, Atlantijas okeāns, Austrālija, Čīle, Cūkdelfīnu dzimta, Cilvēki, Delfīni, Dienvidaustrālija, Dienvidāfrika, Fosilijas, Gaļēdāji, Gads, Gaiss, Galva, Grieķu valoda, Haizivis, Havajas, Japāna, Jaundienvidvelsa, Jaunzēlande, Jūra, Kalāns, Kalifornija, Kaulzivis, Kārlis Linnejs, Kilograms, Kilometrs, Klusais okeāns, Kotiks, Lauvroņu apakšdzimta, Lejaskalifornija, Lielās baltās haizivis, Mako haizivis, Makreļhaizivis, Mātīte, Megalodons, Metrs, Minūte, Miocēns, Nacionālā ģeogrāfijas biedrība, Okeāns, Ola, Plankumainais ronis, Putni, Rajas, Roņi, Smarža, ... Izvērst indekss (11 vairāk) »

  2. Lielās baltās haizivis
  3. Maitēdāji

Airkāji

Airkāji, airkāju virsdzimtas (Pinnipedia) dzīvnieki ir daļēji jūras dzīvnieki, kas daļu dzīves pavada gan ūdenī, gan uz sauszemes, tie pieder plēsēju kārtas (Carnivora) suņveidīgo apakškārtai (Caniformia).

Skatīt Lielā baltā haizivs un Airkāji

Aknas

Aitas aknas Aknas (hēpar) ir mugurkaulnieku un dažu citu dzīvnieku orgāns, kas piedalās vielmaiņas procesos.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Aknas

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Amerikas Savienotās Valstis

Aste

Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Aste

Atlantijas okeāns

Atlantijas okeāns ir otrs lielākais okeāns uz Zemes.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Atlantijas okeāns

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Austrālija

Čīle

Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Čīle

Cūkdelfīnu dzimta

Cūkdelfīnu jeb jūras cūku dzimta (Phocoenidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti).

Skatīt Lielā baltā haizivs un Cūkdelfīnu dzimta

Cilvēki

Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Cilvēki

Delfīni

Parastais delfīns (''Delphinus'') Par delfīniem sauc lielāko daļu zobvaļu apakškārtas (Odontoceti) dzīvnieku.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Delfīni

Dienvidaustrālija

Dienvidaustrālija ir viens no Austrālijas štatiem.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Dienvidaustrālija

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidāfrikā.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Dienvidāfrika

Fosilijas

cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Fosilijas

Gaļēdāji

Lauvas ir tipiski gaļēdāji. Katru dienu lauva apēd apmēram 7 kg gaļas Gaļēdāji ir sugas, kas ikdienā pamatā pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, medījot vai izmantojot citu plēsēju medījumu.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Gaļēdāji

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Gads

Gaiss

Gaiss ir dažādu gāzu maisījums, kas veido Zemes atmosfēru.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Gaiss

Galva

200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Galva

Grieķu valoda

Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Grieķu valoda

Haizivis

Haizivis (Selachimorpha) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) skrimšļzivju virskārta.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Haizivis

Havajas

Havajas ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, aizņem lielāko daļu Havaju salu arhipelāga (izņemot Midveja atolu) Klusā okeāna ziemeļu daļā.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Havajas

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Japāna

Jaundienvidvelsa

Jaundienvidvelsa ir Austrālijas visapdzīvotākais štats.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Jaundienvidvelsa

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Jaunzēlande

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Jūra

Kalāns

Kalāns jeb Klusā okeāna jūrasūdrs, arī Pacifika jūrasūdrs (Enhydra lutris) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) jūrā dzīvojošs plēsējs, kas ir vienīgā suga kalānu ģintī (Enhydra).

Skatīt Lielā baltā haizivs un Kalāns

Kalifornija

Kalifornija ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, kurš atrodas ASV rietumu piekrastē.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Kalifornija

Kaulzivis

Kaulzivis (Osteichthyes) ir mugurkaulnieku (Vertebrata) megaklase, pie kuras pieder 2 virsklases, 4 klases, vairāk nekā 40 zivju kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Kaulzivis

Kārlis Linnejs

Kārlis Linnejs (dzimis, miris) bija zviedru botāniķis, ārsts un zoologs, kas lika pamatus mūsdienu binārās nomenklatūras shēmai.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Kārlis Linnejs

Kilograms

collās) Kilograms (simbols: kg) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) masas pamatmērvienība, kas ir vienāds ar cilindrisku etalonu, kas izgatavots no irīdija-platīna sakausējuma, un atrodas Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures).

Skatīt Lielā baltā haizivs un Kilograms

Kilometrs

Kilometrs (saīsinājumā km) ir SI sistēmas garuma atvasinātā mērvienība.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Kilometrs

Klusais okeāns

Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Klusais okeāns

Kotiks

Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae).

Skatīt Lielā baltā haizivs un Kotiks

Lauvroņu apakšdzimta

Lauvroņu apakšdzimta (Otariinae) ir viena no divām ausroņu dzimtas (Otariidae) apakšdzimtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas jūras zīdītāju sugas un vienu izmirušu sugu un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Lauvroņu apakšdzimta

Lejaskalifornija

Lejaskalifornija (izrunā) ir štats Meksikas ziemeļrietumos, Kalifornijas pussalā uz ziemeļiem no 28.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Lejaskalifornija

Lielās baltās haizivis

Lielās baltās haizivis (Carcharodon) ir makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģints, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga un divas aizvēsturiskās sugas.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Lielās baltās haizivis

Mako haizivis

Mako haizivis (Isurus) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas un vairākas aizvēsturiskās sugas, kas dzīvoja no krīta perioda līdz kvartāra periodam (pirms 100—0,781 milj. gadiem).

Skatīt Lielā baltā haizivs un Mako haizivis

Makreļhaizivis

Makreļhaizivis jeb makreļhaizivju dzimta (Lamnidae) ir makreļhaizivjveidīgo kārtas (Lamniformes) dzimta, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas haizivju sugas.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Makreļhaizivis

Mātīte

Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Mātīte

Megalodons

Megalodons (Carcharocles megalodon) ir izmirusi aizvēsturiskā haizivju suga, kas dzīvoja pirms aptuveni 15,9 līdz 2,6 miljoniem gadu kainozoja ērā.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Megalodons

Metrs

No 1889. līdz 1960. gada metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna un irīdija sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā Metrs (simbols: m) ir Starptautiskās mērvienību sistēmas (SI) garuma pamatmērvienība, kas ir vienāda ar attālumu, ko gaisma veic vakuumā sekundēs.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Metrs

Minūte

Pulkstenis ar minūšu rādītāju, norādošu uz 14 minūtēm Minūte (cēlies no — ‘sīks, mazs’), saīsinājums — min (arī min.), ir laika vai leņķa mērvienība.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Minūte

Miocēns

Miocēns ir ģeoloģiskās laika skalas posms, agrīnais neogēna periods.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Miocēns

Nacionālā ģeogrāfijas biedrība

Nacionālā ģeogrāfijas biedrība ir ASV ģeogrāfu organizācija - viena no pasaulē lielākajām nekomerciālajām zinātniskajām un izglītojošām organizācijām.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Nacionālā ģeogrāfijas biedrība

Okeāns

Zeme - tumšzilā krāsā okeāni un jūras Okeāni (no, Ōkeanós) ir vislielākās ūdenstilpes uz Zemes.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Okeāns

Ola

Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Ola

Plankumainais ronis

Plankumainais ronis (Phoca vitulina) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) sugām, kas pieder plankumaino roņu ģintij (Phoca).

Skatīt Lielā baltā haizivs un Plankumainais ronis

Putni

Putni (Aves) ir ar spalvām klāta endotermiska (siltasiņu) mugurkaulnieku klase, kas dēj olas un primāri ir specializējušies lidošanai.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Putni

Rajas

Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Rajas

Roņi

Roņi, roņu dzimta (Phocidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) dzimtām, kas pieder airkāju virsdzimtai (Pinnipedia).

Skatīt Lielā baltā haizivs un Roņi

Smarža

Smarža jeb aromāts ir vielas ķīmiskā īpašība, kuru var uztver ar ožas orgāniem.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Smarža

Spuras

Zivs ''Lampanyctodes hectoris'' morfolģija: 1 — žaunu vāks 2 — sānu līnija 3 — '''muguras spura''' 4 — '''tauku spura''' 5 — astes daļa 6 — '''astes spura''' 7 — '''anālā spura''' 8 — fotofori 9 — '''vēdera spura''' (pāra) 10 — '''krūšu spura''' (pāra) Spuras ir kustības orgāni, kurus organismi izmanto, lai pārvietotos ūdenī un kontrolētu savas kustības.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Spuras

Tēviņš

Marsa simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu vīrišķo dzimumu Tēviņš jeb vīrišķais dzimums (♂) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo vīrišķās dzimumšūnas gametas, kas atrodas spermatozoīdos.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Tēviņš

Temperatūra

Lielākā temperatūrā molekulas svārstību amplitūda palielinās Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Temperatūra

Vaļi

Kuprvalis (''Megaptera novaeangliae'') Par vaļiem sauc lielu daļu dzīvnieku no vaļveidīgo kārtas (Cetacea), kā arī reizēm visus vaļveidīgo kārtas dzīvniekus sauc par vaļiem.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Vaļi

Vaļveidīgie

Vaļveidīgie (Cetacea) saskaņā ar mūsdienu klasifikāciju ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) infrakārta.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Vaļveidīgie

Vidusjūra

Vidusjūra ir starpkontinentu iekšējā jūra, Atlantijas okeāna daļa, ko praktiski no visām pusēm ietver sauszeme: ziemeļos — Eiropa, dienvidos — Āfrika, austrumos — Āzija.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Vidusjūra

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Zīdītāji

Ziemeļu Ledus okeāns

Ziemeļu Ledus okeāns jeb Arktiskais okeāns ir mazākais un seklākais no pasaules pieciem okeāniem, lielākā daļa okeāna atrodas aiz arktiskā polārā loka.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Ziemeļu Ledus okeāns

Zivis

Gupija Zivis ir ūdenī dzīvojoši mugurkaulnieki.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Zivis

Zobenvalis

Zobenvalis (Orcinus orca), pazīstams arī kā plēsoņdelfīns un nažspuras delfīns, ir lielākais delfīnu dzimtas (Delphinidae) zīdītājs.

Skatīt Lielā baltā haizivs un Zobenvalis

1758. gads

1758.

Skatīt Lielā baltā haizivs un 1758. gads

Skatīt arī

Lielās baltās haizivis

Maitēdāji

Zināms kā Baltā haizivs, Baltās haizivis, Carcharodon carcharias, Lielā balta haizivs.

, Spuras, Tēviņš, Temperatūra, Vaļi, Vaļveidīgie, Vidusjūra, Zīdītāji, Ziemeļu Ledus okeāns, Zivis, Zobenvalis, 1758. gads.